8.7 °C, 5 m/s, 83.8 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāPateicas Černobiļas AES avārijas seku likvidatoriem
Pateicas Černobiļas AES avārijas seku likvidatoriem
25/04/2019

«1986. gadā Černobiļā piedalījos katastrofas seku likvidēšanā – pārsvarā tie bija tīrīšanas darbi un aizsarga celtniecība. Mēs ar daudziem citiem darbabiedriem toreiz dzīvojām kādā ciematiņā un mūsu mājvieta bija telts. Šajā traģiskajā situācijā man bija divi triecieni. Pirmais, kad tiku izrauts pa nakti no mājām un sapratu, kurp mēs dodamies. Bet otrs nāca pēc trīs darba mēnešiem – ar radiācijas izraisītajām problēmām cīnos vēl joprojām,» Černobiļas atomelektrostacijas (AES) katastrofas seku novēršanas laiku pirms 33 gadiem atminas jelgavnieks Vilnis.

Jelgavā šobrīd dzīvo 77 cilvēki, kuri
savulaik piedalījušies AES avārijas seku novēršanas darbos, un
katram no tiem saglabājušās atmiņas par šo laiku. Kāds stacijas
apkaimē būvēja jaunas daudzstāvu mājas, kāds strādāja par
ugunsdzēsēju, kāds – būvēja vairogu, lai apstādinātu radiācijas
izplatīšanos, savukārt kāds bija iesaistīts radiācijas mērīšanas
darbos.

«Neviens jau neteica, kurp dodamies. Izrāva
no mājām nakts laikā un nolika fakta priekšā. Nekādas izvēles vai
atpakaļceļa. Kopumā pavadīju Černobiļā 70 diennaktis – strādājām
mežā, taisījām dambjus. Galvenās raizes bija par to, ka mājās
palikusi sieva ar bērnu,» traģisko notikumu atceras černobilietis
Māris. Savukārt katastrofas seku novēršanas dalībnieks Oļegs
strādājis uz atomelektrostacijas jumta – vietā, kur bija konstatēta
radiācijas noplūde. Diemžēl šis notikums līdz nes neatgriezeniskas
veselības problēmas, ar kurām saskaras AES seku novēršanā
iesaistītie un viņu tuvinieki. «Vīrs jau ir zaudējis kāju, un
cīnāmies ar trombu problēmām. Arī uz viņa ķermeņa ir palikušas
neizdzēšamas pēdas, kas neļauj aizmirst piedzīvoto,» teic
Dzirkstīte. Vienlaikus pasākuma dalībnieki atzīst, ka ir patīkami
ik gadu sanākt kopā un satikt savus draugus un paziņas.

Pasākuma gaitā vienam no AES avārijas seku
likvidēšanas dalībniekiem – Zigmundam Ameteram – par drosmi,
varonību un dalību glābšanas darbos pasniegts Ukrainas valsts
apbalvojums «Ukrainas Varoņa Zelta zvaigzne». Savukārt Jelgavas
domes priekšsēdētāja vietniecei Ritai Vectirānei, SIA «Jelgavas
autobusu parks» tehniskajam direktoram Pēterim Salkazanovam un
Ozolnieku novada Sociālā dienesta vadītājai Sarmītei Strodei
pasniegtas Latvijas savienības «Černobiļa» Goda zīmes. Tās
piešķirtas par ieguldījumu AES avārijas seku likvidēšanas
dalībnieku sociālajā aprūpē, kā arī par aktīvu sabiedrisko
darbu.

Černobiļas seku likvidatorus klātienē
uzrunāja un paldies viņiem teica Baltkrievijas, Krievijas un
Ukrainas vēstniecību pārstāvji, kā arī Jelgavas, Jelgavas novada un
Ozolnieku novada pašvaldību pārstāvji. Jelgavas domes
priekšsēdētājs Andris Rāviņš uzsvēra, ka ir jāatceras cilvēki, kuri
piedalījās traģiskās avārijas seku likvidēšanā. «Jūs darījāt darbu,
kas bija nozīmīgs cilvēcei. Paldies jums par to,» sacīja A.Rāviņš.
Latvijas savienības «Černobiļa» valdes priekšsēdētāja vietnieks
Māris Šops pasākumā minēja, ka pavisam no Latvijas katastrofas seku
likvidēšanas darbos Černobiļā tika iesaistīti vairāk nekā 6000
cilvēku. No tiem aptuveni 3500 cilvēki šobrīd ir ar invaliditāti,
ap 1500 jau ir miruši, savukārt citi ir zaudējuši darbspēju.

Pasākuma viesi novērtēja arī Latvijas
Ugunsdzēsības muzeja veidoto tematisko izstādi «Jūs
neaizmirsīsim!», kas veltīta Černobiļas AES avārijas seku
likvidēšanas dalībnieku Latvijas iedzīvotāju varoņdarbu atcerei. No
rītdienas līdz 10. maijam izstāde būs apskatāma Sabiedrības
integrācijas pārvaldē Skolotāju ielā 8.

Jāatgādina, ka Černobiļas AES avārijas seku
likvidēšanas dalībniekiem, kuri savu pamata dzīvesvietu deklarējuši
Jelgavas pilsētas administratīvajā teritorijā un dzīvo deklarētajā
dzīvesvietā, ir noteikts ikgadējs pabalsts rehabilitācijai 50 eiro
apmērā. Lai to saņemtu, līdz 15. decembrim Jelgavas Sociālo lietu
pārvaldē Pulkveža Oskara Kalpaka ielā 9, 115. kabinetā, jāiesniedz
rakstisks iesniegums, uzrādot personu apliecinošu dokumentu un
Ministru kabineta noteikta parauga apliecību par Černobiļas AES
avārijas seku likvidēšanas dalībnieka statusu. Pabalsts tiek
pārskaitīts tā pieprasītāja iesniegumā norādītajā kontā.

Portāls www.jelgavasvestnesis.lv jau
rakstīja, ka kodolkatastrofa Černobiļas AES notika 1986. gada 26.
aprīlī – ceturtā reaktora pārkaršanas rezultātā notika sprādziens,
kam sekoja spēcīgs ugunsgrēks ar radioaktīvu piesārņojumu. Avārijas
seku likvidēšanai tika mobilizēta armija un tās rezervisti, kuru
uzdevums bija savākt bīstamos radioaktīvos atkritumus un uzcelt
reaktoram sarkofāgu. No Latvijas avārijas seku likvidēšanas darbos
piedalījās vairāk nekā seši tūkstoši iedzīvotāju.

Foto: Ivars Veiliņš/«Jelgavas Vēstnesis»