Pils parks sākts veidot 1817. gadā agrāko pils vaļņu vietā. Pils salā izvietotajā parkā ir romantiski kanāli, tiltiņi, pils ēkas, Gubernatora saliņa, kas padara to par vienu no skaistākajiem parkiem Jelgavā. Pils parkā aug daži dižkoki – divas zirgkastaņas, piramidālais ozols, pelēcīgā apse. Rīgas ceļa labajā malā pie Driksas kādreiz bija 1913. gadā celtā Pilsteātra ēka, kas pēc Otrā pasaules kara tika noārdīta. Par tās atrašanās vietu liecina vien balta dekoratīva parka vāze.

Skvērā uzstādīts 1992. gada 21. novembrī no jauna izveidotais un atklātais Lāčplēša piemineklis, balts piemiņas krusts sarkanā terora upuriem 1919. gadā. Tajā saglabātas Otrā pasaules kara laika bumbu patvertnes.

Raiņa parks ir iemīļota jelgavnieku atpūtas vieta. Tā teritorijā atrodas Jelgavas Bērnu un jaunatnes centrs «Junda». Parkā uzstādīts tēlnieka Kārļa Zemdegas veidotais krūšutēls latviešu tautas dzejniekam Rainim, kas dažus gadus strādājis Jelgavā par advokātu.

Pēc Otrā pasaules kara bijušā Jelgavas tirgus un tā tuvumā esošās apbūves vietā tika nolemts izveidot pilsētas centrālo laukumu. Tirgus tika pārcelts tālāk uz Driksas upes malu – vietā, kas ir ārpus bijušās viduslaiku pilsētas robežām, netālu no Uzvaras parka.

Skvērs Mātera, agrāk Kannulējēju, un Vaļņu ielas stūrī ir kā zīme vietai, kur kādreiz beidzās viduslaiku pilsētas nocietinājuma vaļņi. Hercoga Jēkaba laikā veidotos vaļņus ieskāva ūdens grāvis, kas laika gaitā aizsērēja un karstā laikā sāka nelabi ost. Jelgavnieki vāciski šo vietu sauca par «Faulen Teich» (smirdošais dīķis), bet latviski iegājās nosaukums Paula dīķis. Kad 20. gadsimta sākumā pilsētas vara nolēma vecos nocietinājumus nojaukt un grāvjus aizbērt, likvidēja arī Paula dīķi. Tā vietā uzcēla Nikolaja baznīcu un izveidoja skvēru. Nikolaja baznīca pēdējā karā tika nodedzināta un pēc tam nojaukta.

Parks izveidots bijušo Jāņa kapu vietā. Ir saglabājusies kapa vieta un 1913. gadā celtais tēlnieka Burkarda Dzeņa piemineklis latviešu teātra tēvam Ādolfam Alunānam. Parkā uzsliets piemineklis vienam no latviešu atmodas darbiniekiem un Jelgavas Latviešu biedrības dibinātājam Jurim Māteram, kas tika apglabāts Jāņa kapos.

Vecā Jelgavas–Rīgas un Kalnciema ceļa krustojumā koku stādījumi veikti 1936. gada Meža dienās. Bērzu un ozolu vidū ir Vienības ozols, kas dēstīts, ģenerālim Jānim Balodim klātesot. Svētbirze kļuvusi par Jelgavas represēto un viņu tuvinieku pulcēšanās vietu represiju upuru piemiņas pasākumos.

Ozolpils muiža nav saglabājusies, bet parks ir daļēji privātpersonu īpašumā. Tajā ir Jelgavā vislielākā dižkoku koncentrācija – astoņi ozoli, četras lapegles, divas veimutpriedes, liepa.

Rīgas ielas malā uzreiz pamanāma Valdekas pils – 18. gadsimtā celtā barona Reķa medību pils ar nelielu parku.

Parks atrodas Rūpniecības ielā. Grēbners pirms Pirmā pasaules kara bija Jelgavas vaskadrānu fabrikas dibinātājs un īpašnieks. Pie parka saglabājusies fabrikas ēka, bet parkā – fabrikas pārvaldnieka dzīvojamā māja un vairākas strādnieku mājas.

Skvērs atrodas starp Dambja ielu un Bebru ceļu. Dambja ielas vietā kādreiz bija Hercoga Jēkaba kanāls, skvēra teritorijā – Jelgavas Kurlmēmo skolas ēkas. Pie skvēra aplūkojams vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis – dzīvojamā māja Dambja ielā 17. Dambja ielas svērā aug dižkoks – Bebru ceļa ozols.

Parks veidojies kā vietējas nozīmes arhitektūras pieminekļa «Villa Medem» dārzs.Tas Latvijas Tautas frontes laikā tika pasludināts par vietējo Haidparku, jo tajā norisinājās visi lielākie atmodas laika mītiņi.

Filozofu ielas galā aiz Tabora kapiem atrodas Jelgavas psihoneiroloģiskā slimnīca «Ģintermuiža». Mācītājs Ludvigs Katerfelds (1843 – 1910) 1887. gadā ar Kurzemes muižniecības atbalstu nodibināja Tabora iestādi epileptiķiem un psihiski slimiem cilvēkiem. 1901. gadā līdzās Tabora slimnīcai tika izveidota «Ģintermuižas» slimnīca. Vēlāk tās tika apvienotas un kļuva par Jelgavas Psihoneiroloģiskās slimnīcas sākumu. Ap slimnīcām un pārējām ēkām stādītie koki izveidojuši skaistu simtgadīgu koku parku.

Jelgavas pilsētas teritorijā uz Pils salas atrodas valsts nozīmes dabas liegums Lielupes palienes pļavas.

Kādreiz slavena 1905. gada revolucionāru mītiņu un sapulču vieta. Langervaldes mežā ir viens dižkoks – ozols –, bet tā tuvumā aug vēl trīs – Rubeņu ceļa ozols, ozols Garozas ceļā, ozols Brūkleņu ielā.

Mežs atrodas pie bijušās rūpnīcas RAF un RAF dzīvojamo māju masīva. Caur to uz Ozolnieku skolu ved Vecais ceļš – vecā Jelgavas–Rīgas ceļa vieta, kas tagad ir iemīļota jelgavnieku atpūtas pastaigu vieta. Mežā pie a/s «Latvijas keramika» ir Otrā pasaules kara vācu un latviešu karavīru kapi. Mežā pie RAF bijušās rūpnīcas Aviācijas ielas galā ir apbedīti sarkanās armijas karagūstekņi, kas miruši Jelgavā gūstekņu nometnēs Otrā pasaules kara laikā.

Mežs stiepjas līdz Lediņiem pie Mežciema un atrodas ceļa abās pusēs. Lediņos – Pirmā pasaules kara laikā izveidotajā sanatorijas vietā – tagad ir Latvijā vienīgā bērnu un jauniešu nometne, kas darbojas visu gadu. To apsaimnieko Jelgavas Bērnu un jaunatnes centrs «Junda». Lediņu kalns ir augstākā vieta Jelgavā.
Mežs robežojas ar Meža kapiem, Ebreju kapiem, 1905. gada revolūcijas upuru kapiem, tā sauktajiem sociāldemokrātu un Staļplača kapiem.