Jaunumi

Jelgavas pilsētas Pašvaldības policijā saņemto izsaukumu skaits pērn salīdzinājumā ar gadu iepriekš pieaudzis par 670, bet sastādīto administratīvo pārkāpumu protokolu skaits – par 246, liecina Pašvaldības policijas apkopotā statistika. Visvairāk izsaukumu pagājušajā gadā saņemti par alkohola lietošanu sabiedriskās vietās un atrašanos publiskā vietā tādā reibuma stāvoklī, kas aizskar cilvēka cieņu, kā arī par transportlīdzekļu stāvēšanas noteikumu pārkāpšanu. Mazāk bijis tādu izsaukumu, kuros iesaistītas nepilngadīgas personas.

“Pagājušajā gadā kopumā saņēmām 9540 izsaukumus, un pieaugums ir 7,6 procenti. Pēc to rakstura un biežuma secināms, ka viena no aktuālākajām sabiedriskās kārtības problēmām pilsētā joprojām ir alkohola lietošana publiskās vietās un atrašanās sabiedriskā vietā tādā reibuma stāvoklī, kas aizskar cilvēka cieņu. Šādu gadījumu skaits audzis par 383, un kopumā saņēmām 2940 šādus izsaukumus,” stāsta Pašvaldības policijas priekšnieka vietnieks Andris Lakstīgala, norādot, ka nozīmīga loma šo pārkāpumu fiksēšanā ir pilsētas videonovērošanas sistēmai. “Alkohola lietošanu sabiedriskās vietās nereti pamana videonovērošanas kamerās, un par šiem gadījumiem tiek ziņots Pašvaldības policijas ekipāžām. Taču arvien aktīvāk par iereibušām personām informē arī iedzīvotāji,” tā A.Lakstīgala.

Par 313 vairāk izsaukumu bijis saistībā ar transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšanas noteikumu neievērošanu. 2019. gadā Pašvaldības policijas darbinieki apstrādājuši 1851 šāda veida izsaukumu, bet par stāvēšanas noteikumu neievērošanu pilsētā kopumā pērn Pašvaldības policija protokolu lēmumu jeb tā saukto “plāksteri” izrakstījusi 2357 automašīnu īpašniekiem, uzliekot naudas sodu par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanu. Pārkāpumi konstatēti arī patruļu laikā un reaģējot uz iedzīvotāju ziņojumiem.

Tāpat audzis izsaukumu skaits par trokšņošanu un apkārtējo miera traucēšanu – 2018. gadā saņemti 384, bet pērn jau 425 šādi izsaukumi. “Tās ir sūdzības par naktsmiera traucēšanu, regulāru trokšņošanu, kas vairumā gadījumu ir pamatotas, piemēram, par kaimiņu ballītēm, skaļas mūzikas atskaņošanu nakts laikā, trokšņošanu daudzstāvu māju pagalmos, ģimenes konfliktiem kaimiņos. Taču ir atsevišķi gadījumi, kad traucē pat kaimiņu sarunas vai krēsla pārbīdīšana aiz sienas,” stāsta A.Lakstīgala.

Arī Medicīniskās atskurbtuves klientu skaits pērn kāpis – atskurbtuvē ievietotas 3045 personas, bet gadu iepriekš – 2702. Jāpiebilst, ka Pašvaldības policijas Medicīniskajā atskurbtuvē tiek nogādāti arī iereibušie no Dobeles, Ozolnieku un Tērvetes novada, taču A.Lakstīgala norāda, ka klientu skaits palielinājies galvenokārt uz pilsētnieku rēķina. “Visbiežāk šeit nonāk iedzīvotāji vecumā no 30 gadiem, kuri neredz dzīvei jēgu un mierinājumu rod alkoholā. Gadās, ka šīs personas atskurbtuvē nokļūst pat vairākas reizes nedēļā. Vairāk bijis arī to klientu, kurus atskurb­tuvē nogādā no dzīvesvietas, jo tuvinieki uztraucas par savu drošību un dzīvību. Pagājušajā gadā no dzīvesvietas atskurbtuvē nogādātas 132 personas,” stāsta viņš. Aptuveni desmitā daļa klientu ir sievietes, pārējie – vīrieši.

Lai gan kopējais administratīvo pārkāpumu protokolu skaits pilsētā ir pieaudzis – no 1632 aizpagājušajā gadā līdz 1878 pērn –, mazāk ir to protokolu, kas sastādīti par pašvaldības saistošo noteikumu neievērošanu. “Preventīvais darbs, skaidrojot jelgavniekiem pilsētas saistošos noteikumus un iedzīvotāju pienākumus, kā arī pastiprināta kontrole dod rezultātu,” pārliecināts A.Lakstīgala, piebilstot, ka 2019. gadā par saistošo noteikumu neievērošanu sastādīti 140 administratīvā pārkāpuma protokoli, gadu iepriekš – 152, bet 2017. gadā – 233. Sarucis arī to izsaukumu skaits, kuros iesaistīti nepilngadīgie, proti, pērn policijai ziņots par 267 gadījumiem, bet vēl gadu iepriekš – par 284. A.Lakstīgala spriež, ka arī šīm statistikas izmaiņām liela nozīme ir preventīvajam darbam un pārrunām ar jauniešiem un vecākiem. Policijas darbinieki pērn aizvadījuši 1045 šādas pārrunas un veikuši 41 reidu, pārbaudot jauniešu pulcēšanās vietas, veicot kontrolpirkumus veikalos, pārliecinoties, vai nepilngadīgajiem netiek tirgots alkohols, cigaretes un enerģijas dzērieni.

A.Lakstīgala norāda, ka šā gada lielākais izaicinājums būs sākt darbu, ievērojot jauno Administratīvās atbildības likumu, kas spēkā stāsies jūlijā. “Jau pagājušajā gadā šajā ziņā veicām iestrādes, mūsu darbinieki apmeklēja mācības, lai paaugstinātu savas kompetences, taču svarīgi būs tās ieviest praksē. Darbiniekiem vajadzēs būt kompetentākiem, kā arī jāspēj ātrāk reaģēt katrā situācijā. Mēs turpināsim strādāt atbildīgi,” tā A.Lakstīgala.

Foto: Jelgavas pilsēta

Informācija sagatavota

Jelgavas pilsētas pašvaldības

Sabiedrisko attiecību pārvaldē