Jaunumi

2020. gada nogalē Jelgavas pilsētas bibliotēka izveidoja anonīmu aptauju trīs valodās, aicinot pilsētas iedzīvotājus izteikt savu viedokli par bibliotēkas darbu, nozīmi un nepieciešamajiem uzlabojumiem. Īpaši anketu aizpildīt tika aicināti tie, kas ikdienā bibliotēku neapmeklē. Pēc aptaujas atbilžu apkopošanas un izvērtēšanas, bibliotēka iepazīstina ar tās rezultātiem.

Kā informē Jelgavas pilsētas bibliotēkā, divu mēnešu laikā aptauju aizpildīja 424 respondenti, no kuriem 392 jeb 92 procenti ir Jelgavas pilsētas bibliotēku lietotāji un 32 respondenti jeb 8 procenti, kas bibliotēkas neapmeklē. Aptaujā piedalījās 3,8 procenti no bibliotēku lietotāju kopskaita. Aktīvākās aptaujas aizpildītājas ir bijušas sievietes – 342 jeb 81 procents. Respondentu vecuma amplitūda ir no 7 līdz 61 un vairāk gadiem. Visvairāk aptaujas anketas aizpildījušas personas vecuma grupā no 41 līdz 60 gadiem jeb 36 procenti respondentu. Otrā aktīvākā respondentu vecuma grupa ir no 26 līdz 40 gadiem (27 procenti).

No 392 aptaujātiem bibliotēku lietotājiem lielākā daļa jeb 88 procenti apmeklē Jelgavas pilsētas bibliotēku, 33 procenti – bērnu un jauniešu bibliotēku “Zinītis”, 18 procenti – Pārlielupes bibliotēku un 17 procenti – Miezītes bibliotēku. 4 procenti Jelgavas pilsētas bibliotēku lietotāju apmeklē arī citas bibliotēkas – Jelgavas pilsētas un novada izglītības iestāžu bibliotēkas, Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centra Metodisko bibliotēku, Latvijas Nacionālo bibliotēku un Latvijas Lauksaimniecības universitātes Fundamentālo bibliotēku. 6 procenti lietotāju apmeklē bibliotēkas vairākas reizes nedēļā, 11 procenti to dara vismaz reizi nedēlā, 23 procenti – vismaz reizi divas nedēlās, savukārt 29 procenti – vismaz reizi mēnesī. Atbildi, ka bibliotēkas ir apmeklējuši retāk nekā reizi trīs mēnešos kopumā sniedza 17 procenti aptaujāto.

83 procentu aptaujāto Jelgavas pilsētu bibliotēku lietotāju visbiežāk izmanto tieši bibliotēkas pamatpakalpojumus, piemēram, grāmatu un žurnālu saņemšanu lasīšanai mājās. Trešdaļa respondentu izmanto bibliotēku kā vietu, kur var atrast informāciju mācībām, studijām, darbam un arī izklaidei. 22 procenti respondentu apmeklē bibliotēku rīkotus pasākumus, piemēram, izstādes, tikšanās ar rakstniekiem, māksliniekiem, dažādu nozaru speciālistiem, 15 procenti aptaujāto lieto drukāšanas, skenēšanas kopēšanas un termoiesiešanas pakalpojumu, bet 13 procenti lasa grāmatas, avīzes un periodiskus izdevumus bibliotēkās uz vietas.

Jelgavas pilsētas bibliotēku lietotāji, aizpildot aptauju, tika lūgti atbildēt arī uz atvērto jautājumu, izsakot savu viedokli par to kas, viņuprāt, bibliotēkai būtu jāuzlabo savā darbībā. Vairāki respondenti pie atvērtā jautājuma norādīja, ka, viņuprāt, bibliotēkas strādā labi, tomēr tika izteikti arī kritiski viedokļi un ieteikumi, piemēram, par to, ka bibliotēkas darbinikiem jāuzlabo komunikācijas un datorprasmes. Daži respondenti pie uzlabojumiem ierosina pilnveidot darbu ar kavētājiem, tika ierosināts arī vairāk piesaistīt bērnu un jauniešu auditoriju.

Lai noskaidrotu, kādu simbolisku nozīmi respondenti piešķir bibliotēkai, tika uzdots atvērtais jautājums, uz kuru saņemtas visdažādākās atbildes. Bibliotēka respondentiem simbolizē vietu, kur gūt pozitīvas emocijas, izglītoties, paplašināt savu redzesloku, atrast nepieciešamo, vieta pašizaugsmei un pašiem sev.

Ar padziļinātu aptaujas rezultātu, visu jautājumu un atbilžu izklāstu var iepazīties ŠEIT.

Foto: Jelgavas pilsētas arhīvs

Informācija sagatavota

Jelgavas pilsētas pašvaldības

Sabiedrisko attiecību pārvaldē