Jelgavas pils ir kādreizējā Kurzemes un Zemgales hercogu rezidence, vēlāk guberņas administratīvais centrs, bet šodien - Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) mājvieta.

Pils projektu radījis ievērojamais Krievijas galma arhitekts Frančesko Bartolomeo Rastrelli. Tas ir arhitekta agrīnā perioda lielākais darbs, kas vienlaikus ir arī lielākais arhitektūras piemineklis Baltijas valstīs. Pilī ir 674 logi, 615 durvis un 669 telpas, uz pils jumta atrodas 25 skursteņi. Pils celta 14.gs. Livonijas ordeņa pils vietā. Būvniecības darbi noritēja divos periodos - no 1738. līdz 1740. gadam un no 1762. līdz 1772. gadam.

1937.gadā Lauksaimniecības akadēmijas (tagad LLU) vajadzībām  uzsāka pils rietumu spārna būvniecību. Brīvo atvērumu pret pilsētu aizbūvēja ar divstāvu korpusu pēc profesora Eižena Laubes projekta, kas pili noslēdza ciešā četrstūra blokā.

Pastāvēšanas laikā pils vairākkārt ir degusi. Vislielākos postījumus ēka piedzīvojusi II Pasaules kara laikā, kad 1944.gada jūlija beigās pili nodedzināja. 1956. gadā sākās pils atjaunošanas darbi un Lauksaimniecības akadēmija pakāpeniski no Rīgas pārcēlās atpakaļ uz Jelgavas pili.

Šodien LLU ir trešā lielākā augstskola valstī un tās centrālā ēka ir Jelgavas pils. Studiju laikā Jelgavu par savu pilsētu sauc ap 7000 studentu.

Kopš 1968. gada Jelgavas pilī darbojas muzejs. Pils vēstures ekspozīcijā var iepazīties ar vecās Livonijas ordeņa pils (14. gs.) un pašreizējās pils celtniecības vēsturi, uzzināt par paveikto pils vēsturiskajā izpētē un saglabāšanā. Ekspozīcija ir atvērta darba dienās no pulksten 9 līdz 16.

Pilī atrodas arī Kurzemes un Zemgales hercogu kapenes, kas ir Rundāles pils muzeja filiāle. Hercogu kapeņu v\esture aizsākās 1582.gadā vēl iepriekšējā - Ketleru pilī. Savas pastāvēšanas laikā kapenes ir vairākkārt izpostītas un izlaupītas. 20. gs. 70. gados tika uzsākta kapeņu inventerizācija, apbedījumu sakārtošana un izpēte, kā arī bojāto tekstiliju konservācija un restaurācija.

Šobrīd kapenēs atrodas 21 metāla sarkofāgs un 9 kokka zārki, kuros no 1569. līdz 1791. gadam apbedīti 27 Ketleru dinastijas un 6 Bīronu dinastijas locekļi. Kopš 2005. gada ar Kurzemes bruņniecības organizācijas atbalstu tiek restaurēti sarkofāgi. Izstāžu telpās līdzās kapenēm izstādīti restaurētie tērpi un pieejama informācija par kapenēs guldītajām personām.