Jaunumi

1. septembrī spēkā stā- jās jaunie Ugunsdrošības noteikumi, kurus Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) sāka izstrādāt jau 2012. gadā. Kā apgalvo paši ugunsdzēsēji, to veidošanā piedalījušies dažādi eksperti, par pamatu ņemot ārvalstu pieredzi. Tāpat netiek noliegta Zolitūdes traģēdijas ietekme uz fizisko personu pienā- kumiem ugunsgrēka gadī- jumā. Kaut arī noteikumi stājušies spēkā, būtiskākās izmaiņas jelgavniekus un visas Latvijas iedzīvotājus vēl tikai skars – līdz 2017. gada 31. decembrim visiem gāzes plīšu un tvaika nosū- cēju īpašniekiem jāatrisina jautājums par dabīgās ventilācijas nodrošināšanu, bet no 2020. gada 1. janvāra visās dzīvojamajās mājās un dzīvokļos būs jāuzstāda dūmu detektori.

Kā seminārā Jelgavā, kurā sabiedrība tika iepazīstināta ar jauno noteikumu būtiskākajiem aspektiem, atzina VUGD Ugunsdrošības pārvaldes vecākais inspektors Jānis Vaivods, izmaiņas noteikumos bija nepieciešamas, lai samazinātu pieaugošo ugunsgrēkos bojāgājušo skaitu, kas ir viens no lielākajiem ES. Tā 2011. gadā Latvijā ugunsgrēkos bojā gāja 122 cilvēki, 2012. gadā – 99, 2013. gadā – 104, 2014. gadā – 94, bet pagājušajā gadā – 88. Būtiski, ka trešdaļa no 2015. gadā notikušajiem ugunsgrēkiem bijuši tieši dzīvojamajās ēkās. Nav noslēpums, ka visbiežāk – vairāk nekā 75 procentos gadījumu – ugunsnelaimēs bojāgājušie ir nosmakuši dūmos, un šī statistika ņemta vērā, arī izstrādājot jaunos ugunsdrošības noteikumus.

Jaunos noteikumus vērtē dažādi

Paši ugunsdzēsēji jaunos noteikumus raksturo kā administratīvā sloga mazinošus, ugunsdrošības līmeņa paaugstinošus un viegli uztveramus, taču aptaujātie eksperti – LLU darba drošības un civilās aizsardzības speciālists Vladimirs Arsjonovs un Jelgavas uzņēmuma «VDU System» darba aizsardzības vecākā speciāliste Evita Kazule – daļu no tiem raksturo kā neskaidrus un neloģiskus. «Jau VUGD organizētajā seminārā uzdevu vairākus jautājumus par man neskaidrajiem noteikumu punktiem, uz kuriem saprotamas un loģiskas atbildes diemžēl nesaņēmu. Rodas iespaids, ka par pamatu ir paņemti Vācijā izstrādā- ti noteikumi, kas ne pārāk veiksmīgi pielāgoti Latvijas situācijai. Paredzu, ka tie jau tuvākajā laikā tiks papildināti un mainīti,» tā E.Kazule. Kā vienu no absurdākajām normām viņa min ārstniecības un aprūpes iestādēs veicamo instruktāžu biežumu – atbilstoši jaunajiem noteikumiem tās jāveic ne retāk kā četras reizes gadā. «Sociālās aprūpes centrā nav reāli instruktāžas veikt tik bieži – lai to izdarītu, viņiem faktiski ir jāapstādina sava darbība. Ir bijuši gadījumi, ka instruktāžu laikā kāds pacients iemūk mežā un apmaldās, ir bijis, ka vecs cilvēks, neviena nepieskatīts, izkrīt no gultas. Šādos apstākļos loģiski būtu viena instruktāža gadā, bet pēc jaunajiem noteikumiem sanāk, ka, līdzko tiek noorganizēta viena instruktāža, darbiniekiem jāsāk plānot jau nākamā,» tā eksperte. VUGD Jelgavas daļas komandieris Aleksandrs Koržeņevskis gan skaidro: «Saistībā ar ārstniecības iestādēm ir noteikts, ka ne retāk kā četras reizes gadā iestādes atbildīgajai personai ir jāveic ugunsdrošības instruktāža. Šāda prasība ir pamatojama ar to, ka ārstniecības iestādē vienlaicīgi uzturas daudz cilvēku, turklāt daļa no viņiem paši nespēj pārvietoties, tāpēc, izceļoties ugunsgrēkam, liela nozīme būs tam, vai personāls zinās pareizu rīcību ugunsgrēka gadījumā, vai savlaicīgi izsauks ugunsdzēsējus, vai zinās, kādā secībā un pa kādiem ceļiem evakuēt pacientus.» Arī V.Arsjonovs atzīst, ka, iepazīstoties ar jaunajiem noteikumiem, ir daudz neskaidrību: «Ja tiek pieņemti kādi noteikumi, tad tiem ir jābūt nepārprotamiem un precīzi definētiem. Šajos es redzu daudz stiepjamu jēdzienu. Piemēram, par stāvu apzīmējošiem numuriem kāpņutelpās – nav skaidri minēts nedz to izmērs, nedz krāsa. Es saprotu, ka varu ar marķieri uzrakstīt jebkāda lieluma ciparu, un teorētiski šo noteikumu normu būšu izpildījis. Vai to pamanīs nelaimes gadījumā apgrūtinošos apstākļos? Ļoti šaubos.» Ja uzņēmējiem, iestāžu vadītājiem un juridiskām personām ir daudz jautājumu, tad Jelgavas iedzīvotājiem, pēc A.Koržeņevska teiktā, sūdzību par noteikumiem nav: «Mēs turpinām sniegt konsultācijas un atbildes uz iedzīvotāju, iestāžu un uzņēmumu jautājumiem. Pagaidām nekādas sūdzības neesam saņēmuši.»

Bez tvaika nosūcējiem, ar dūmu detektoriem

Jelgavas dzīvokļu un māju īpašniekiem gan noteikti vajadzētu zināt, ka jau tuvākajā laikā viņiem būs jāsaskaras ar divām jauno noteikumu normām, kuras varētu prasīt papildu finanšu līdzekļus, kā arī būvniecības darbus. Pirmkārt, no 2017. gada 31. decembra stājas spēkā ierobežojumi mehānisko ventilācijas iekārtu izmantošanā jeb, tautas valodā sakot, virs gāzes plītīm uzstādītie tvaika nosū- cēji, kas pieslēgti kopējai ventilācijas sistēmai, būs jādemontē vai jāizbūvē papildu ventilācija. Šis punkts sabiedrībā un citās instancēs, piemēram, Ekonomikas ministrijā, jau izraisījis pretrunīgu vērtējumu. Būvinspekcijā uzskata, ka dzīvokļu un māju īpaš- nieki pašrocīgi nemaz nedrīkst veikt papildu ventilācijas izbūvi, tātad šiem darbiem būs nepieciešama būvnieku piekrišana, kas varētu prasīt papildu finanšu līdzekļus. Tāpat rodas jautā- jums, vai virtuvē esošais vēdlodziņš ir uzskatāms par dabīgo ventilācijas sistēmu vai nav. VUGD Jelgavas nodaļas komandieris skaidro, ka jaunie noteikumi ļaus izvairīties no postošajām dabasgāzes eksplozijām dzīvojamajās mājās. «Pieslēdzot mehānisko tvaika nosūcēju dabiskajam ventilācijas kanālam (un visbiežāk vienīgajam) virtuvē, veidojas situācija, ka tajā brīdī, kad tvaika nosūcējs ir ieslēgts, tas novada gaisu ventilācijas kanālā, savukārt izslēgtā stāvoklī tas pilnībā aiztaisa šo ventilācijas kanālu ciet. To var nosaukt par aizvērta vāka principu. Ja no gāzes iekārtas vai caurules ir minimāla noplūde – nereti pat sā- kotnēji nesajūtama –, gāzei nav vairs pieejama dabiskā ventilācijas sistēma, kas šo gāzi novadītu ēkas ārpusē, līdz ar to tā krājas virtuvē, un vienā brīdī gāzes koncentrācija ir tik augsta, ka pie atbilstoša katalizatora – ieslēgta gaismas slēdža vai cita – notiek sprā- dziens. Un šajā situācijā nopietni apdraudēti ir ne tikai konkrētā dzīvokļa, bet visas mājas iedzīvotāji,» skaidro A.Koržeņevskis. Par otru būtiskāko jauno noteikumu normu noteikti var saukt dūmu detektoru uzstādīšanu dzīvokļos un mājās. Tas visiem Latvijas iedzīvotājiem būs jāizdara līdz 2020. gada 1. janvārim. Kaut arī sabiedrībā izskanējušas bažas par detektoru dārdzību, interneta veikalos šobrīd šīs ierīces var iegādāties cenu amplitūdā no apmēram pieciem līdz 100 eiro. Ja ņem vērā, ka dūmu detektoru uzstādīšana mājokļos līdz pat 75 procentiem samazina ugunsgrēkos bojāgājušo skaitu, tad iztērētie līdzekļi nav lieli. Viena no valstīm, kur šāda prasība ir pierādījusi savu efektivitāti un ievērojami samazinājusi bojāgājušo skaitu, ir Igaunija.

VUGD var pietrūkt resursu pārbaudēm

Jaunie noteikumi uzliek pienākumus ne tikai uzņēmumiem, juridiskām un fiziskām personām, bet arī pašiem ugunsdzēsējiem, kuriem būs jāveic pārbaudes, kā jaunais likums tiek ievērots. Kā atklāj E.Kazule, vairākas jauno noteikumu prasības liks VUGD inspektoriem apsekojamos objektos pavadīt krietni ilgāku laiku. «No aprites ir izņemti ugunsdzēsības aparātu uzskaites žurnāli, tā vietā uz katra aparāta pēc vizuālās pārbaudes, kura jāveic vienu reizi gadā biroja telpās, bet divas reizes – ražošanas telpās, tiek uzlīmēta uzlīme. Agrāk VUGD inspektori apsekoja vairākus aparātus un informāciju par aparātu skaitu un to ekspluatācijas datus ieguva, apskatot šos žurnālus, taču tagad inspektoriem būs jāapseko visi aparāti, jo tiem dati var atšķirties. Vai tiešām VUGD pietiks resursu, lai to visu veiktu? Tāpat ir vēl virkne prasību, kas inspektoriem uzliks papildu pienākumus.» Jelgavā šobrīd pārbaudes veic divi inspektori, bet vēl viens darbinieks jau tuvākajā laikā iegūs inspektora statusu. A.Koržeņevskis atzīst, ka nepieciešamības gadījumā uz Jelgavu tiek sūtīti speciālisti no Rīgas, taču par to, vai VUGD neradīsies problēmas ar pārbaužu sekmīgu un efektīvu nodrošināšanu, pagaidām īstas skaidrības nav. «Jaunie noteikumi ir stājušies spēkā no 1. septembra, un pirmās pārbaudes vēl tikai priekšā. Līdzšinējā pieredze rāda, ka liela uzņēmuma apsekošana var ilgt pat vairākas dienas, tādēļ grūti prognozēt, cik ilgu laiku tā prasīs nā- kamajās pārbaudēs. Dzīvojamā sektorā pārbaudes notiek katru gadu, tas nebūs nekas jauns. Mēs neplānojam pārbaudīt katru dzīvokli, prioritāri pārbaudes tiks veiktas tajos mājokļos, par kuriem tiks saņemti iesniegumi vai sūdzības vai būs notikuši ugunsgrēki.» Kā atzīst paši ugunsdzēsēji, VUGD turpinās veikt skaidrojošo un izglī- tojošo darbu, lai informētu Latvijas iedzīvotājus par jaunajām noteikumu prasībām. Vairāk par jaunajiem noteikumiem var uzzināt VUGD mājaslapā www.vugd.gov.lv