Jaunumi

22. septembrī atzīmēsim Baltu vienības dienu par godu 1236. gada 22. septembra vēsturiskajiem notikumiem, kad lietuvieši un zemgaļi Saules kaujā sakāva Zobenbrāļu ordeni.

Jau 2000. gada 18. maijā Latvijas Saeima un Lietuvas Seims pieņēma lēmumu par Baltu vienības dienas gadskārtēju atzīmēšanu 22. septembrī, Saules kaujas gadadienā. Šo svētku mērķis ir veicināt latviešu un lietuviešu – vienīgo baltu valodu runātāju – tuvināšanos un draudzību.

Baltu vienības dienā, par godu Latvijas valsts simtgadei, tiks aizsākta jauna tradīcija – Lietuvas pilsētai Birži, kurā nākamajā gadā norisināsies Baltu vienības diena 2019, tiks nodota mākslinieces Lauras Vizbules izveidota ceļojošā dizaina skulptūra, kas simbolizē kopīgo ceļu augšup pa kāpnēm pretī izaugsmei.

Iesaistot vairākas kultūras un izglītības iestādes, kas piedāvā latvisko un lietuvisko, kā arī abu tautu vienojošo, apmeklētāji aicināti izzināt pasākumu programmu dažādās formās. Pasākumu programma tiek veidota tā, lai ikviens šajā dienā Jelgavā izjustu brāļu tautas klātbūtni.

Pulksten 10 sāksies Svētku atklāšana Hercoga Jēkaba laukumā ar Latvijas un Lietuvas diplomātisko koru, Palangas pūtēju orķestra dalību un svinīgām uzrunām notiks pulksten 10. Pēc tam gaidāmi virkne dažādu notikumu Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā, Svētās Trīsvienības baznīcas tornī, Pasta salā, pilsētas bibliotēkā, Amatu vidusskolā, Jelgavas katoļu katedrālē un Svētās Annas baznīcā, noslēdzoties ar koncertu “No vienas jūras, no viena koka…” kultūras namā.

Pirms un pēc svētku atklāšanas Hercoga Jēkaba laukumā notiks latviešu un lietuviešu amatnieku gadatirgus, kura laikā varēs vērot amata prasmju demonstrējumus un nobaudīt latviešu un lietuviešu nacionālos ēdienus, bet pulksten 10.45 ikviens aicināts nolikt ziedus pie Latvijas pirmā Valsts prezidenta Jāņa Čakstes pieminekļa.

Izzinās Latvijas un Lietuvas kultūrvēsturi

Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā šajā dienā pulcēs zinātniskā konference “Kopīgais un atšķirīgais Latvijas un Lietuvas kultūrvēsturē”, kuras gaitā tiks aplūkotas tādas tēmas kā “Latviešu un lietuviešu valoda: kopīgais un atšķirīgais”, “Baltu uzkalniņu kultūra (1.–4. gs.) Austrumbaltija un Lielupes baseins”, “Etnogrāfija. Tradīcijas un to savstarpējā mijiedarbība Latvijas un Lietuvas pierobežu kultūras kontekstā”, kā arī ‘Latviešu un lietuviešu atšķirīgais ceļš uz valstiskumu: vēsturiskā pieredze un izaicinājumi”. Tāpat muzejā notiks mākslas festivāla “Balti” glezniecības plenēra, kas Jelgavas novada Staļģenē aizvadīts šovasar, izstādes atklāšana – izstādē būs apskatāmas latviešu un lietuviešu mākslinieku radītās gleznas. Bet par abu baltu tautu vēsturi vairāk varēs uzzināt ekspozīcijā “Lietuvas un Latvijas neatkarības cīņas”.

Baltu vienības dienā pie Jelgavas muzeja tiks atklāta piemiņas plāksne, kas veltīta Jelgavas Vīriešu ģimnāzijas audzēkņiem lietuviešiem. Vēl viena piemiņas plāksne tiks atklāta pie Jelgavas katoļu katedrāles – tā būs veltīta prelātam Kazimiram Jasenam.

Ģimenes diena bibliotēkā

Baltu vienības dienā bibliotēkā varēs baudīt Rīgas Tehniskās universitātes kora “Delta” koncertu, kurā skanēs latviešu un lietuviešu dziesmas, piedalīties radošajās darbnīcās, apgūt lietuviešu rotaļas un spēles, dzīvot līdzi papīra teātra izrādei “Vai Rīga jau gatava: nostāsti par Rīgu”, kā arī apskatīt divas izstādes – lietuviešu mākslinieces Daivas Kairevičiūtes grafikas izstādi “Prisilietimai” jeb “Pieskārieni”, kā arī lietuviešu literatūras izstādi “Iepazīsti Lietuvu”. Tāpat bibliotēkā paredzēts režisora Ernesta Samsona dokumentālās mākslas filmas “Vēju zeme” seanss – kinolente vēsta par notikumiem, kas saistīti ar Sventājas pilsētiņas apdraudēto kuršu un Lietuvas latviešu kopienu, par aizmirstām un mazāk zināmām vēsturiskām zvejnieku dzīvesvietām, nodarbošanos, sadzīvi.

Etnogrāfiskā rituālā atainos kāzu tradīcijas

Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīcas tornī baltu tautu sadraudzību varēs izzināt caur dokumentālo kino, papīra griezumu darbu izstādi un etnogrāfisko rituālu “Kāzas”. Pilnmetrāžas dokumentālā filma ‘Tuvāk zemei viņpus upes” atklāj stāstu par diviem draugiem un radošām personībām – lietuvieti Vladu Brazūnu un latvieti Knutu Skujenieku. Šie abi dzejnieki ir Lietuvas–Latvijas pierobežas un upmalu bērni, kuri auguši netālos kaimiņos un kļuvuši par baltiskas brālības lieciniekiem, teikts filmas aprakstā. Kino darba režisors – E.Samsons.

Bet vizuālās mākslas cienītāji aicināti apmeklēt lietuviešu daiļamatnieces papīra griezumu meistares Julijas Daniļauskienes izstādi “Simboli un zīmes Julijas Daniļauskienes papīra griezumos”, kurā varēs apskatīt papīra griezumos izstrādātus vitālus augu motīvus un abstraktas ģeometriskas kompozīcijas, kurām raksturīgas baltu zīmju un simbolu iezīmes.

Savukārt etnogrāfiskā rituāla “Kāzas”, kas notiks torņa pagalmā, gaitā lietuviešu folkloras kopa “Reda” un pašmāju folkloras kopa “Dimzēns” atspoguļos abu baltu tautu kāzu norisi. Rituāla režisore Dace Vilne stāsta, ka folkloras kopa “Reda” atspoguļos līgavas atvadu vakaru, līgavaiņa sagaidīšanu un laulību rituālu, kas raksturīgs 13. gadsimtam. Savukārt “Dimzēns” – mičošanu, kāda tā bija 19. gadsimtā. Būs arī latviešu un lietuviešu raksturīgie kāzu ēdieni. Jāpiebilst, ka rituālu pavadīs paskaidrojošais teksts latviešu un lietuviešu valodā.

Pasta salā top koka un šamota skulptūras

Svētkos iesaistīti arī latviešu un lietuviešu mākslinieki, kuri piedalās mākslas festivālā “Balti”. Festivāla laikā Jelgavas Pasta salā top koka skulptūru grupa “Baltu tautu pasakas”, kā arī četras jaunas šamota jeb lielformāta keramikas skulptūras, kas papildinās šamota skulptūru parku. Koka skulptūru grupa, ko rada mākslinieki Māris Gailis, Gundars Kozlovskis, Tautvils Poviļonis un Donats Mockus, kalpos gan kā vides objekts, gan arī funkcionāls papildinājums Pasta salas bērnu laukumam, kas atrodas salas tālākajā galā. Savukārt keramiķi Sanita Ābelīte, Aleksandrs Djačenko, Irēna Šļuželiene un Viļus Šļuželis savos lielformāta keramikas darbos atspoguļo latviešu un lietuviešu tautu kopīgo un atšķirīgo. Mākslas festivāla noslēgumā, 22. septembrī, Pasta salā varēs vērot šamota skulptūru spīdēšanu. Vēl dienas gaitā Pasta salā notiks Jelgavas un Šauļu Mākslas skolu audzēkņu darbu izstāde – Šauļu Mākslas skola piedāvās apskatīt keramikas darbus, bet Jelgavas – cita veida tēlniecības darbus.

Baltu tautas mūzikā

Svētki Jelgavā noslēgsies ar koncertu “No vienas jūras, no viena koka…” Jelgavas kultūras namā. Koncertā skanēs Jēkaba Jančevska oratorija “No letu zemes” Jelgavas kamerorķestra un jauktā kora “Ventspils” izpildījumā, diriģēs Aigars Meri. Bet koncerta otrajā daļā muzicēs Jelgavas bigbends Raita Ašmaņa vadībā kopā ar solistiem Daumantu Kalniņu un Martīnu Kavaļausku. Bezmaksas biļetes uz koncertu interesenti aicināti izņemt kultūras nama kasē.

Bet Svētās Annas baznīcā notiks koncerts, kurā latviešu un lietuviešu komponistu darbus izpildīs trompetists Jānis Porietis un ērģelniece Ilze Reine.

Ar detalizētu Baltu vienības dienas pasākumu programmu var iepazīties ŠEIT.

Visi svētku pasākumi būs bez maksas.

Jāmin, ka uzaicinājumu organizēt Baltu vienības dienu Jelgava saņēma no Ārlietu ministrijas, bet pērn mūsu pilsētas pārstāvji piedalījās Baltu vienības dienas svētkos Palangā, kur Jelgavai oficiāli tika nodota stafete svētku organizēšanai.

Pasākumu laikā satiksme tiks organizēta saskaņā ar shēmu:

Pasākuma apmeklētājs piekrīt, ka var tikt filmēts un fotografēts. Uzņemtais materiāls var tikt translēts, reproducēts un izplatīts bez ierobežojuma.

Publicitātes foto

Informācija sagatavota

Jelgavas pilsētas pašvaldības

Sabiedrisko attiecību pārvaldē