Šodien domes sēdē deputāti atbalstīja lēmumu par Jelgavas pilsētas lielā ģerboņa ieviešanu, taču, lai lielais ģerbonis kļūtu par oficiālu mūsu pilsētas simboliku, tas jāapstiprina arī Valsts heraldikas komisijai.
Šobrīd saskaņā ar Jelgavas pilsētas pašvaldības 2012. gada 26. aprīļa saistošajiem noteikumiem Nr.12-12 «Jelgavas pilsētas simbolika» Jelgavas pilsētas simbolika ir Jelgavas pilsētas karogs, Jelgavas pilsētas ģerbonis, Jelgavas pilsētas logotips, Jelgavas pilsētas interneta portāla logotips, Jelgavas pilsētas sauklis un Jelgavas pilsētas saukļa logotips. Jelgavas pilsētas simbolika tiks papildināta ar Jelgavas pilsētas lielo ģerboni, lai saglabātu un uzturētu vēsturisko tradīciju un Jelgavas pilsētas heraldisko mantojumu, uzsvērtu Jelgavas nozīmi Latvijas kultūrvēstures kopainā un nostiprinātu Jelgavas pilsētas kā Zemgales reģiona centra statusu.
Kā skaidro pašvaldības Sabiedrisko attiecību pārvaldes vadītājas vietniece Egita Veinberga, Jelgavas pilsētas lielā ģerboņa skice izveidota, par pamatu ņemot Jelgavas pilsētas ģerboni un virs 1643. gadā celtā Jelgavas rātsnama ieejas durvīm novietoto un fotogrāfiski fiksēto ģerboņa cilni. Skicē iekļauts Jelgavas pilsētas sauklis «Jelgava – pilsēta izaugsmei». Jelgavas pilsētas ģerboni tur heraldiskās lauvas, un to vainago senais hercoga kronis (hercoga Fridriha laika kronis ar piecām zemeņu lapiņām un dārgakmeņiem). Lauvas atrodas uz karnīzes ar iekaltu pilsētas saukli. Virs 1643. gadā celtā Jelgavas rātsnama ieejas durvīm novietotā ģerboņa vēsturiskais apraksts nav saglabājies.
Jelgavas pilsēta 1573. gadā saņēma pilsētas ģerboni un kļuva par Kurzemes un Zemgales hercogistes Zemgales daļas galveno pilsētu – hercoga rezidenci. 1616. gadā Jelgava kļuva par visas Kurzemes un Zemgales hercogistes galvaspilsētu, tāpēc viens no šī jaunā statusa apliecinājumiem bija pilsētas ģerboņa papildināšana ar jauniem heraldiskiem simboliem – diviem ģerboņa vairoga turētājiem. Par vairoga ar heraldisko alni kā hercogistes Zemgales daļas simbola turētājiem tika izvēlētas divas lauvas, kas simbolizēja hercogistes Kurzemes daļu.
Jelgavas pilsētas lielā ģerboņa skices autori ir Ilze Lībiete un Juris Ivanovs. J.Ivanovs heraldikai pievērsās 1988. gadā, kad tikko savu darbu bija atjaunojusi Valsts heraldikas komisija, savukārt I.Lībiete – 1993. gadā. Jāpiebilst, ka abi mākslinieki ir radījuši lielu daļu no visiem mūsdienu Latvijas ģerboņiem un ieskatu viņu veikumā varēja gūt pagājušajā gadā izstādē «Latvijas heraldika. Kurzeme un Zemgale 1996. – 2014. Ilzes Lībietes un Jura Ivanova jaunizveidotie pašvaldību ģerboņi. Dzimtu ģerboņi. Korporatīvie ģerboņi» Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā.
Jāpiebilst, ka Jelgavas pilsētas lielais ģerbonis vēl būs jāapstiprina Valsts heraldikas komisijai, kas sniedz atzinumu Kultūras ministrijai par konkrētā ģerboņa reģistrēšanu Ģerboņu reģistrā, skaidro Kultūras ministrijā, lēšot, ka Heraldikas komisijai iesniegtais ģerbonis jāizvērtē un atzinums jāsniedz mēneša laikā.
Foto: Jelgavas pilsētas pašvaldība
5.7 °C,
2.4 m/s,
95.9 % 
5.7 °C,
2.4 m/s,
95.9 %