Jaunumi

Latvijā pirmo izdoto kāršu vēsturi centusies izzināt ezoterikas pētniece Ilvija Melne. No Pēterhofas spēļu kāršu muzeja kataloga noprotams, ka kāršu papīra iepakojuma kastīte bijusi zaļganā krāsā. Uz kastītes redzama sieviete, kura uz galda izliek kārtis. Uz iepakojuma lasāms arī uzraksts vecajā gotu drukā – „Laimes spēle (Laimes spehle). Par izlustēšanos vaļas brīžos”, kāršu izdošanas gads – 1876 – un vieta – Jelgawa –, kā arī norāde „pēc J.Schablowska”, kas nešaubīgi apstiprina šī attēla autentiskumu. Vācu izcelsmes grāmatizdevējs Johans Frīdrihs Šablovskis (1840-1918) izaudzis un strādājis Jelgavā. Kā izdevumā „Jelgavas grāmata” raksta Līvija Labrence, J.Šablovskis bijis grāmatu iesējējs, maksas bibliotēkas un grāmatu veikala Jelgavā, Katoļu ielā 9, īpašnieks.

Preses materiālos atrodams, ka J.Šablovska dzīves laikā Jelgava bijusi izteikti vāciska pilsēta – vācu valoda bija galvenais saziņas līdzeklis gan valsts iestādēs, gan skolās un veikalos. Tā dominēja arī izkārtnēs un ielu nosaukumos, tāpēc vietējiem bijis liels pārsteigums uz J.Šablovska atvērtā grāmatu veikala lasīt uzrakstu „Latweeschu grahmatu bohde”.

Kādu motīvu vadīts J.Šablovskis iespiedis šīs kārtis, var tikai minēt. Šis un citi seno latviešu zīlēšanas kāršu noslēpumi kopā ar pašu izdevēju jau teju 100 gadus atdusas Jelgavas Jāņa kapsētā.

Informācija sagatavota
JZB