8.2 °C, 4.1 m/s, 92.2 %

Jaunumi

Sākumlapa JaunumiPilsētaJelgavā aizvadīta Baltu vienības diena
Jelgavā aizvadīta Baltu vienības diena
23/09/2018

“Viens no nozīmīgākajiem baltu tautas vienojošajiem simboliem ir Saules kauja, bet ir jāveido jauni simboli, un abu valstu simtgade ir viens no tādiem. Tāpat atdzimšanu piedzīvo mūsu tautu kultūras mantojums. Bet vislielāko pateicību vēlos izteikt Jelgavai par viesmīlīgo uzņmešanu – pilsēta ir sakopta un skaista, un mēs šeit varam svinēt svētkus, kas svarīgi latviešu un lietuviešu tautai,” atklājot Baltu vienības dienas svinības, klātesošos uzrunāja Latvijas Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Svētku atklāšanas uzrunu teica arī Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš, uzsverot, ka Lietuvai un Latvijai brīvību un neatkarību neviens nav dāvinājis un allaž tā bija jāizcīna, un tas izdevies tikai tāpēc, ka abas tautas cīnījušās kopā. Svētkus apmeklēja arī abu valstu vēstnieki, Lietuvas parlamenta Starpparlamentārās grupas ar Latviju vadītājs Ķēstutis Mašiulis, kā arī citi Latvijas Saeimas deputāti un Jelgavas pilsētas draugi no Palangas un Biržu pašvaldībām, Lietuvā.

 

Latviešu un lietuviešu tautas vieno gan kopīga vēsture, gan kopīgi darbi, gan kopīgi likteņi, gan līdzīgas valodas, kultūra un tradīcijas, gan cilvēki. Uzsverot abu tautu kopīgos momentus, Baltu vienības dienā pie Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja un Jelgavas Bezvainīgās Jaunavas Marijas Romas katoļu katedrāles tika atklātas piemiņas plāksnes cilvēkiem, kuriem bijusi cieša saistība ar Jelgavu un Lietuvu un kuru devums ir nozīmīgs. Viens no lietuvības simboliem Latvijā ir Academia Petrina Jelgavā – ēka, kurā agrāk atradās Mītavas vīriešu ģimnāzija, bet tagad ir Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs. Šeit guva zināšanas četri no 20 valstsvīriem, kuri 1918. gada februārī parakstīja Lietuvas neatkarības deklarāciju. Uz plāksnes ir iegravēti četri vārdi – Kazimiers Brazausks, Vlads Mirons, Jons Smilgevičs un Antans Smetana – un trīs portreti.

 

Savukārt pie Jelgavas Bezvainīgās Jaunavas Marijas Romas katoļu katedrāles tika atklāta piemiņas plāksne prelātam Kazimiram Jasenam, kurš 1906. gadā šo baznīcu uzcēla. Jāpiebilst, ka K.Jasens Jelgavā darbojās no 1902. līdz 1944. gadam, un Jelgavā joprojām dzīvo viņa brāļa Simona mazdēli Fēlikss un Leopolds ar ģimenēm.

 

Baltu vienības dienas pasākumi notika daudzviet pilsētā – Hercoga Jēkaba laukumā notika tirdziņš un koncerts, muzejā norisinājās zinātniskā konference “Kopīgais un atšķirīgais Latvijas un Lietuvas kultūrvēsturē” un atklāta mākslas festivāla “Balti” glezniecības plenēra izstāde, Lietuas mākslinieku izstādes apskatāmas arī Jelgavas pilsētas bibliotēkā, Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīcas tornī un Sabiedrības integrācijas pārvaldes zālē. Vairāki pasākumi norisinājās arī Jelgavas pilsētas bibliotēkā, savukārt kultūras namā izskanēja koncerts “No vienas jūras, no viena koka…” ar Jelgavas kamerorķestra un jauktā kora “Ventspils”, Jelgavas bigbenda un solistu Daumanta Kalniņa un Martīna Kavaļauska uzstāšanos. Tāpat abu valstu mākslinieki sadarbojās, veidojot šamota un koka skulptūras Pasta salā, kas arī turpmāk atgādinās par baltu tautu vienotību. 

 

Izceļot abu tautu līdzīgās tradīcijas, pie Jelgavas Amatu skolas interesentiem bija iespēja nobaudīt ēdienus, kas raksturīgi abām tautām. Baltu vienības dienas apmeklētājiem bija iespēja nobaudīt, piemēram, cepelīnus ar gaļas un sīpolu krējuma mērci, cūkgaļas kakla karbonādi marinādē, bukstiņputru, ābolu uzpūteni un dažādus maizes izstrādājumus. Savukārt pie Jelgavas Svētās Trīsvienības torņa bija iespēja noskatīties etnogrāfisku uzvedumu “Kāzas”. Šauļu folkloras kopa “Reda” klātesošos aizveda uz 13. gadsimtu un parādīja, kā tolaik meitas tika izdotas pie vīra. Viens no nozīmīgākajiem rituāliem bija bizes atpīšana, kas simbolizēja atvadas no jaunības. Tāpat jaunajam pārim katram tika nogriezta matu šķipsna un ielikta auduma maisiņā, un apsietas rokas ar lentu, tādējādi simbolizējot vēlmi dzīvot kopā vienoti. Bet Jelgavas folkloras kopa “Dimzēns” iepazīstināja ar mičošanas tradīciju. 

 

Atzīmējot Saules kauju, 2000. gadā tika iedibināta Baltu vienības diena. Tā katru gadu tiek atzīmēta citā Latvijas vai Lietuvas pilsētā.

 

Foto: Jelgavas pilsētas pašvaldība

 

 

Informācija sagatavota

Jelgavas pilsētas pašvaldības

Sabiedrisko attiecību pārvaldē