Eiropas Savienības Pētniecības un inovāciju programmas “Apvārsnis 2020” projekts “IMPETUS”

Projektā plānotās aktivitātes:

1.  Batimetrijas (Ūdens dziļuma mērīšana) veikšanu Lielupē līdz 50km;

2. Paplašināt ūdens līmeņa un meteo staciju mērījuma staciju skaitu;

3. Izstrādāt rokas grāmatu agrīnās apziņošanas un datu apstrādes risinājumiem;

4. Pilnveidot pastāvošos agrīnās apziņošanas risinājumus;

5. Integrēties valsts (LVĢMC) agrīnās apziņošanas sistēmā.

Projekta īstenošanas laiks ir 48 mēneši, no 2021. gada 1.oktobra līdz 2025. gada 30.septembrim.

Projekta partneri  ir 32 iestādes no 9 valstīm (Spānija, Nīderlande, Vācija, Grieķija, Itālija, Norvēģija, Latvija, Šveice, Francija).

Projekta kopējais budžets ir 16224768,75 eiro. Jelgavas valstspilsētas pašvaldības operatīvās informācijas centram (POIC) piešķirtie līdzekļi projekta aktivitāšu īstenošanai ir 285500,00 eiro.

Vairāk par projektu lasīt šeit

Projekta aktualitātes uz 31.03.2024.

Noslēgusies piegādātāju apspriede iepirkumam “Agrīnas apziņošanas sistēmas izstrāde, uzturēšana un papildināšana”, saņemti daži priekšlikumi no potenciāliem Līguma izpildītājiem. Uzsākts process iepirkuma izsludināšanai.

Jelgavas digitālā centra pārstāvji piedalījās projekta partnera “Baltijas Vides Forums” organizētajā projekta “NEXOGENESIS” partneru sanāksmē Rīgā, lai pārrunātu projekta īstenošanas aktualitātes un sadarbības plānus.

Projekta galvenais partneris, tehnoloģiju izpētes centrs EURECAT, uzsāka darbu pie “Noturības zināšanu pastiprinātāju” sistēmas izstrādes, līdz ar to tika ierosināts jautājums par intelektuālā īpašuma aizsardzību projekta ietvaros izstrādātajiem risinājumiem. 15. martā notika sanāksme par projekta ietvaros izstrādāto intelektuālo nodevumu īpašumtiesībām.

Projekta aktualitātes uz 31.12.2023.

Jelgavas digitālā centra pārstāvji kopā projekta partneriem – Zemgales plānošanas reģiona un Baltijas Vides Foruma kolēģiem Nīderlandē no 9. oktobra līdz 12. oktobrim – projekta IMPETUS ietvaros piedalījās 3. Ģenerālās asamblejas sanāksmē, nodrošinot iestādes efektīvu iesaisti projekta IMPETUS aktivitāšu īstenošanā. Sanāksmes gaitā partneri sniedza atskaites par paveiktajām aktivitātēm un ieplānoja turpmākos pasākumus.

Noslēdzies agrīnās apziņošanas procesu un POIC struktūrvienības audits projekta rokasgrāmatas izstrādei, uzsākts darbs pie tehnisko risinājumu apraksta agrīnās apziņošanas sistēmas uzturēšanai.

Pabeigta lietotāju stāstu definēšana un vizualizācija projekta risinājuma izvirzītajām funkcionalitātēm, kas palīdzes noteikt partneriem prasības attiecībā uz datiem un koprisinājuma tehniskajiem parametriem.

Projekta aktualitātes uz 30.09.2023.

Noslēdzies iepirkums par Tehniskās specifikācijas izstrādi Agrīnās apziņošanas sistēmai, turpinās darbs pie iepirkuma sagatavošanas, izstrādājot LVĢMC plūdu modelēšanas risinājuma integrāciju un automatizāciju, pilnveidojot Zemgales reģiona upju modeli.

Uzsākts darbs pie rokasgrāmatas, kas paredzēta kā materiāls pašvaldībām, kurā tiks aprakstīti agrīnas apziņošanas procesi, nepieciešamie cilvēkresursi un infrastruktūra procesu atbalstam. Rokasgrāmatas izstrādē tika piesaistīti eksperti, kas analīzes iestādes “Jelgavas digitālais centrs” pamatdarbības, lai efektivizētu agrīnās apziņošanas procesu.

Projekta dalībnieki gatavojās IMPETUS oktobra 3. Ģenerālās asamblejas sanāksmei Nīderlandē – ar mērķi informēt par paveikto un kopīgi plānot nākošās aktivitātes.

Projekta aktualitātes uz 30.06.2023.

Turpinās iesaistīto Zemgales pašvaldību vajadzību apzināšana saistībā ar Agrīnās apziņošanas sistēmu. Jelgavas digitālais centrs sadarbībā ar Zemgales plānošanas reģionu strādā pie sistēmas tehnisko prasību definēšanas, lai varētu organizēt iepirkumu sistēmas izstrādei.

2023.gada 7.jūnijā Zemgales plānošanas reģiona telpās tika organizēta projekta sanāksme “Pielāgošanās klimata pārmaiņām Zemgales reģionā: prioritārie virzieni aktivitātēm, agrīnā brīdināšana un zināšanu atbalsts”. Pasākumā piedalījās partnerorganizāciju pārstāvji, pārstāvji no Zemgales reģiona pašvaldībām kā arī Klimata un enerģētikas ministrijas.

Projekta aktualitātes uz 31.03.2023.

2023. gada 15. februārī, sadarbībā ar Zemgales plānošanas reģionu, Baltijas vides fonds organizēja semināru, kurā iesaistītās puses tika informētas par projekta tvērumu, īstenotajām un plānotajām aktivitātēm. Pasākumā piedalījās pārstāvji no Klimata un enerģētikas ministrijas un Zemgales reģiona pašvaldību pārstāvji. Ministrijas pārstāvji informēja par esošo likumdošanas ietvaru, kas nosaka pašvaldību iesaistes līmeni un atbildību klimata pielāgošanās jomā, Baltijas vides foruma pārstāvji informēja par citu valstu pieredzi šajos jautājumos, savukārt Jelgavas digitālā centra pārstāvis iepazīstināja dalībniekus Jelgavas teritorijā ieviesto agrīnās apziņošanas sistēmu. Dalībnieki atzina, ka klimata pielāgošanās pasākumu plānošanas/ieviešanas laikā būtiska ir labās pieredzes un informācijas apmaiņa, lai nodrošinātu darbību saskaņotību un pēctecību. Zemgales plānošanas reģions projektam piesaistījis speciālistu, kurš iesaistīsies projekta aktivitātēs saistībā ar meteo un hidro datu apmaiņu plānotajā agrīnās apziņošanas sistēmā.

Projekta aktualitātes uz 31.12.2022.

Projekta pārstāvji no Latvijas devās pieredzes apmaiņas braucienā uz Barselonu no 12-14.oktobrim, lai tiktos partneru sanāksmē un piedalītos pasākumā, kura ietvaros tika prezentētas aktivitātes par dabisko kāpu atjaunošanu Vidusjūras piekrastē un biotopu aizsardzību. Tā bija pirmā projekta partneru tikšanās klātienē: darba pakotņu vadītāji iepazīstināja ar pirmajā projekta gadā paveikto un nākošajā gadā plānotajiem darbiem.

Atbilstoši plānotajām aktivitātēm 23.novembrī Rīgā norisinājās ekspertu sanāksme, kurā piedalījās pārstāvji no Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra un LU Skaitliskās modelēšanas institūta, lai pārrunātu iespējamo sadarbību, speciālistu piesaisti un iespējamos risinājumus.

Lai nodrošinātu aktivitāšu ieviešanu notiek regulāras Latvijas partneru sanāksmes aktivitāšu plānošanai un ieviešanas mehānismu analizēšanai, ar iespējamību piesaistīt dažādu jomu ekspertus.

Projekta aktualitātes uz 30.09.2022.

Pārskata periodā noslēgusies aptauja Zemgales reģionā, ar 85 respondentu dalību. Aptaujas mērķis bija noskaidrot viedokli par pielāgošanos klimata pārmaiņām Zemgales reģionā. Apkopojot un analizējot datus, tika apzinātas iesaistītās puses, kuras pārstāv – valsts, akadēmisko vidi, biznesa vidi un nevalstiskās organizācijas. Aktivitātes ietvaros veiktas intervijas, kurās iesaistītajām pusēm bija iespēja izteikt savu viedokli un ierosinājumus par klimata pārmaiņu pielāgošanās pasākumiem, izaicinājumiem un iespējām, ar kurām saskaras ikdienas darbā.

Pārskata periodā notikušas vairākas projekta IMPETUS partneru tikšanās: Zemgales plānošanas reģiona telpās, Jelgavā un Jelgavas pašvaldības operatīvās informācijas centrā, Jelgavā. Tikšanās mērķi bija pārrunāt un analizēt īstenotos publicitātes pasākumus un plānot turpmākās aktivitātes. Projekta partneri analizēja esošo situāciju un plānoja turpmāko rīcību saistībā ar iespēju sadarboties ar citām pašvaldībām, kas pārstāv Zemgales reģionu.

Projekta aktualitātes 28.03.2022 

Ar sabiedrības aptauju tiek uzsāktas ES klimata pārmaiņu projekta IMPETUS Zemgalē īstenotās aktivitātes

Zemgales reģiona iedzīvotāji ir aicināti iesaistīties aptaujā un izteikt viedokli.  IMPETUS projektā tiks radīti un pārbaudīti risinājumi, lai uzlabotu Zemgales reģiona pielāgošanās spējas klimata pārmaiņu radītajām sekām. Trīs Latvijas organizācijas – Baltijas Vides Forums (BEF), Zemgales Plānošanas reģions (ZPR) un Jelgavas valstspilsētas pašvaldības iestāde “Jelgavas pašvaldības operatīvās informācijas centrs” (JPOIC) – īstenos aktivitātes ES finansētā projekta IMPETUS pilotteritorijā Zemgalē. BEF, ZPR un JPOIC aicina iedzīvotājus dalīties ar savām zināšanām, pieredzi, bažām un idejām, lai ieviestu daudzveidīgās projekta aktivitātes Zemgales reģionā. Aicinām sabiedrības pārstāvjus, zinātniekus, vides aktīvistus, nozaru pārstāvjus, plašsaziņas līdzekļus un citus interesentus aizpildīt aptaujas anketu!

Veikt aptauju: https://www.surveymonkey.com/r/IMPETUSLV

Projekta aktualitātes 10.01.2022.

2021. gada oktobra uzsākta jauna projekta IMPETUS: Dinamiska informācijas pārvaldība klimata pārmaiņu pielāgošanās pasākumiem starpnozaru ietvarā Eiropas reģionos īstenošanu.

Projekta mērķis ir paātrināt Eiropas reakciju uz klimata pārmaiņām un pārvērst saistības konkrētā rīcībā, izstrādājot novatoriskus pasākumus, lai padarītu tās reģionus noturīgākus pret klimata pārmaiņām. IMPETUS projekta ietvaros tiek pētītas arī sinerģijas starp klimata pārmaiņu mazināšanu, atbalstot reģionālo sociāli ekonomisko izaugsmi un stabilitāti, kā arī kopienu pāreju uz ekoloģisko ilgtspējību un noturību.

Projekta ietvaros katrā no 7 Eiropas klimatiskajiem reģioniem – Arktikas, Atlantijas okeāna, Boreālajiem, Piekrastes, Kontinentālajiem, Vidusjūras un Kalnu reģioniem – ir reģionālās izmēģinājumu vietas, kurās tiek izmēģināti un izvērsti inovatīvi risinājumi. Projekta starpdisciplinārā komanda šajos reģionos risinās dažādus ar klimata pārmaiņām saistītus izaicinājumus.

IMPETUS partneru komandu veido 31 organizācija no 8 Eiropas valstīm, kam ir liela pieredze pētniecībā, biznesā un reģionālajā pārvaldībā.

Projekta vadošais partneris ir tehnoloģiju izpētes centrs EURECAT, projekta partneri Latvijā ir Baltijas Vides Forums, Zemgales plānošanas reģions un Jelgavas pašvaldības operatīvās informācijas centrs.

Projekta īstenošanas laiks ir no 01.10.2021. līdz 30.09.2025.

Ekonomiskie, drošības un vides riski

Gandrīz 17% Latvijas teritorijas aizņem ar blīvu upju tīklu bagātais un blīvi apdzīvotais Zemgales reģions, kurā pieejamas gan dažādas atpūtas iespējas, gan rodama vieta dažādu sugu attīstībai. Tomēr intensīva lauksaimniecība 40 % reģiona teritorijas jau ir ietekmējusi bioloģisko daudzveidību, ūdens kvalitāti un ūdens apsaimniekošanu, reģionā pastāv arī augsti plūdu riski. Paredzams, ka līdz šā gadsimta vidum pieaugošā lauksaimniecības attīstība turpinās pastiprināt piesārņojumu un bioloģiskās daudzveidības samazināšanos, savukārt klimata pārmaiņas vēl vairāk palielinās plūdu risku. Tas nozīmē, ka ir nepieciešams izvērtēt riskus un pilnveidot Zemgales reģiona civilās aizsardzības pasākumus, kas iekļauj koordināciju starp pašvaldībām, valsts institūcijām un sabiedrību.

Piedalies klimata pārmaiņu risināšanā

Zemgales reģions ir viena no 7 projekta pilotteritorijām Eiropā, kurās tiks pārbaudīti un demonstrēti inovatīvi risinājumi, kas palielina noturību pret klimata pārmaiņām. Pārējās pilotteritorijas atrodas Vācijā, Grieķijā, Itālijā, Spānijā, Norvēģijā un Nīderlandē. Zemgales pilotteritorijas aktivitātes piedāvās vietējiem iedzīvotājiem, uzņēmumiem, rūpniecības, plašsaziņas līdzekļu un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem piedalīties dažādās aktivitātēs kopā ar starptautiskām pētnieku grupām un vides politikas veidotājiem. Tieši iesaistītās puses kopā var palīdzēt radīt rīkus sekmīgai informācijas apmaiņai, lai efektīvi risinātu reģionālās klimata pārmaiņu problēmas. Radītie risinājumi ietekmēs reģionālās politikas veidošanu, un tos būs iespējams atkārtoti izmantot citos Latvijas vai Eiropas reģionos, lai palīdzētu kopienām kļūt noturīgākām un pielāgoties klimata pārmaiņu ietekmei.

Vietējās organizācijas un fokuss

BEF, ZPR un JPOIC īsteno projekta aktivitātes Zemgales reģionā. BEF ir nevalstiska vides organizācija, kas palīdz veikt IMPETUS projekta galvenos sadarbības uzdevumus. ZPR teritorijā atrodas Jelgavas valstspilsēta un Dobeles, Jelgavas, Bauskas, Aizkraukles un Jēkabpils novadi. IMPETUS projektā ZPR koordinē inovatīvu risinājumu ieviešanu reģiona automatizētai plūdu agrīnās brīdināšanas sistēmai un Zemgales reģiona Pielāgošanās klimata pārmaiņām plāna izstrādi. JPOIC ikdienā veic pašvaldības kritiskās infrastruktūras darbības uzraudzību un nodrošina civilās aizsardzības plāna ieviešanu. Šajā projektā JPOIC veido ilgtspējīgu demonstrējumu vietu pilsētvidē, integrējot, pilnveidojot un paplašinot agrīnās brīdināšanas sistēmu Zemgales reģionā.

“Mēs esam ļoti priecīgi par iespēju būt daļai no IMPETUS komandas, it īpaši tāpēc, ka mums ir privilēģija kļūt par vienu no pilotteritorijām, kurās tiks izmēģināti un vērtēti inovatīvi risinājumi. Plūdi Zemgalē ir ikgadēja problēma, turklāt šogad tie bija negaidīti postoši visā Latvijā. Agrās brīdināšanas sistēma būs vērtīgs rīks, kas ļaus laicīgāk izvērtēt riskus, sagatavoties un rīkoties plūdu radīto postījumu mazināšanai un novēršanai.”

Aivars Okmanis, Zemgales plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājs

IMPETUS: Klimata saistību pārvēršana rīcībā

2021. gada 1. oktobrī uzsāktā IMPETUS projekta mērķis ir veicināt Eiropas pielāgošanos klimata pārmaiņām un pārvērst klimata saistības konkrētās rīcībās, izstrādājot novatoriskus pasākumus, lai padarītu Eiropas reģionus noturīgākus pret klimata pārmaiņām. IMPETUS projekta komandu veido 32 partnerorganizācijas no 9 Eiropas valstīm.

Četru gadu programma ir daļa no plašāka projektu kopuma, kas atbalsta Eiropas Savienības ambīcijas līdz 2050. gadam kļūt par pirmo pasaulē klimatneitrālo kontinentu. IMPETUS cieši sadarbojas ar līdzīgiem klimata pārmaiņu projektiem REGILIENCE, ARSINOE un TransformAr. IMPETUS projekts ir saņēmis Eiropas Savienības pētniecības un inovāciju programmas “Apvārsnis 2020” finansējumu uzsaukumā “Zaļais kurss” saskaņā ar dotāciju līgumu Nr. 101037084.

Lai uzzinātu vairāk par IMPETUS, tā aktivitātēm, vietējiem klimata pārmaiņu riskiem un risinājumiem, sekojiet projektam Twitter (@ClimateImpetus) vai LinkedIn (@Climate Impetus) un apmeklējiet mājaslapu https://climate-impetus.eu/demo-site/boreal/.

IMPETUS pārrauga Eiropas Klimata infrastruktūras un vides izpildaģentūra CINEA. Šīs publikācijas saturs atspoguļo tikai autora viedokli; par šīs informācijas saturu un tās iespējamo izmantošanu nav atbildīga CINEA vai Eiropas Savienība.

IMPETUS Latvijas partneru kontakti:

IMPETUS projekta kontakti:

Mājaslapa: https://climate-impetus.eu/
TWITTER: https://twitter.com/ClimateImpetus
@ClimateImpetus
LINKEDIN: https://www.linkedin.com/company/climate-impetus/
@Climate Impetus
Kontaktpersona: Laura Durnford, ESCI
ld@esci.eu

Projekta aktivitātes 7.12.2021 

7. decembrī norisinājās fokusgrupas tikšanās klātienē, kurā dalībnieki dalījās ar savu pieredzi, izaicinājumiem un priekšlikumiem enerģētiskās situācijas uzlabošanā.