8.3 °C, 3.7 m/s, 93.6 %

Jaunumi

Sākumlapa JaunumiDārgākie mācību priekšmeti ir svešvalodas, darbmācība un vizuālā māksla
Dārgākie mācību priekšmeti ir svešvalodas, darbmācība un vizuālā māksla
06/09/2012

6.septembra laikrakstā „Jelgavas vēstnesis” publicēta intervija ar Jelgavas izglītības pārvaldes vadītāju Guntu Auzu. Piedāvājam iepazīties ar laikrakstam pausto viedokli par šobrīd plaši apspriesto jēdzienu "bezmaksas izglītība", kā tas izpaužas praksē un citām aktualitātēm izglītības jomā Jelgavā.

Jelgavas izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza

Jelgavas izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza
Foto: Ivars Veiliņš

6.septembra laikrakstā „Jelgavas vēstnesis” publicēta intervija ar Jelgavas izglītības pārvaldes vadītāju Guntu Auzu. Piedāvājam iepazīties ar laikrakstam pausto viedokli par šobrīd plaši apspriesto jēdzienu “bezmaksas izglītība”, kā tas izpaužas praksē un citām aktualitātēm izglītības jomā Jelgavā.

Jaunais mācību gads šogad sola daudz pārmaiņu – sākot ar pedagogu algu pieaugumu un beidzot ar tiesībsarga uzstādījumu par to, kas ir Satversmē definētā izglītība bez maksas. Jelgavas Izglītības pārvalde jau veikusi aprēķinus, ka nākamajā budžeta gadā pilsētas skolām vien papildus būtu nepieciešami teju 400 tūkstoši latu mācību līdzekļu iegādei, lai vismaz minimālā apjomā nodrošinātu skolēnus ar nepieciešamo.
Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza ir pārliecināta, ka problēma ap jēdzienu «bezmaksas izglītība» lielā mērā ir saistīta ar to, ka nevienā no spēkā esošajiem tiesību aktiem nav skaidrojuma par to, ko mēs saprotam ar šo jēdzienu. «Visus valstī oficiāli atzītos mācību līdzekļus apstiprina Izglītības un zinātnes ministrija, tomēr šajā procesā netiek ņemts vērā tāds «sīkums» kā finansējuma avots šo mācību līdzekļu iegādei. Lielāko daļu no izglītošanās procesā nepieciešamajiem mācību līdzekļiem jau šobrīd iegādājamies par pašvaldības budžeta līdzekļiem, tādēļ te galvenokārt būtu jārunā par valsts līdzfinansējuma palielināšanu,» uzskata G.Auza.
 
Kas, jūsuprāt, ir bezmaksas izglītība?
Līdz šim mums nav bijusi pieredze strādāt apstākļos, kad izglītība ir bez maksas. Arī padomju laikos vecākiem bija jāiegādājas mācību līdzekļi, grāmatas, burtnīcas, skolas soma, sporta tērps un daudz kas cits. 90. gadu sākumā pilnībā ar mācību līdzekļiem tika nodrošinātas speciālās skolas, kurās izglītojās bāreņi, bet šobrīd arī tās daļēji tiek finansētas no pašvaldības budžeta, kaut gan juridiski atrodas valsts pārziņā. Ir bijis periods, kad vecākiem bija jāiegādājas arī mācību grāmatas. Robežu starp to, kas ir valsts, kas pašvaldības un kas vecāku pārziņā, neviens nav novilcis. Lai labāk apgūtu mācību vielu, skolēniem jāapmeklē arī muzeji, teātri, dažādi sabiedriski pasākumi, arī šim mērķim līdzekļi netiek paredzēti.
 
Kāda situācija attiecībā uz mācību materiālu iegādi ir Jelgavā, sākot no pirmsskolas līdz vidusskolai un profesionālajai izglītībai?
Pirmsskolas izglītības iestādēs vecākiem tiek lūgts sagādāt rakstāmpiederumus, dažāda veida papīru un citus nepieciešamos materiālus. Aptuvenie aprēķini liecina, ka šāds komplekts izmaksā ap 20 latu. Savukārt skolās līdztekus rakstāmpiederumiem vecākiem jāiegādājas arī darba burtnīcas. Ar mācību grāmatām bērni tiek nodrošināti. Visdārgāk izmaksā skolai sagatavot 1. – 4. klases skolēnus, kuriem darba burtnīcas ir lielākajā daļā mācību priekšmetu. Salīdzinoši dārgi ir arī darbmācības un vizuālās mākslas priekšmeti. Skolas iespēju robežās cenšas iegādāties nepieciešamos materiālus, tomēr šobrīd neredzu iespējas, kā nodrošināt skolēnus ar mācību līdzekļiem, ja angļu valodas mācību komplekts vien maksā aptuveni 15 latus, bet kopējais finansējums mācību grāmatu iegādei uz vienu skolēnu 2012. gadā ir 9,6 lati (7,56 lati ir pašvaldības finansējums, 2,04 lati – valsts finansējums – red.).
Savukārt profesionālā izglītība ir vēl dārgāka – friziera šķēres vien var izmaksāt 100 un vairāk latu, tādēļ lielākajā daļā no Amatu vidusskolā realizētajām programmām skolēniem mācību līdzekļi nav jāpērk.
 
Mācību līdzekļu finansēšanā piedalās gan valsts, gan pašvaldība – kāds, jūsuprāt, būtu optimālākais finansēšanas modelis?
No tā, ka mēs definēsim atbildības robežas, naudas vairāk nekļūs. Drīzāk ir jāmeklē kompromiss starp to, ko mēs valstī varam atļauties, un izglītības kvalitāti, kas nedrīkst pazemināties. Iespējams, būtu jāpārskata iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadalījums starp pašvaldību un valsti, lai nodrošinātu lielākus finanšu resursus pašvaldībām, kuras tādējādi varētu uzņemties saistības nodrošināt skolas ar mācību procesam nepieciešamajiem materiāliem. Būtiski jāpārskata arī mācību metodes. Savu artavu varētu dot mācību līdzekļu digitalizācija, tomēr mazākajās klasēs arī tas nebūs risinājums. Nosacīti dārgākie priekšmeti ir svešvalodas, darbmācība un vizuālā māksla.
 
Cik lieli līdzekļi nepieciešami, lai realizētu tiesībsarga institūcijas uzstādījumu?
Esam veikuši aprēķinus, ka papildus esošajam finansējumam būtu nepieciešami vidēji 22 lati uz vienu skolēnu darba burtnīcu iegādei un, pēc pieticīgiem aprēķiniem, 40 lati pārējiem mācību līdzekļiem. Kopā Jelgavai tie ir 372 tūkstoši latu.
 
Kādā mērā bezmaksas izglītība attiecas uz interešu izglītību?
Interešu izglītībā likums pieļauj vecāku līdzfinansējumu, tādēļ šeit pretrunu nav. Gan Mākslas skolā, gan bērnu un jauniešu centrā «Junda» lielākoties par mācību līdzekļiem rūpējas iestāde.
 
Budžeta grozījumos valsts mācību līdzekļu iegādei piešķīrusi 300 tūkstošus latu. Vai kaut kas no tā tiks arī Jelgavai?
Jelgavai no šiem līdzekļiem ieplānoti 6000 lati jeb lats uz skolēnu. Par šo summu mēs varēsim iegādāties aptuveni 1200 grāmatas.
 
Ir aprēķināts, ka pēc principa «nauda seko skolēnam» ieviešanas aptuvenās viena skolēna izmaksas varētu būt 1400 lati. Vai Jelgava pie šāda finansēšanas modeļa būtu ieguvēja?
Dārgākie mācību priekšmeti ir svešvalodas, darbmācība un vizuālā māksla To ir grūti pateikt, jo nav zināms, kas ir iekļauts šajos 1400 latos. Ja šajā summā ir ierēķināta arī dotācija pedagogu darba samaksai, tad šaubos, ka ar šādu finansējumu iestādes spētu sevi nodrošināt. Skolu infrastruktūras uzturēšanas izmaksas ir pietiekami augstas, turklāt prasa nemitīgus ieguldījumus. Arī skolas inventārs, mācību līdzekļi un datortehnika jāatjauno četru piecu gadu periodā. Taču mēs nevarēsim runāt par kvalitatīvu mācību procesu un digitālajām tehnoloģijām, ja klases telpā būs caurs jumts un pa logiem svilpos vējš.
 
Garā un mokošā iepirkumu procedūrā Izglītības un zinātnes ministrija iegādājusies 11 tūkstošus datortehnikas vienību – vai kaut kas no tā nonācis arī līdz Jelgavai?
Jā, šo datortehniku mēs gaidījām trīs gadus, bet nu viss veiksmīgi noslēdzies – skolēni jau šajā mācību gadā sāks strādāt ar jaunajiem datoriem. Kopumā Jelgavas izglītības iestādēm tika piešķirti 366 stacionārie datori, astoņi portatīvie datori, četri serveri un astoņi skapji ar tīkla aprīkojuma iekārtām.
 
Vai plānoti kādi pārkārtojumi pilsētas izglītības struktūrā, ņemot vērā, ka pēdējo desmit gadu laikā skolēnu skaits samazinājies par aptuveni 40 procentiem?
Šogad vēl strādāsim ierastajā režīmā, bet jau nākamajā mācību gadā izmaiņas, visticamāk, būs. Pakāpeniski ieviešot profesionāli orientētas izglītības programmas metālapstrādē un tehnoloģijās, esam uzsākuši pārmaiņu procesu 1. ģimnāzijā, kas jau nākamajā mācību gadā varētu kļūt par vidusskolu, kurā mācīsies bērni no 1. līdz 12. klasei, lai skolēnos šo profesionālo ievirzi varētu veidot jau agrīnākā periodā. Pēdējos gados skolai bija zems piepildījums, tādēļ, lai efektīvāk izmantotu skolas infrastruktūru, jāmeklē citi risinājumi. Arī speciālās izglītības jomā tiks veikti pārkārtojumi, jo, realizējot iekļaujošās izglītības pieeju, arvien vairāk bērnu ar speciālām vajadzībām iekļaujas vispārizglītojošajās skolās. Speciālās skolas netiek pietiekami noslogotas, tādēļ sāksim dialogu ar Izglītības un zinātnes ministriju par divu skolu apvienošanu. Skolēnu skaits pilsētas izglītības iestādēs samazināsies vēl divus trīs gadus, būtiski sarūkot vidusskolas posmā (10. – 12. klase), tad tas stabilizēsies, jo mazākajās, 1. – 4., klasēs šobrīd uzņemam vairāk bērnu, tādēļ lielākas reformas pašlaik neplānojam.
 
No šī mācību gada pedagogi varēs brīvāk interpretēt mācību saturu un atkāpties no priekšmetu tematiskajiem plāniem. Vai tas ir ieguvums?
Būs mazāk birokrātijas, neviens arī nevarēs pārmest pedagogam, ka viņš savā nodarbībā atkāpies no plānā paredzētās nodarbības tematikas, bet plāns skolotājam tik un tā būs nepieciešams, lai sistematizētu savu darbu. Lielāks ieguvums manā vērtējumā ir tas, ka eksāmeni svešvalodās no šā mācību gada tiks kārtoti pavasara brīvlaikā – martā. Tas atvieglos eksāmenu periodu maija beigās un jūnija sākumā. Svešvalodu pasniedzēji varēs pilnvērtīgi plānot nodarbības līdz maija beigām ar jaunākajiem skolēniem. Diemžēl šobrīd eksāmenu dēļ mācību gada pēdējās nedēļas jaunāko klašu skolēniem tika traucētas.
 
Viens no lielākajiem jaunumiem Jelgavas izglītības sistēmā ir skolēnu apliecības, kas tiks izmantotas kā skolēnu braukšanas kartes. Vai esam sagatavojušies tam, lai no 1. oktobra šī sistēma sāktu pilnvērtīgi funkcionēt?
Jā, esam veikuši visus nepieciešamos priekšdarbus, lai jau no oktobra šī sistēma sāktu darboties. Vēlos pateikties vecākiem, kuri aktīvi iesaistījās procesā. Līdz mācību gada sākumam jau aptuveni 80 procenti skolēnu bija saņēmuši savas apliecības. Apliecību izsniegšana turpināsies visu septembri, tādēļ tie, kuri vēl nav paguvuši, to varēs izdarīt. Nepieciešamās formalitātes gan turpmāk būs jākārto SEB bankas filiālē, kur tiks izsniegtas arī sagatavotās apliecības. Papildu informāciju par jaunajām skolēnu apliecībām var iegūt Izglītības pārvaldē, SEB bankā un pašvaldības mājas lapā www.jelgava.lv.
Būtiski piebilst, ka pilsētā turpinās darboties arī atbilstošā kārtībā pagarinātās vecā parauga skolēnu apliecības, kuras uzrādot autobusa vadītājam septembrī varēs iegādāties autobusa biļeti par 25 santīmiem jeb ar 50 procentu atlaidi. Strādāsim arī pie tā, lai piedāvātu risinājumus tiem vecākiem, kuri dažādu iemeslu dēļ nevēlēsies slēgt līgumu ar SEB banku, tomēr, lai pieņemtu kādus lēmumus, jānoskaidro, cik daudz ir šādu vecāku un kādēļ viņiem nav pieņemams piedāvātais risinājums.

Jānis Kovaļevskis