Jaunumi

Aizvadītajā gadā pašvaldības kapitālsabiedrība SIA “Zemgales EKO“, kas Jelgavā nodrošina klaiņojošo vai bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušo dzīvnieku izķeršanu, saņēmusi 766 izsaukumus par klaiņojošiem, ievainotiem un mirušiem dzīvniekiem. Visvairāk izsaukumu bijis oktobrī – 88.

Uzņēmumā skaidro, ka daļa dzīvnieku pēc notveršanas tiek nodoti likumiskajam saimniekam, bet gadījumos, kad ar dzīvnieka īpašnieku neizdodas sazināties, tas tiek nogādāts patversmē. Uz LLU Mazo dzīvnieku patversmi pagājušajā gadā aizvests 71 suns un 215 kaķi. Jāpiebilst, ka “Zemgales EKO” klaiņojošo vai bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušo dzīvnieku izķeršanas funkciju pilsētā nodrošina kopš 2019. gadā jūlija. Salīdzinājumam: 2019. gada sešos mēnešos patversmē nogādāti 113 kaķi un 51 suns. Dzīvnieku ķērāji pērn patversmē nogādājuši arī sešus putnus, vienu jenotu, divas lapsas un divas stirnas. Cilvēki par stirnām un lapsām pilsētā ziņo salīdzinoši bieži, taču jāsaprot, ka Jelgavu ieskauj meži un ir tikai likumsakarīgi, ja savvaļas dzīvnieki ienāk pilsētā meklēt barību.

Pagājušajā gadā kopumā dzīvnieku ķērāji par klaiņojošiem, ievainotiem un mirušiem dzīvniekiem saņēmuši 766 izsaukumus jeb vidēji 64 izsaukumus mēnesī. Visvairāk izsaukumu bijis oktobrī (88), vismazāk – janvārī (39).

Visbiežāk tiek saņemta informācija par klaiņojošiem kaķiem. Latvijas likumdošana neparedz, ka arī kaķiem jābūt identifikācijas mikroshēmai jeb mikročipam, tādējādi noklīduša kaķa saimnieku atrast ir teju neiespējami. Ja tas ir mājas kaķis, kurš tiek laists laukā, ap kaklu ir jāuzliek siksniņa vai lentīte, kas apliecina: kaķim ir saimnieks. SIA “Zemgales EKO” skaidro, ka likuma izpratnē klaiņojošs dzīvnieks ir bez pajumtes un īpašnieka aprūpes vai uzraudzības palicis dzīvnieks (izņemot savvaļas dzīvnieku). Par klaiņojošu dzīvnieku nav uzskatāms sterilizēts kaķis, kas uzturas pilsētā vai lauku apdzīvotā vietā dzīvojamo māju tuvumā. Līdz ar to, piemēram, daudzdzīvokļu māju kaķu kolonijas, kas ir iedzīvotāju pieradinātas, barotas un aprūpētas nav uzskatāmas par klaiņojošiem un bezpalīdzībā esošiem dzīvniekiem. Dzīvojamo māju īpašumā esošajā piegulošajā teritorijā var tikt organizēta dzīvnieku izķeršana saskaņā ar dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu vai saņemot mājas apsaimniekotāja pieprasījumu.

“Zemgales EKO” kompetencē ir arī pilsētā savākt mirušos dzīvniekus un nogādāt tos utilizācijai. Par mirušiem savvaļas dzīvniekiem papildus tiek ziņots Valsts meža dienestam, kas fiksē gadījumu un tikai tad dzīvnieku ļauj utilizēt. Pagājušajā gadā kopumā dzīvnieku ķērāji pilsētā savākuši un utilizācijai nodevuši 271 beigtu dzīvnieku: 110 kaķus, 84 putnus, 34 stirnas, 21 lapsu, 12 ežus, četras žurkas, divus suņus, divas caunas, vienu vāveri un vienu āpsi.

Ja pazudis vai pamanīts – ziņo 8787!

Dzīvnieku izķeršana pilsētā tiek nodrošināta visu diennakti. Galvenais informācijas kanāls ir POIC iedzīvotāju atbalsta tālrunis 8787, pa kuru iedzīvotāji var ziņot par klaiņojošiem mājas dzīvniekiem, meža dzīvniekiem pilsētā, kā arī par beigtiem zvēriem. Ļoti būtiski, lai cilvēks, kurš informē par klaiņojošu dzīvnieku, sīki raksturo, kāds tas izskatās, nosauc konkrētu vietu, kur redzēts, uz kuru pusi devies. Jo precīzāka sniegtā informācija būs, jo ātrāk izdosies dzīvnieku atrast. Vēlams, lai ziņotājs POIC atstāj kontaktinformāciju, tādējādi dzīvnieku ķērājs nepieciešamības gadījumā varēs sazināties un precizēt detaļas.

Noķerto dzīvnieku saimniekiem jāapzinās: par noķeršanas pakalpojumu “Zemgales EKO” būs jāmaksā 36,96 eiro par izsaukumu, bet, ja dzīvnieks pēc notveršanas tiks nogādāts LLU Mazo dzīvnieku patversmē, viņam, saskaņā ar patversmes cenrādi, būs jāmaksā arī par dzīvnieka izmitināšanu, aprūpi un manipulācijām, ja tādas nepieciešamas.

Infografika: Jelgavas pilsēta

Informācija sagatavota

Jelgavas pilsētas pašvaldības

Sabiedrisko attiecību pārvaldē