15.3 °C, 6.3 m/s, 51.9 %

Jaunumi

Sākumlapa JaunumiPieminot 23.augustu
Pieminot 23.augustu
22/08/2007

piemiņas brīdis 2006.gadā

piemiņas brīdis 2006.gadā

Šogad aprit 68 gadi kopš Baltijas valstu suverenitātei liktenīgās 1939.gada 23./24.augusta nakts Maskavā, kad PSRS ārlietu tautas komisārs Vjačeslavs Molotovs un Vācijas ārlietu ministrs Joahims fon Ribentrops parakstīja PSRS un Vācijas neuzbrukšanas līgumu. Starpvalstu diplomātiskajā praksē tas nebija nekas jauns vai nepierasts, bet līgumam bija pievienots slepens papildus protokols, kas Austrumeiropu (Polija, Latvija, Igaunija un Lietuva) sadalīja ietekmes zonās starp Vāciju un PSRS. Sarunu laikā starp Vācijas ārlietu ministrs piedāvāja ietekmes sfēras robežu Latvijā novilkt pa Daugavu – PSRS labais krasts, Vācijai kreisais krasts, bet pateicoties padomju diktatora J.Staļina uzstājībai, visa Latvijas teritorija nonāca PSRS ietekmes zonā.

Latvijas un Baltijas valstu liktenis pēc šī noziedzīgā un pretlikumīga līguma pievienotā slepenā protokola bija izlemts un nekādi Baltijas valstu diplomātiskie manevri un piekāpšanās abām lielvarām nespēja nosargāt to suverenitāti. Gada laikā kopš neuzbrukšanas pakta noslēgšanas starp PSRS un Vāciju Eiropas politiskajā kartē vairs nepastāvēja suverēnā Polija, Lietuva, Latvija un Igaunija.
1941.gadā abu lielvaru noslēgtais pakts izjuka un aizsākās postošākais karš Eiropas un visas pasaules vēsturē. Baltijas valstīm nodarīto vēsturisko netaisnību sāka likvidēt tikai 1991.gadā, bet nodarījuma sekas mēs izjūtam vēl šodien.

1989.gada 23.augustā tika realizēta Baltijas ceļa ideja, kad latvieši, lietuvieši un igauņi sadevās rokās un ikviens no mums izjuta piederības, kopības, brīvības sajūtu, vēlmi dzīvot demokrātiskā un tiesiskā valstī, stājoties ceļā netaisnībai.

Lai tā izjūtu gamma, kuru toreiz juta ikviens, pavada mūs šodien, kad esam daļa no demokrātiskās Eiropas, kur augstu tiek vērtēts cilvēks, tā tiesības un atbildība katram par sevi un padarītajiem darbiem. Kopā mums vēl tāls ceļš ejams, lai uzbūvētu valsti un sabiedrību pēc kuras tiecamies…

Andris Rāviņš,
Jelgavas Domes priekšsēdētājs