Jelgavas Zinātniskās bibliotēkas lasītavā līdz 18.septembrim apskatāma unikāla izstāde no kolekcionāra Jāņa Vilka krājuma – grāmatas un attēli par seno Jelgavu (Mītavu). Vecākie izdevumi datēti ar 18.gadsimta sākumu. Daudzas no izstādē eksponētajām grāmatām nav pieejamas nevienā Jelgavas bibliotēkā, dažu nav arī lielākajās Latvijas bibliotēkās.
Vienā iesējumā apskatāmi vairāki Jelgavā izdotie Kurzemes kalendāri vācu valodā ar īpašnieku ierakstiem un piezīmēm. 1709.gada kalendārā publicēts pirmais zināmais Jelgavas panorāmas attēls.
Izdevumā Rigascher Almanach (1912) publicēts Kurzemes pilsētu ģerboņu apraksts un ilustrācijās redzami vairāki Jelgavas ģerboņu attēli.
Vēstures entuziastiem saistoša būs kapteiņa Labsvīra sastādītā 3.Jelgavas kājnieku pulka vēsture, kam bija nozīmīga loma Latvijas Brīvības cīņās.
Līgotņu Jēkaba grāmata Jelgavas latviešu biedrība 50-gadu kultūras darbā ir plašs vēsturisks apcerējums par biedrības dažādajiem darbības virzieniem un devumu mūsu valsts kultūrvēsturei. Piemēram, Krišjānim Baronam no Jelgavas iesūtīti vairāk nekā 19 tūkstoši tautasdziesmu, kuras tika savāktas ar biedrības starpniecību.
Izstādē redzami arī Jelgavas Latviešu biedrības Rakstniecības nodaļas rakstu krājumi, apvienoti vienā iesējumā. Otrā krājuma sakārtošanā piedalījies J.Pliekšāns (Rainis).
Jāpiemin vēl divas Vācijā izdotas Jelgavas vēsturei veltītas grāmatas, kuru autors ir Karls-Otto Šlaus (Schlau, 1920-2001), baltvācu izcelsmes jurists un valsts darbinieks. Viena no tām ir pētījums par padomju varas periodu Jelgavā 1919.gadā ar revolucionārā tribunāla nošauto un pārvietoto cilvēku sarakstiem, otra – par Jelgavu 19.gadsimtā, kas jau tiek uzskatīta par bibliogrāfisku retumu. Īpašas uzmanības vērti ir interesantie attēli, pastkaršu un atklātņu albumi. Pēc Latvijas mākslas vēsturnieku atzinuma, 19. gadsimta ainavu žanrā ievērojamākais sasniegums bija baltvācu tēlnieka un grafiķa Vilhelma Zigfrīda Štafenhāgena (Stavenhagen, 1814-1881) zīmēto Kurzemes, Vidzemes un Igaunijas skatu sērija, kuru viņš uzsāka 1850.gados. Tā tika pavairota tērauda gravējuma tehnikā un izdota greznos triju sējumu albumos. 1866.gadā izdotajā Kurzemes skatu albumā Baltijas skaistāko skatu vidū iekļauta arī Jelgavas pils.
Izstādē skatāmi vēl vairāki citi atklātņu albumi. Visiem attēliem ir norādīti nosaukumi, un varbūt atklātņu kolekcionāri pēc tiem varēs atpazīt kādu līdz šim nezināmu attēlu. Publikācijās pārsvarā ir labas kvalitātes attēli, un albumā Baltische Ansichten tie skatāmi gandrīz A4 formāta lielumā.
Informācija sagatavota Jelgavas Zinātniskajā bibliotēkā
6.8 °C,
2.7 m/s,
94.6 % 
6.8 °C,
2.7 m/s,
94.6 %