Jaunumi

Pagājušajā gadā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) Jelgavā reģistrēja 61 kūlas ugunsgrēku, kas ir par četriem vairāk nekā 2018. gadā. Aizvadītajā gadā Jelgavā kūlas ugunsgrēkos izdega 567 660 kvadrātmetrus liela teritorija. Visplašākais ugunsgrēks pagājušajā gadā mūsu pilsētā dzēsts 7. aprīlī bijušā lidlauka teritorijā – 40 hektāri. Šogad VUGD ugunsdzēsēji glābēji jau dzēsuši divus kūlas ugunsgrēkus Jelgavā.

VUGD pārstāve Viktorija Gribuste informē, ka pavisam Zemgalē 2019. gadā dzēsti 678 kūlas ugunsgrēki, kas ir par 19 procentiem vairāk nekā gadu iepriekš, kad kūlas ugunsgrēku skaits bija 548. Jelgavā 2018. gadā tika dzēsti 57 kūlas ugunsgrēki, bet aizvadītajā gadā – 61, kas ir ceturtais lielākais kūlas ugunsgrēku skaits Zemgales reģionā starp pilsētām un novadiem.

V.Gribuste norāda, ka Jelgavā lielākoties visi kūlas ugunsgrēki nepārsniedz dažu simtu vai dažu tūkstošu kvadrātmetru lielu platību, bet plašākais kūlas ugunsgrēks aizvadītajā gadā dzēst bijušā Jelgavas lidlauka teritorijā, kur 7. aprīlī pērnā zāle dega 40 hektāru platībā.

Diemžēl arī šogad Jelgavā jau ir reģistrēti divi kūlas ugunsgrēki – pirmais no tiem notika 18. februārī Salnas ielā, kur pērnā zāle dega 300 kvadrātmetru platībā, bet otrais reģistrēts pagājušajā nedēļā, 17. martā, Lāču ielā, kur kūla dega 50 kvadrātmetru platībā.

«Kūlas ugunsgrēku sezonas sākums, skaits un norise lielā mērā ir atkarīga no laikapstākļiem. Sausos un agros pavasaros kūlas ugunsgrēku ir daudz, tie ir plaši un postoši. Tāda situācija bija arī pagājušajā gadā, kad ilgstošā sausuma ietekmē kūlas ugunsgrēki norisinājās lielās platībās, iznīcināja ēkas, automašīnas un izraisīja arī daudzus meža ugunsgrēkus. Izvērtējot aizvadīto gadu ugunsgrēku skaitu, diemžēl nevaru apgalvot, ka, neskatoties uz laikapstākļiem, kūlas ugunsgrēku skaitam ir tendence samazināties. Kamēr daļa cilvēku nemainīs savus ieradumus un strauji nesamazināsies nesakopto teritoriju platības, katru pavasari ievērojamus dienesta resursus veltīsim cīņai ar kūlas ugunsgrēkiem,» skaidro VUGD Zemgales reģiona brigādes komandiera vietnieks majors Raivis Pužulis.

Salīdzinot kūlas ugunsgrēku skaitu Latvijas reģionos, Zemgale ar 678 ugunsgrēkiem ierindojas otrajā vietā aiz Latgales, kur reģistrēti gandrīz 900 kūlas ugunsgrēki.

2019. gadā Latvijā kopumā reģistrēti 2900 kūlas ugunsgrēki, no kuriem 2769 gadījumos dega tikai sausā zāle, bet 131 gadījumos kūlas degšanas rezultātā ir degušas arī ēkas un cietuši cilvēki. Kūlas dedzināšanas rezultātā 2019. gadā izdega 3253 hektāri Latvijas teritorijas, kas ir par 61 procentiem vairāk nekā 2018. gadā, kad izdega 2018 hektāri Latvijas teritorijas.

VUGD atgādina: pērnās zāles dedzināšana nav veids, kā sakopt savus īpašumus. Kūlas dedzināšana ir aizliegta, un par to var tikt piemērots administratīvais sods. Tās dedzināšana ne tikai apdraud cilvēku īpašumu, veselību un dzīvību, bet arī nodara būtisku kaitējumu dabai.

Situācijās, kad iedzīvotāji pamana kūlas ugunsgrēku, nekavējoties ir jāzvana VUGD uz tālruni 112 un jānosauc precīza adrese vai pēc iespējas precīzāk jāapraksta vieta, kur izcēlies ugunsgrēks, kā arī ir jānosauc savs vārds, uzvārds un telefona numurs, un jāatbild uz dispečera jautājumiem.

Gadījumā, ja iedzīvotājs pamana, ka kāda persona dedzina kūlu, tad nekavējoties ir jāzvana ugunsdzēsējiem pa glābšanas dienestu tālruni 112, kā arī jāziņo Valsts policijai par pārkāpēju.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu par kūlas dedzināšanu vai arī, piemēram, par zemes apsaimniekošanas pasākumu neizpildīšanu – zāles nepļaušanu, lai novērstu kūlas ugunsgrēkus, – var uzlikt naudas sodu līdz 2900 eiro.

Infografiki: Jelgavas pilsēta

Informācija sagatavota

Jelgavas pilsētas pašvaldības

Sabiedrisko attiecību pārvaldē