No šā gada 1. novembra spēku zaudēs likuma normas, kas noteica: zemes īpašnieki, uz kuru zemes atrodas daudzdzīvokļu mājas, valstij vai pašvaldībām piederoši ūdensapgādes, siltumapgādes un energoapgādes objekti, par zemes nomu gadā nedrīkst prasīt summu, kas pārsniedz piecus procentus no zemes kadastrālās vērtības. To paredz Satversmes tiesas spriedums. Līdz ar zemes nomas maksas griestu atcelšanu neviens nav pasargāts no tā, ka zemes īpašnieks, savtīgu interešu vadīts, pieprasa neadekvāti augstu summu. Pirmie šādi signāli saņemti arī Jelgavā. Laikraksts «Jelgavas Vēstnesis» centās noskaidrot, cik pamatotas ir šīs prasības un vai daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji ir gatavi maksāt.
Ilze Knusle-Jankevica
Jelgavā konstatēti pirmie gadījumi, kad zemes īpašnieks no daudzdzīvokļu māju iemītniekiem, kuru māja atrodas uz viņu zemes, vēlas pieprasīt astronomisku maksu par zemes nomu. Viens no tiem ir SIA «Buvarī», kas jau informējis namu apsaimniekotājus – gan SIA «Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvalde» (JNĪP), gan dzīvokļu īpašnieku kooperatīvo sabiedrību «Lencmaņa 28» –, ka no nākamā gada pamatīgi palielinās maksu par zemes nomu. «Pērnavas ielas 21. mājas iedzīvotāji šobrīd par zemi maksā 492,38 latus gadā, bet SIA «Buvarī», kas ir zemes īpašnieks, informēja – no nākamā gada 1. janvāra nomas maksa tiks palielināta. No iedzīvotājiem tiek prasīti 20 procenti no zemes tirgus vērtības jeb 11 610 lati gadā,» atklāj JNĪP valdes loceklis Juris Vidžis. Zemes īpašnieks iedzīvotājiem 3870 kvadrātmetrus lielo zemesgabalu piedāvā arī izpirkt – par 15 latiem kvadrātmetrā. J.Vidžis norāda, ka prasītās summas ir neadekvāti augstas, tāpēc, visticamāk, iedzīvotāji šādām prasībām nepiekritīs. To, ka prasītā summa ir pārāk augsta, apstiprina arī nekustamā īpašuma vērtētāji. Piemēram, «Latio» nekustamā īpašuma tirdzniecības speciālists Viktors Svirkovskis lēš, ka šajā rajonā zeme zem daudzdzīvokļu mājām noteikti maksā mazāk nekā desmit latus kvadrātmetrā, jo šādā cenā zeme varētu būt tad, ja tai nebūtu apgrūtinājuma. Otra māja, kas kritusi nežēlastībā, ir Pērnavas iela 32. Ja tagad iedzīvotāji par zemes nomu maksā 393,57 latus gadā, tad no nākamā gada šī summa varētu būt 12 339 lati jeb 20 procenti no zemes tirgus vērtības. Jāpiebilst, ka SIA «Buvarī» abos gadījumos pieņēmusi, ka zemes tirgus vērtība ir 15 lati kvadrātmetrā. Abām JNĪP apsaimniekotajām mājām līdzās atrodas arī Pērnavas ielas 28. nams, ko apsaimnieko dzīvokļu īpašnieku kooperatīvā sabiedrība «Lencmaņa 28». Arī viņu māja atrodas uz SIA «Buvarī» piederošās zemes, un uzņēmums kooperatīva valdi jau informējis, ka no nākamā gada palielinās zemes nomas maksu. «Īpašnieks mūs informēja, ka nākamgad zemes nomas maksa varētu būt apmēram 5000 latu gadā tagadējo 320 latu vietā. Otra iespēja, ko viņi mums piedāvāja, ir zemes izpirkšana par 15 latiem kvadrātmetrā,» informē kooperatīva «Lencmaņa 28» valdes priekšsēdētājs Valērijs Dolgihs. Viņš stāsta, ka uzņēmumam pieder diezgan liels zemesgabals – apmēram 3000 kvadrātmetru –, kuru tas vēlas pārdot Pērnavas ielas 28 iedzīvotājiem. «Mums tā zeme nav vajadzīga, turklāt uz tās atrodas arī citas mājas. Mēs būtu ar mieru izpirkt daļu zemes, bet tikai par zemes kadastrālo vērtību, kas ir trīs lati kvadrātmetrā. Par to mēs informējām arī SIA «Buvarī»,» tā V.Dolgihs. Kooperatīva valdes priekšsēdētājs norāda, ka mājas iedzīvotāji vēl lemj, ko darīt, bet skaidrs ir viens – tādas naudas, lai varētu samaksāt prasīto nomas maksu, viņiem nav. Īsti nav saprotams arī «Buvarī» aprēķins, kāpēc mājām, kas atrodas JNĪP apsaimniekošanā, nākamgad pieprasītā summa ir pat vairāk nekā uz pusi augstāka salīdzinājumā ar to summu, kas tiek prasīta par māju, ko apsaimnieko kooperatīvs. Agrāk zemesgabals, uz kura atrodas visas trīs minētās mājas, piederēja Līvijai Zariņai. SIA «Buvarī» īpašumā tas nonācis tikai 2007. gadā. V.Dolgihs stāsta, ka jau tolaik, kad zeme vēl piederēja L.Zariņai, mājas iedzīvotāji gribējuši zemi izpirkt, bet īpašniece nav vēlējusies zemesgabalu dalīt. Tā nu pusotru gadu ilgās sarunas palikušas bez rezultāta un zemi iegādājies «Buvarī» apmēram par desmit latiem kvadrātmetrā. To, ka iedzīvotāju vēlme izpirkt zemi palikusi bez ievērības, apstiprina arī Pērnavas ielas 21. mājas vecākā Olga Nikoņenko un Pērnavas ielas 32. mājas vecākā Svetlana Kožina. «Ar Līviju Zariņu pirms 18 gadiem noslēgtajā zemes nomas līgumā teikts, ka zeme zem mājas mums izīrēta uz 99 gadiem. Kad mainījās zemes īpašnieki, mums nepiedāvāja zemi izpirkt, iespējams, tieši šī līguma punkta dēļ,» tā O.Nikoņenko. Ja daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji vai viņu pilnvarotā persona neparakstīs līgumu par zemes nomas maksu 2010. gadā, zemes īpašniekiem ir tiesības pierādīt tiesā, ka viņu pieprasītā summa ir adekvāta un ekonomiski pamatota. Ja tiesas lēmums to apstiprinās, iedzīvotājiem, visticamāk, neatliks nekas cits, kā maksāt prasīto. Šādu ceļu šobrīd izvēlējies arī JNĪP. «Nosūtījām «Buvarī» atbildi, ka viņu pieprasītā zemes nomas maksa ir neadekvāti augsta. Ja tomēr viņi vēlas to saņemt, ieteicām uzņēmumam vērsties tiesā, lai pierādītu, ka prasījums ir likumīgs,» teic J.Vidžis. Diemžēl ar uzņēmuma «Buvarī» pārstāvjiem, lai uzklausītu viņu viedokli, laikrakstam «Jelgavas Vēstnesis» divu nedēļu laikā tā arī neizdevās sazināties – īpašnieks mobilo tālruni necēla un norādītajā biroja adresē nebija sastopams. Šis nav vienīgais šāds precedents Jelgavā – pilsētā ir vairāki zemes īpašnieki – gan fiziskas, gan juridiskas personas –, uz kuru zemes atrodas daudzdzīvokļu mājas vai pašvaldības, valsts iestādes. Šobrīd ne tikai SIA «Buvarī» ir darījis zināmu, ka no nākamā gada plāno paaugstināt zemes nomas maksu – līdzīgi signāli saņemti arī no Alda Masteiko. Mutiski par zemes nomas paaugstināšanu izteikušies vēl daži zemju īpašnieki, taču jāpiebilst, ka ir arī tādi, kas, neraugoties uz zemes nomas griestu atcelšanu, prasīto summu negrasās paaugstināt.
«Mums nav tiesību prasīt vairāk» Viens no zemes īpašniekiem ir arī Jelgavas Svētās Annas evaņģēliski luteriskā draudze – tai pieder apmēram 700 kvadrātmetrus liels zemesgabals Sakņudārza ielā. Uz tā atrodas viens daudzdzīvokļu nams un Jelgavas Mākslas skola. Draudzei zeme pieder vairāk nekā 150 gadus un jautājums par zemes pārdošanu nav aktuāls. Vēl jo vairāk tāpēc, ka draudzi apmierina summa, ko tā saņem par zemes nomu. «Esam saņēmuši to, ko likums paredz, turklāt tagadējā zemes nomas maksa mūs apmierina. No humānā viedokļa – cilvēki nav sevišķi bagāti, īpaši šajā periodā, un mums nav tiesību prasīt no viņiem vairāk, tāpēc neplānojam nākamgad palielināt nomas maksu,» norāda Annas draudzes priekšnieks Valdis Ābele. Sakņudārza ielas 5. mājas vecākais Vladimirs Balodis norāda, ka zemes nomas maksa tika paaugstināta jau šogad – ja 2008. gadā iedzīvotāji maksājuši nepilnus 150 latus gadā, tad šogad summa sasniegusi 300 latus. V.Balodis atzīst, ka jau tagad iedzīvotājiem ir grūtības samaksāt prasīto un, ja maksa pieaugtu vēl vairāk, iedzīvotāji vienkārši nespētu to nomaksāt. Lai gan draudze zemi nedomā pārdot, tā ir gatava to iemainīt pret zemi citur. Kā stāsta V.Ābele, savulaik draudze daļu savas zemes Lielajā ielā apmainīja pret citiem zemesgabaliem, arī šobrīd norit sarunas ar pašvaldību par zemi zem Mākslas skolas.
Nomas maksu palielinās par 25 procentiem A.Masteiko pieder zeme zem 18 daudzdzīvokļu mājām Jelgavā. To viņš gan nopircis, gan ieguvis ar tiesas spriedumu kā kompensāciju. Šos dažus hektārus zemes, kas atrodas zem daudzdzīvokļu mājām, A.Masteiko pats sauc par akmeni kaklā, jo nekustamā īpašuma nodoklis jāmaksā viņam, arī soda nauda par nekārtībām īpašumā tiek piemērota zemes īpašniekam. Līdz šim viņš no dzīvokļu īpašniekiem prasīja zemes nomas maksu trīs procentu apmērā no zemes kadastrālās vērtības jeb aptuveni latu par kvadrātmetru, kas veido 300 – 400 latus gadā. Pēdējos gadus A.Masteiko izmanto likumā paredzēto kārtību un nomas maksu ik gadu paceļ par 25 procentiem no iepriekšējā gada maksas. Arī 2010. gadā viņš plāno izmantot šo likumā noteikto kārtību un negrasās pieprasīt summu, kas nav ekonomiski pamatota. «Var jau paaugstināt nomas maksu, bet, ja nav maksātspējas… Tāpēc jāatrod vidusceļš, un, manuprāt, šie 25 procenti ir risinājums, kas vairāk vai mazāk ir pieņemams abām pusēm,» norāda A.Masteiko. Šobrīd uzņēmējs par zemes maiņu nedomā. Vienīgais, ko viņš apdomā, ir piedāvāt dzīvokļu īpašniekiem zemi izpirkt, tomēr viņu māc šaubas, vai iedzīvotāji to vēlēsies. «Tagad cilvēki zemi nepērk, jo mūsdienās tā tiek uzskatīta par bezvērtīgu ķīlu,» piebilst A.Masteiko.
Draud tiesu darbi Visticamāk, ka Satversmes tiesas spriedums par zemes nomas griestu atcelšanu radīs tikai jaunus tiesu darbus. Iedzīvotāji nebūs gatavi maksāt zemju īpašnieku pieprasīto neadekvāti augsto nomas maksu, tāpēc, kā jau minēja JNĪP valdes loceklis, zemju īpašniekiem tik vien atliks, kā meklēt savu taisnību tiesā. Būtiski piebilst, ka «Buvarī» prasītā summa tikai par zemes nomu vien ir krietni lielāka nekā mājas uzturēšanas līdzekļi gadā, kā arī krietni pārsniedz zemesgabala tirgus cenu. Tā, piemēram, Pērnavas ielas 21 ieņēmumi gadā veido 7635,67 latus, taču «Buvarī» tikai par zemes nomu vien prasa 11 610 latu gadā. Savukārt Pērnavas ielas 32 ieņēmumi gadā ir 8089,26 lati, bet «Buvarī» tikai par zemes nomu vēlas saņemt 12 339 latus. Tas nozīmē, ka iedzīvotāji ar līdzšinējiem maksājumiem apsaimniekotājam pat nespētu segt visu prasīto summu par zemes nomu, nemaz nerunājot par to, ka māja par kaut kādiem līdzekļiem ir arī jāuztur. Tāpēc ir tikai saprotams, ka iedzīvotāji nav gatavi parakstīties zem šādiem negodprātīgiem atsevišķu zemju īpašnieku nosacījumiem. Savukārt, ja «Buvarī» piederošo 3000 kvadrātmetru kadastrālā vērtība būtu kaut desmit lati kvadrātmetrā, zemesgabala maksimālā vērtība varētu būt 30 000 latu. Savukārt «Buvarī» par zemes nomu vien no trim namiem gadā vēlas saņemt aptuveni 28 000 latu. Tas tikai apliecina, ka zemes īpašnieka prasības absolūti neatbilst reālajai ekonomiskajai situācijai un ir nepamatotas. V.Svirkovskis iedzīvotājiem uzsver, ka nomas līgums tiek noslēgts, pusēm savstarpēji vienojoties – zemes īpašnieks nevar to noslēgt vienpusēji. «Prasīt zemes īpašnieks var, cik grib, bet tas nenozīmē, ka viņš to var arī dabūt. Tātad, ja puses nevar vienoties par nomas līgumu, zemes īpašniekam būs jāvēršas tiesā ar pamatotu prasību, tāpēc dzīvokļu īpašniekiem šādos gadījumos iesaku nepiekrist nepamatotām prasībām un tiesāties, jo līdz brīdim, kad tiks pieņemts tiesas spriedums, spēkā ir līdzšinējā kārtība,» norāda V.Svirkovskis.
3.3 °C,
1.3 m/s,
54.4 % 
3.3 °C,
1.3 m/s,
54.4 %