«1986. gadā Černobiļā piedalījos katastrofas seku likvidēšanā – pārsvarā tie bija tīrīšanas darbi un aizsarga celtniecība. Mēs ar daudziem citiem darbabiedriem toreiz dzīvojām kādā ciematiņā un mūsu mājvieta bija telts. Šajā traģiskajā situācijā man bija divi triecieni. Pirmais, kad tiku izrauts pa nakti no mājām un sapratu, kurp mēs dodamies. Bet otrs nāca pēc trīs darba mēnešiem – ar radiācijas izraisītajām problēmām cīnos vēl joprojām,» Černobiļas atomelektrostacijas (AES) katastrofas seku novēršanas laiku pirms 33 gadiem atminas jelgavnieks Vilnis.
Jelgavā šobrīd dzīvo 77 cilvēki, kuri savulaik piedalījušies AES avārijas seku novēršanas darbos, un katram no tiem saglabājušās atmiņas par šo laiku. Kāds stacijas apkaimē būvēja jaunas daudzstāvu mājas, kāds strādāja par ugunsdzēsēju, kāds – būvēja vairogu, lai apstādinātu radiācijas izplatīšanos, savukārt kāds bija iesaistīts radiācijas mērīšanas darbos.
«Neviens jau neteica, kurp dodamies. Izrāva no mājām nakts laikā un nolika fakta priekšā. Nekādas izvēles vai atpakaļceļa. Kopumā pavadīju Černobiļā 70 diennaktis – strādājām mežā, taisījām dambjus. Galvenās raizes bija par to, ka mājās palikusi sieva ar bērnu,» traģisko notikumu atceras černobilietis Māris. Savukārt katastrofas seku novēršanas dalībnieks Oļegs strādājis uz atomelektrostacijas jumta – vietā, kur bija konstatēta radiācijas noplūde. Diemžēl šis notikums līdz nes neatgriezeniskas veselības problēmas, ar kurām saskaras AES seku novēršanā iesaistītie un viņu tuvinieki. «Vīrs jau ir zaudējis kāju, un cīnāmies ar trombu problēmām. Arī uz viņa ķermeņa ir palikušas neizdzēšamas pēdas, kas neļauj aizmirst piedzīvoto,» teic Dzirkstīte. Vienlaikus pasākuma dalībnieki atzīst, ka ir patīkami ik gadu sanākt kopā un satikt savus draugus un paziņas.
Pasākuma gaitā vienam no AES avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem – Zigmundam Ameteram – par drosmi, varonību un dalību glābšanas darbos pasniegts Ukrainas valsts apbalvojums «Ukrainas Varoņa Zelta zvaigzne». Savukārt Jelgavas domes priekšsēdētāja vietniecei Ritai Vectirānei, SIA «Jelgavas autobusu parks» tehniskajam direktoram Pēterim Salkazanovam un Ozolnieku novada Sociālā dienesta vadītājai Sarmītei Strodei pasniegtas Latvijas savienības «Černobiļa» Goda zīmes. Tās piešķirtas par ieguldījumu AES avārijas seku likvidēšanas dalībnieku sociālajā aprūpē, kā arī par aktīvu sabiedrisko darbu.
Černobiļas seku likvidatorus klātienē uzrunāja un paldies viņiem teica Baltkrievijas, Krievijas un Ukrainas vēstniecību pārstāvji, kā arī Jelgavas, Jelgavas novada un Ozolnieku novada pašvaldību pārstāvji. Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš uzsvēra, ka ir jāatceras cilvēki, kuri piedalījās traģiskās avārijas seku likvidēšanā. «Jūs darījāt darbu, kas bija nozīmīgs cilvēcei. Paldies jums par to,» sacīja A.Rāviņš. Latvijas savienības «Černobiļa» valdes priekšsēdētāja vietnieks Māris Šops pasākumā minēja, ka pavisam no Latvijas katastrofas seku likvidēšanas darbos Černobiļā tika iesaistīti vairāk nekā 6000 cilvēku. No tiem aptuveni 3500 cilvēki šobrīd ir ar invaliditāti, ap 1500 jau ir miruši, savukārt citi ir zaudējuši darbspēju.
Pasākuma viesi novērtēja arī Latvijas Ugunsdzēsības muzeja veidoto tematisko izstādi «Jūs neaizmirsīsim!», kas veltīta Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībnieku Latvijas iedzīvotāju varoņdarbu atcerei. No rītdienas līdz 10. maijam izstāde būs apskatāma Sabiedrības integrācijas pārvaldē Skolotāju ielā 8.
Jāatgādina, ka Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem, kuri savu pamata dzīvesvietu deklarējuši Jelgavas pilsētas administratīvajā teritorijā un dzīvo deklarētajā dzīvesvietā, ir noteikts ikgadējs pabalsts rehabilitācijai 50 eiro apmērā. Lai to saņemtu, līdz 15. decembrim Jelgavas Sociālo lietu pārvaldē Pulkveža Oskara Kalpaka ielā 9, 115. kabinetā, jāiesniedz rakstisks iesniegums, uzrādot personu apliecinošu dokumentu un Ministru kabineta noteikta parauga apliecību par Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībnieka statusu. Pabalsts tiek pārskaitīts tā pieprasītāja iesniegumā norādītajā kontā.
Portāls www.jelgavasvestnesis.lv jau rakstīja, ka kodolkatastrofa Černobiļas AES notika 1986. gada 26. aprīlī – ceturtā reaktora pārkaršanas rezultātā notika sprādziens, kam sekoja spēcīgs ugunsgrēks ar radioaktīvu piesārņojumu. Avārijas seku likvidēšanai tika mobilizēta armija un tās rezervisti, kuru uzdevums bija savākt bīstamos radioaktīvos atkritumus un uzcelt reaktoram sarkofāgu. No Latvijas avārijas seku likvidēšanas darbos piedalījās vairāk nekā seši tūkstoši iedzīvotāju.
Foto: Ivars Veiliņš/«Jelgavas Vēstnesis»