9.5 °C, 4.2 m/s, 80.3 %

Izglītība

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsIzglītībaNo septembra izglītības sistēmā naudas būs vairāk
No septembra izglītības sistēmā naudas būs vairāk
14/07/2016

«Paaugstinot pe­da­gogu minimālā atalgojuma slieksni no 420 līdz 680 eiro, no 1. septembra valstī tiks uzsākts nozīmīgs pārmaiņu process izglītības sistēmā. Atalgojuma palielinājums būs kā stimuls, lai celtu kopējo izglītības kvalitāti. Mēs joprojām nevaram pateikt, cik tieši saņems viens vai otrs pedagogs, jo darbs pie aprēķiniem turpinās gan ministrijas, gan pašvaldību līmenī, tomēr kopumā izglītības sistēmā naudas būs vairāk, un tā ir laba ziņa,» uzsver Jelgavas pilsētas Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza.

5. jūlijā valdībā pieņemtie Ministru kabineta noteikumi paredz,
ka no septembra visu pedagogu mēneša zemākā darba algas likme būs
680 eiro mēnesī. Pirmsskolas pedagogiem zemākais atalgojuma likmes
palielinājums par darba stundu paaugstināsies par 21 procentu jeb
no 3,5 līdz 4,25 eiro, bet vispārējās, profesionālās un interešu
izglītības pedagogiem – par 13,33 procentiem jeb no pieciem līdz
5,66 eiro par stundu. Plašāk par to, kādas pārmaiņas nesīs
ilgi gaidītā izglītības reforma, – saruna ar G.Auzu.

Tiek minēts, ka 88 procentiem pašvaldību kopējais
finansējums pedagogu algām pieaugs. Vai Jelgava ir to
skaitā?

Dažādās izglītības pakāpēs situācija atšķiras, un pieaugums
visiem nebūs vienāds. Bet no tiem Izglītības un zinātnes
ministrijas aprēķiniem, kuri ir mūsu rīcībā, izriet, ka kopējā
dotācija Jelgavai būs lielāka. Pieaugs arī pašvaldības izdevumi,
galvenokārt pirmsskolas pedagogu atlīdzībai, jo valsts piešķirs
mērķdotāciju tikai to pedagogu atalgojumam, kas nodrošina
piecgadīgo un sešgadīgo bērnu sagatavošanu skolai. Tomēr jāņem
vērā, ka jaunajā modelī skolu pedagogu darba slodze noteikta 30
stundas par darba algas likmi līdzšinējās 21 stundas vietā, bet
pirmsskolā tās būs 40 stundas par darba algas likmi līdzšinējo 30
stundu vietā.

Pēc šāda aprēķina pieaugums ir samērā
neliels.

Piekrītu, tas nav gluži tāds, kādu pašvaldības un paši pedagogi
bija gaidījuši, bet ir sperts solis pareizajā virzienā. Jaunajā
atlīdzības modelī ir iestrādātas daudzas būtiskas lietas, kas
tuvākajos gados liks sakārtot izglītības iestāžu tīklu valstī un
izvērtēt izglītības programmu piedāvājumu. Šis algu modelis ir
kompromiss starp to, ka viss paliek pa vecam, un straujākām
pārmaiņām. Turpmāk daudz lielāka atbildība būs izglītības iestāžu
vadītājiem, kuru rīcībā būs līdzekļi, lai samaksātu pedagogiem par
papildu pienākumiem, rakstu darbu labošanu, individuālo darbu,
gatavošanos mācību stundām, klases audzināšanu, darbu ar
pagarinātās dienas grupām un citiem papildu pienākumiem. Kopumā šim
mērķim katrā izglītības iestādē tiks atvēlēti 13,5 procenti no
kopējā atlīdzības fonda. Tie būs resursi, kurus skola varēs iekšēji
pārdalīt, bet vairs nebūs iespējams tos novirzīt mazāk efektīvu
skolu darbam. Šim nosacījumam gan piemērots pārejas laiks, un tā
vēl nākamajā mācību gadā pašvaldības līdz 10 procentiem no
finansējuma drīkstēs novirzīt citu izglītības iestāžu pedagogu
atalgojumam, bet 2017./2018. mācību gadā – līdz pieciem
procentiem.

Kāda situācija ir ar pirmsskolas
pedagogiem?

Atbilstoši valsts apstiprinātajiem noteikumiem pirmsskolas
pedagogu atlīdzība pieaugs no 420 eiro par darba slodzi 30 stundas
nedēļā līdz 620 eiro par 40 darba stundām nedēļā. Tomēr vēl nav
pieņemts lēmums, vai tas notiks sākot ar 1. septembri vai
pakāpeniski sasniedzot noteikto likmi 620 eiro ar 2017. gada 1.
janvāri.  Šobrīd ir veikti aprēķini, lai Jelgavā realizētu
jauno darba samaksas modeli, saglabājot līdzšinējo pirmsskolas
izglītības iestāžu darba organizāciju, kad visas dienas garumā – no
pulksten 7 līdz 19 – izglītības procesu vada kvalificēts pedagogs
(grupā strādā divi pirmsskolas izglītības skolotāji un viena
auklīte – red.). Strādājot ar līdzšinējo noslodzi – 30
kontaktstundas –, pirmsskolas izglītības skolotājs saņems vairāk
nekā līdz šim. Šādam algu pieaugumam nepieciešams atrast papildu
līdzekļus pašvaldības budžetā, un gada vidū to izdarīt nav
vienkārši. Tas nozīmē, ka kādai nozarei vai plānotajām aktivitātēm
finansējums jāsamazina. Tā nav laba prakse. Arī valsts līmenī,
meklējot līdzekļus izglītības reformas īstenošanai, pilsētai ir
būtiski samazināts finansējums speciālo pirmsskolas programmu
īstenošanai. No 1. septembra šim mērķim no valsts tiks apmaksātas
tikai 4,6 pedagogu darba slodzes, bet līdz šim saņēmām finansējumu
27 pedagogu darba slodzēm. Tas ir tikai viens piemērs, bet tādu
situāciju izglītības sistēmā ir pietiekami daudz, tādēļ šobrīd vēl
konkrētu algas palielinājuma apmēru mēnesī pirmsskolas pedagogiem
neminēšu.

Vai reforma ietekmēs pilsētas
internātskolas?

Tāpat kā citu skolu pedagogiem, arī Jelgavas internātpamatskolu
pedagogiem palielināsies atlīdzības apjoms, bet citas izmaiņas
netiek plānotas. Gan 1., gan 2. internātpamatskola realizē valsts
akreditētas speciālās izglītības programmas, kurām tāpat kā līdz
šim tiks piešķirts valsts finansējums gan pedagogu atalgojumam, gan
uzturēšanas izdevumiem. Izmaiņas valstī skars pašvaldību dibinātās
internātskolas – mūsu pilsētā tādu nav. Tās ir skolas, kuras
galvenokārt veic sociālo funkciju. Piesaistot Eiropas struktūrfondu
līdzekļus, Jelgavas pašvaldība ir veikusi būtiskas investīcijas abu
internātskolu infrastruktūrā. Septembrī 2. internātpamatskolā
atklāsim jauno sporta halli, iepriekšējā gadā tika rekonstruēts 1.
internātpamatskolas internāts. Internātskolu ēkās ir veikti dažādi
infrastruktūras uzlabojumi. Arī skolēnu skaits šajās skolās ir
pietiekams.

Kā plānotās izmaiņas skars interešu un profesionālās
ievirzes izglītībā strādājošos?

Interešu un profesionālās ievirzes izglītības pieejamība tiks
saglabāta līdzšinējā apmērā. Tas nozīmē, ka bērnu un jauniešu
centrs «Junda», Mūzikas skola un Mākslas skola turpinās realizēt
gan interešu izglītības, gan profesionālās ievirzes izglītības
programmas. Atlīdzība interešu izglītības pedagogiem pieaugs
proporcionāli algas likmei, kura tiks rēķināta 680 eiro apmērā par
30 stundu darba slodzi nedēļā. Šobrīd darba algas likme interešu
izglītības pedagogiem ir 435 eiro. Tāpat kā vispārizglītojošajās
skolās, precīzs pieejamais finansējums būs zināms tikai septembrī.
Savukārt Mākslas skolai un sporta skolām atalgojuma reforma tiks
īstenota no 2017. gada janvāra.

Jaunajos pedagogu atlīdzības noteikumos paredzēts, ka
divus gadus skolotājiem nebūs iespējas paaugstināt savas kvalitātes
pakāpes, par kurām paredzētas piemaksas pie mēnešalgas no 45 līdz
pat 140 eiro. Ko tas nozīmē mūsu pilsētas izglītības jomā
strādājošajiem?

469 mūsu pilsētas pedagogiem ir šīs kvalitātes pakāpes, par
kurām paredzētas piemaksas. Šiem pedagogiem tās tiks saglabātas,
bet no jauna turpmākos divus gadus, līdz 2018. gada 1. septembrim,
kvalitātes pakāpes iegūt nevarēs. Tam ir divi iemesli: līdzšinējā
sistēma tiek daudz kritizēta, uzsverot, ka tā ir pārāk birokrātiska
un pārāk maza uzmanība tiek pievērsta reālajam pedagoga darbam
klasē un skolēnu ieguvumam; otrs iemesls, manuprāt, ir finansējuma
meklēšana pedagogu algu paaugstināšanai izglītības sistēmā. Šīs
piemaksas visiem valsts pedagogiem ir būtiska valsts mērķdotācijas
daļa. Diskusiju rezultātā tika piedāvāts uzsākt darbu pie jaunas
pedagogu darba kvalitātes novērtēšanas kārtības izstrādāšanas, kura
valdībai jāapstiprina līdz 2018. gada 1. septembrim, kad plānots
atsākt piešķirt šīs kvalitātes pakāpes.

Kāda ir skolēnu skaita dinamika Jelgavā?

Skolēnu skaitam ir tendence pieaugt. Tas nav straujš pieaugums,
bet tomēr. Mēs redzam, ka pilsētā ir arvien lielāks pieprasījums
pēc pirmsskolas izglītības. Arī pamatizglītības posmā bērnu kļūst
vairāk. Šogad pilsētas vispār­izglītojošajās skolās mācījās 6889
skolēni jeb par 255 skolēniem vairāk nekā iepriekšējā mācību gadā.
Pagājušajā mācību gadā skolēnu skaits palielinājās visās skolās,
izņemot Jelgavas Vakara (maiņu) vidusskolu un 2.
internātpamatskolu. Jelgavas izglītības iestādēs mācās arī 1063
skolēni, kuri deklarēti citās pašvaldībās.

Cik efektīvs ir pilsētas skolu tīkls – vai ir plānoti
kādi pārkārtojumi saistībā ar valsts realizēto pedagogu atalgojuma
sistēmas reformu?

Vienmēr var kaut ko uzlabot vai darīt citādi, bet salīdzinoši
mums ir viens no optimālākajiem izglītības iestāžu tīkliem valstī.
Skolu un klašu piepildījums ir augsts. Mūsu skolām nav problēmu
izveidot vairākas klases pamatskolas posmā visās pilsētas
sākumskolās un vidusskolās. Šādā aspektā daudz iespēju, kā kļūt
efektīvākiem, mums nav, bet iekšēji katra skola, protams, var daudz
ko uzlabot, īpaši veidojot un nodrošinot individuālo atbalsta
sistēmu skolēniem.

Valstī esot pedagogu pārprodukcija.

Valstī atsevišķās pašvaldībās tā tas arī ir, bet Jelgavā, gluži
otrādi, labu pedagogu trūkst. Mums ir pietiekami daudz fizikas,
dabaszinātņu, mūzikas, sākumskolas, ģeogrāfijas un citu mācību
priekšmetu skolotāju vakanču. Atbilstošas kvalifikācijas ķīmiķus,
fiziķus un matemātiķus varam pieņemt darbā kaut šodien. 16 procenti
no pilsētas pedagogiem ir vecumā no 60 gadiem, un daļa no viņiem
labprāt samazinātu savu ikdienas darba slodzi, dodot vietu un
daloties darba pieredzē ar jaunajiem kolēģiem.

Foto: Austris Auziņš