8.2 °C, 6 m/s, 78.9 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāPar «Ābola» balvu zīmēs plūdu karti
Par «Ābola» balvu zīmēs plūdu karti
09/01/2008

Jau tapis zināms, kur Jelgavas pašvaldība izlietos balvu «Ābols 2007» – 10 000 latu –, ko pagājušā gada nogalē pasniedza Vides ministrija.

Kristīne Pētersone

Jau tapis zināms, kur Jelgavas pašvaldība izlietos balvu
«Ābols 2007» – 10 000 latu –, ko pagājušā gada nogalē pasniedza
Vides ministrija.

«Jelgavas Vēstnesis» jau rakstīja, ka šo balvu ik gadu ministrija
pasniedz pašvaldībām par ieguldījumu vides infrastruktūras
attīstībā un dabas aizsardzībā. Jelgava uzvaras laurus plūca,
sekmīgi realizējot vairākus vērienīgus projektus vides aizsardzības
jomā.
Svarīgi gan piebilst, ka šo balvu pašvaldība uzreiz neiegūst kā
finanšu līdzekļus, kas tiek ieskaitīti kopējā budžetā, –
pašvaldībai ir jāizstrādā projekta pieteikums, ko izskata Vides
fonds, un tikai tad, kad tas atzīts par labu, pašvaldība var šos
līdzekļus iztērēt konkrētam mērķim.
Jelgavas pašvaldības galvenā speciāliste vides politikas jautājumos
Solvita Lūriņa skaidro, ka šāds nosacījums galvenokārt ieviests
tāpēc, lai sekotu līdzi, vai pašvaldība balvu izlieto tam
paredzētam mērķim – vides problēmu risināšanai.
Pašvaldība projekta pieteikumu Vides fondam jau iesniegusi, un tas
devis apstiprinošu atbildi – tagad zināms, ka 10 000 latu tiks
iztērēti, lai izveidotu trīsdimensiju plūdu karti pilsētas
teritorijai.
Tā kā pavasara palu un ilgstošu lietavu laikā ūdens līmenis Jelgavā
sasniedz ap 2,5 metrus virs jūras līmeņa, var uzskatīt, ka 34
procenti no pilsētas teritorijas pakļauta augstam applūšanas
riskam, nodarot zaudējumus pilsētai un iedzīvotājiem. Atbilstoši
šiem rādītājiem Jelgava uzskatāma par vienu no viskritiskākajām
apdzīvotajām vietām upes baseina teritorijā.
Tāpēc tapa projekta pieteikums Vides fondam «Plūdu draudu
modelēšana Jelgavas pilsētas teritorijā». S.Lūriņa skaidro, ka
projekta mērķis ir izveidot pamatdatus plūdu situāciju riska zonu
modelēšanai pilsētas teritorijā, lai pēc tam tos varētu izmantot
katastrofu prognozēšanai un novēršanai, teritoriju attīstības
plānošanai, kā arī objektu būvniecības projektēšanai.
Tas nozīmē, ka līdz rudenim jātop kartei, kurā trīsdimensiju attēlā
būs atspoguļotas plūdu apdraudētās vietas. Iegūtie dati ļaus ne
tikai apzināt applūstošās teritorijas, bet modelēt dažādus
applūšanas variantus, tā prognozējot risku – ūdens līmeņa
svārstības – un laicīgi ļaujot to novērst – apzināt, kur
nepieciešams izveidot caurtekas vai dambjus.
S.Lūriņa piebilst, ka pašvaldība jau aizsākusi pāris projektu plūdu
situācijas novērtēšanā, taču šis būs papildu ieguvums.