Baroka pili 1738. gadā pēc Kurzemes un Zemgales hercoga Ernsta Johana Bīrona vēlmes sāka celt itāliešu arhitekts Frančesko Bartolomeo Rastrelli.

Pēc hercoga Pētera Bīrona ierosmes celtajā un dāņu arhitekta Severīna Jensena projektētajā zemākās pakāpes augstskolā «Academia Petrina» tagad mājo Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs.

Te kādreiz atradās vecākā Jelgavas baznīca, pirmā Eiropā jaunuzceltā luterāņu baznīca. Šo baznīcu sāka celt 1574.gadā un pabeidza 1625.gadā.

Svētās Annas baznīca ir vecākā Jelgavas ēka – renesanses laika piemineklis, latviešu luterāņu draudzes baznīca. Baznīcas dibināšanas akts apstiprināts 1567. gadā.

No 1630. līdz 1635. gadam hercoga Frīdriha laikā tika celta katoļu baznīca, bet tās būvi pēc uzlabojumiem pabeidza hercoga Jēkaba laikā 1645. gadā.

Krievijas cars Pēteris I, 1711. gadā apprecinot savu brāļa meitu Annu Ivanovnu ar Kurzemes un Zemgales hercogu Frīdrihu Vilhelmu, bija saņēmis no hercoga solījumu, ka Jelgavā tiks uzcelta pareizticīgo baznīca. Pati pirmā baznīciņa bija hercogienei Annai Ivanovnai pie hercoga pils apmēram tur, kur tagad ir Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs.

Katoļu ielas galā kādreiz atradās viduslaiku pilsētas vārti, saukti par Posta vārtiem, jo aiz tiem bija nāvessoda izpildīšanas vieta noziedzniekiem. Vēlāk tos sauca par Annas un par Pētera vārtiem.

Jelgavā pirmās baptistu sanāksmes notika 1870. gadā, bet pirmo dievnamu uzbūvēja 1882. gadā. 1986. gadā to nojauca un kapitāli remontēja. No jauna uzbūvēto baznīcu apsita ar dēļiem, tā saglabājot ēkas pirmatnīgo izskatu. Līdzās vecajai baznīcai uzcelta jauna.

Dobeles šosejas malā saglabājies 19. gadsimta beigu piemineklis – marmora urna virs Teča kapa vietas. Otrs piemineklis – granīta obelisks Švanderam – gājis bojā pēc Otrā pasaules kara.

1818. gadā pēc arhitekta Johana Berlica projekta celtā grāfa Mēdema pils atrodas netālu no Jelgavas tirgus Uzvaras parka teritorijā. Klasicisma manierē celtā ēka ir privātīpašums un pašlaik nav atvērta apmeklētājiem.

Barona Reķa medību pils celta 17. gadsimtā ārpus Jelgavas. Pils ir valsts īpašums, to apsaimnieko Jelgavas Lauksaimniecības universitāte. Pie romāņu – gotu arhitektūras stilā celtās pils ir arī parks.

Dobeles, Vecpilsētas un Jāņa Asara ielas krustojumā saglabājusies Jelgavas vecākā apbūves daļa, kas netika iznīcināta Otrā pasaules kara gados. Apbūves rajons celts laikā no 18. līdz 19. gadsimtam un ir Latvijas nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis.

Jelgavas dzelzceļa stacija celta 1870. gadā. Rīgas–Jelgavas dzelzceļa līniju atklāja 1868. gadā.