8.8 °C, 6.2 m/s, 75.1 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāJelgavā ir notikušas nopietnas pārmaiņas, kas maina mūsu ikdienu
Jelgavā ir notikušas nopietnas pārmaiņas, kas maina mūsu ikdienu
27/12/2012

Lai gan valdība bieži uzsver, ka Latvijā šobrīd ir visstraujāk augošā ekonomika un starptautisko aizdevēju kredītu valstij izdevies atdot pirms termiņa, no pašvaldību viedokļa, 2013. gada budžetā vērā ņemami papildu ieņēmumi netiek prognozēti. Taču, tālredzīgi plānojot izdevumus, nevienai jomai pilsētā līdzekļi nebūs jāsamazina, sarunā ar «Jelgavas Vēstnesi» uzsver Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš.

Jānis Kovaļevskis

Lai gan valdība bieži uzsver, ka Latvijā šobrīd ir
visstraujāk augošā ekonomika un starptautisko aizdevēju kredītu
valstij izdevies atdot pirms termiņa, no pašvaldību viedokļa, 2013.
gada budžetā vērā ņemami papildu ieņēmumi netiek prognozēti. Taču,
tālredzīgi plānojot izdevumus, nevienai jomai pilsētā līdzekļi
nebūs jāsamazina, sarunā ar «Jelgavas Vēstnesi» uzsver Jelgavas
pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš.

Domes priekšsēdētājs piekrīt, ka lielā mērā valdības «labie darbi»
tiek darīti uz pašvaldību rēķina, jo pretēji iepriekš solītajam
valsts pašvaldībām nekādā veidā nekompensē iedzīvotājiem piemērotās
nodokļu atlaides, uz kuru rēķina samazinās pašvaldību ieņēmumi.

Vai, jūsuprāt, pēdējos gados jelgavnieku dzīve ir kļuvusi
labāka?

Domāju, ka liela daļa pilsētnieku šobrīd jūtas drošāk. Ir būtiski
samazinājies bezdarba līmenis, pakāpeniski paaugstinās arī
atalgojums privātajā sektorā. Esam saglabājuši pietiekami plašu
sociālā atbalsta sistēmu un veikuši ieguldījumus pilsētvides
attīstībā. Cilvēki izjūt piederību un lepojas ar savu pilsētu. Arī
iedzīvotāju skaits ir nostabilizējies. Šie rādītāji ļauj secināt,
ka daļa iedzīvotāju jūtas stabilāk.

Šobrīd starp pašvaldībām un valdību ir samērā saasinātas
attiecības, kaut gan līdz šim tieši pašvaldības bijušas viens no
uzticamākajiem sadarbības partneriem. Kādēļ izveidojusies šāda
situācija?

Politikā ir ienākuši jauni cilvēki, kuri ne vienmēr saprot
pašvaldību uzdevumus un vajadzības. Atšķirībā no daudziem valdības
pārstāvjiem mēs katru dienu sastopamies ar iedzīvotājiem, viņu
vajadzībām un redzam, kur ieguldījumi ir visnepieciešamākie un
sniegs vislielāko atdevi. Ar valdību cenšamies meklēt kopsaucējus,
bet situāciju sarežģī savstarpējā neuzticība. Valdības «labie
darbi» ir samazinājuši pašvaldību ieņēmumus, tādēļ 2013. gada
budžetu plānojam faktiski bez pieauguma, taču, tālredzīgi plānojot
izdevumu bāzi, nevienai jomai līdzekļi nesamazināsies. Tomēr runa
nav tikai par naudu, jo šobrīd valstī ir centieni pārskatīt jomas,
kurās noslēgti ilgtermiņa līgumi. Valdība līdz šim nav skaidri
formulējusi reģionālās politikas pamatnostādnes, lai mēs varētu
saprast, kas tiek sagaidīts no pašvaldībām.

Vai esat apmierināts ar to, kā realizēti lielākie
būvniecības projekti?

ES budžeta plānošanas periods tuvojas noslēgumam, tādēļ šogad un
nākamgad jānoslēdz lielākie projekti. Iedzīvotāju vērtējumam jau
esam nodevuši Raiņa ielu un Čakstes bulvāri ar Mītavas tiltu. 
Tā bija sarežģīta mācību stunda gan celtniekiem, gan pašvaldībai kā
pasūtītājam, jo tik vērienīgi darbi arī Latvijas mērogā nemaz tik
bieži netiek veikti. Pilsētā ir notikušas nopietnas pārmaiņas, kas
jau maina jelgavnieku ikdienu. Cilvēki jau šobrīd apgūst jaunās
iespējas, un, pēc saviem novērojumiem, varu teikt, ka pirmais
iespaids ir pozitīvs, kaut gan pilnībā jauno Čakstes bulvāra
promenādi varēsim novērtēt tikai vasarā.

Arī nākamgad turpināsim darbu pie aizsāktajiem projektiem –
jāpabeidz darbi Lielajā ielā un Pasta salā. Rekonstruēsim arī
atlikušo Čakstes bulvāra posmu līdz tirgum. Sāksim vienotā
satiksmes termināļa ielu rekonstrukcijas projektu, sakārtojot ielas
pie dzelzceļa stacijas. Šajā teritorijā izbūvēs nepieciešamo
infrastruktūru, lai jau tuvākajā nākotnē veidotu vienotu dzelzceļa
un autosatiksmes mezglu. Šī projekta attīstībā ir ieinteresēts arī
«Latvijas dzelzceļš», jo Jelgava nodrošina nozīmīgu pasažieru
plūsmu.

Izskanējis arī pārmetums, ka pašvaldības ES fondu līdzekļus
pārāk daudz ieguldot tādu infrastruktūras projektu realizācijā, kas
tiešā veidā nesekmē uzņēmējdarbības attīstību.

Visu nevar iekļaut tiešā peļņas un zaudējumu aprēķinā. Mūsu
uzdevums ir attīstīt pilsētas infrastruktūru tā, lai pilsēta būtu
interesanta un pievilcīga ne tikai investoriem, bet arī
iedzīvotājiem un tūristiem. Uzlabojot pilsētvidi, mēs palielinām
savu konkurētspēju. Jelgavnieki jau sen bija pelnījuši tādu atpūtas
zonu, kāda šobrīd tiek veidota Pasta salā. Tas būs netiešs ieguvums
arī potenciālajiem investoriem, jo vieni no būtiskākajiem
kritērijiem uzņēmējdarbības attīstībai ir pieejams darbaspēks un
kvalitatīva dzīves vide.
 
Nākamā gada budžetā kā viena no prioritātēm noteikta
palīdzība ģimenēm ar bērniem. Kādas prioritātes vēl esat
iezīmējuši, strādājot pie 2013. gada budžeta projekta?

Mēs šobrīd nevaram izdarīt kaut ko kardinālu, lai Latvijā masveidā
atgrieztos tās ģimenes, kas devušās prom, bet mēs varam motivēt
tos, kuri ir palikuši šeit. To varētu saukt par ģimenes atbalsta
politiku, jo daudzām ģimenēm situācija ir sarežģīta, tādēļ svarīgi
spert soli pretim. Kompensējot transporta, ēdināšanas un interešu
izglītības izdevumus, vairāk līdzekļu ģimenes varēs atlicināt
kopīgiem pasākumiem un citām vajadzībām. Kopējais atbalsts ģimenei
ar trīs bērniem sasniegs aptuveni 100 latus mēnesī. Lai būtiski
samazinātu rindas bērnudārzos, nākamgad rekonstruēsim bērnudārzu
Ganību ielā, kurā būs vieta vēl 275 mazuļiem.

Domes sēdē šodien skata lēmumu par transporta izdevumu
kompensācijas palielināšanu pilsētas skolēniem līdz 80 procentiem
no braukšanas maksas, samazinot vecāku līdzfinansējumu no 25 līdz
10 santīmiem par vienu braucienu.

Viena no pēdējā laika aktualitātēm ir izglītība. Kā
vērtējat tās kvalitāti Jelgavā?

Vairāk tiek runāts par augstāko izglītību, lai gan esmu
pārliecināts, ka reformas nepieciešamas, sākot no pirmsskolas
līmeņa. Latvijas izglītības sistēma būtu jāveido tā, lai jau no
mazotnes bērnos attīstītu tās īpašības, kas veicina radošumu un
pārliecību par saviem spēkiem. Pilsētā iespēju robežās šīs reformas
jau esam sākuši. Skolās var darboties ar īpašajām eksperimentu
stacijām, kas palīdz bērniem pēc iespējas ātrāk iepazīties ar
tehniskām parādībām un norisēm, talantīgākajiem bērniem piedāvājam
apmeklēt Junioru universitātes nodarbības, materiāli stimulējam
skolēnus un pedagogus par labiem darba rezultātiem, lielus
ieguldījumus esam veikuši arī arodizglītības attīstībā. Ir jāmaina
akcents no akadēmiskajām zināšanām uz tādām, kas attīsta prasmes un
iemaņas turpmākajam izglītības posmam vai darba tirgum. Proporcijai
starp to, cik skolēnu pēc pamatskolas turpina mācīties vidusskolā
un cik arodskolās, jābūt vismaz 50 pret 50. Arī statistika
apliecina, ka jauniešu bezdarbs ir mazāks tajās valstīs, kurās ir
augsti attīstīta arodizglītība. Piemēram, Vācijā jauniešu bezdarba
līmenis ir septiņi procenti, bet Latvijā tas sasniedz 28
procentus.

Es ļoti augstu vērtēju mūsu pilsētas pedagogus, kuri vienmēr ir
gatavi mācīties un papildināt savas zināšanas. Mūsu pedagogi radoši
strādā ar apziņu, ka Latvijas nākotne ir gudros, mērķtiecīgos un
pārmaiņām gatavos cilvēkos. Tomēr, lai realizētu visu iecerēto,
mums ir nepieciešams arī valsts atbalsts, kuru nejūtam, jo
Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā esošā Jelgavas tehnikuma
attīstības un rekonstrukcijas projekta virzība joprojām nav
skaidra.

Sabiedriskajai apspriešanai tiek nodota jaunā pilsētas
attīstības programma līdz 2020. gadam – kuras būs šīs programmas
galvenās prioritātes?

Ik pa brīdim salīdzinām divas lietas – pilsētas attīstības plānu un
stratēģiskos virzienus. Katru gadu pārskatām, ko esam paveikuši un
kas vēl darāms, un prioritātes nav mainījušās. Joprojām uzmanības
centrā būs izglītība, infrastruktūras attīstība, sociālais
nodrošinājums un kvalitatīva dzīves vide. Mūsu mērķis ir līdz 2020.
gadam pilsētā uzbūvēt jaunu un mūsdienu prasībām atbilstošu
peldbaseinu ar visu nepieciešamo infrastruktūru, izveidot jauniešu
radošo centru, kas varētu atrasties vienās telpās ar bibliotēku, jo
arī tai nepieciešamas jaunas telpas. Tāpat plānos ir arī jauna
koncertzāle un Ziemeļu šķērsojums jeb jauns tilts pār Lielupi. Tas
nākotnē būs ļoti nozīmīgs, ja bijušā lidlauka teritorijā sāks
veidoties industriālā zona ar jauniem uzņēmumiem.

Arvien populārāks kļūst Pašvaldības operatīvās informācijas
centrs jeb POIC, kuram par nebūšanām var ziņot pa bezmaksas tālruni
8787. Vai plānots paplašināt šī centra funkcijas un integrēt arī
tās jomas, par kurām atbildīgas valsts struktūras?

Operatīvās informācijas centrs ir iemantojis savu vietu pilsētas
informatīvajā sistēmā, nodrošinot atgriezenisko saiti starp
pašvaldības dienestiem un iedzīvotājiem. Šim centram ir divas
būtiskas funkcijas: koordinēt pilsētas operatīvās vadības sistēmu
un nodrošināt civilās aizsardzības pasākumus. Ņemot vērā, ka centrs
ir ieguvis cilvēku uzticību, nākamais solis būtu integrēt šajā
apritē arī tos jautājumus, kuri skar pašvaldības
kapitālsabiedrības. Stiprināsim sadarbību ar valsts dienestiem, jo
mūsu centra darbinieki saņem informāciju arī par elektroapgādes
traucējumiem, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta kompetencē
esošiem jautājumiem un daudzām citām iedzīvotājiem svarīgām
lietām.

Pašvaldība daudz pārmetumu saņem par Jelgavas Autobusu
parka (JAP) darbību. Kā vērtējat šī uzņēmuma darbu?

Bijām definējuši JAP divus būtiskus uzdevumus: nomainīt vecos
autobusus pret mūsdienu standartiem atbilstošiem un samazināt
izmaksas. Šobrīd JAP vidējais autobusu vecums ir divi gadi, kas ir
labākais rādītājs Latvijā. Arī izmaksas izdevies samazināt, un
uzņēmums šobrīd strādā ar peļņu. Izmaksu samazināšanā akcents tika
likts uz skaidras naudas norēķinu mazināšanu, ieviešot bezkontakta
norēķinu kartes. Šobrīd jau ap 2000 pilsētas skolēnu izmanto šīs
kartes, un finanšu rādītāji apliecina, ka solis tika sperts
pareizajā virzienā. Pašlaik tiek vērtēts, kā nodrošināt iespēju arī
pārējiem pasažieriem norēķināties ar bezkontakta norēķinu
kartēm.

Attiecībā uz pārmetumiem par materiālās atbildības līgumiem,
kurus uzņēmums slēdz ar darbiniekiem, esam lūguši Darba inspekcijas
skaidrojumu, lai pārliecinātos, vai šī forma starp darba devēju un
darba ņēmēju ir juridiski korekta.

Par to, ka uzņēmums strādā saimnieciski, liecina arī tas, ka
šoferu atalgojums ir viens no augstākajiem nozarē. Aptuveni 15
šoferi no 90 regulāri saņem piemaksas pie darba algas par plāna
izpildi, degvielas ekonomiju un pasažieru apkalpošanas kultūru.
Šobrīd uzņēmums strādā arī pie jauna pilotprojekta par «Amo Plant»
autobusu aprīkošanu ar gāzes dzinējiem. Tas varētu būt vēl viens
solis izmaksu samazināšanas virzienā. Šobrīd nav objektīvu iemeslu,
lai JAP darbu vērtētu negatīvi. Tomēr uzskatu, ka JAP valdes
loceklis Pēteris Salkazanovs ir pieļāvis kļūdas komunikācijā gan ar
saviem darbiniekiem, gan iedzīvotājiem. Tās ir jālabo! Es personīgi
atvainojos visiem par uzņēmuma vadītāja neveiklajiem
izteikumiem.

Jūtams, ka sācies priekšvēlēšanu laiks?
Par to nav ne mazāko šaubu! Pat Saeimā šobrīd vairāk tiek skatītas
likumdošanas iniciatīvas par dažādiem ierobežojumiem un
aizliegumiem, nevis domāts par valstiski nozīmīgām reformām.

Vai esat gatavs turpināt iesākto arī pēc pašvaldību
vēlēšanām 2013. gada jūnijā?

Pateicos tiem pilsētas iedzīvotājiem, kuru atbalstu saņemu ik
dienu. Esmu atbildīgs viņu priekšā par padarītajiem un iesāktajiem
darbiem, tāpēc kandidēšu arī nākamajās pašvaldību vēlēšanās. Esmu
gatavs ieguldīt savu pieredzi un darbu pilsētas turpmākai
izaugsmei!

Foto: Ivars Veiliņš