Jaunumi

Latvijas Karatē federācija savā mājaslapā izveidojusi virtuālu Slavas zāli. Tajā iekļauti 20 sportisti, kuri izcīnījuši medaļas Eiropas un pasaules mēroga sacensībās, sākot no kadetu vecuma. Visgarākais panākumu saraksts virtuālajā Slavas zālē ir jelgavniekam Kalvim Kalniņam, kurš cer, ka jau drīzumā panākumu saraksts tiks papildināts.

Trenēties karatē Kalvis sāka 1996. gadā, piecu gadu vecumā, turklāt treniņus apmeklēja kopā ar brāli Kristu, kurš bija divarpus gadus vecāks. Starp citu, arī Kalvja brālis ir iekļauts Slavas zālē – viņš 2007. gadā izcīnīja sudraba medaļu Eiropas junioru čempionātā.

Pirmajos piecos gados nomainīti trīs treneri – Sergejs Mankevičs, Aleksejs Bistrovs, Jevgeņijs Predibailo –, bet tad brāļi nonāca pie trenera Andra Vasiļjeva, un, kā uzskata Kalvis, tieši tad viņš ar karatē sācis nodarboties profesionāli. Savu pirmo nopietno panākumu starptautiskā mērogā viņš guva 2007. gadā, izcīnot sudraba medaļu Pasaules čempionātā kadetiem. Arī junioru vecumā Kalvis demonstrēja labu sniegumu un 2010. gadā kļuva par pirmo Latvijas karatistu, kurš izcīnīji medaļu pieaugušo konkurencē Eiropas vai pasaules čempionātā – Kalvis 19 gadu vecumā kļuva par pasaules karatē čempionāta bronzas medaļnieku. “Ļoti lielu lomu ceļā uz panākumiem spēlēja tas, ka manam tēvam Druvim Kalniņam piederēja sporta klubs, viņš ļoti daudz darīja, lai es varētu trenēties,” uzsver Kalvis.

“Ir patīkami būt iekļautam Slavas zālē,” saka sportists, kurš nupat atgriezies no treniņnometnes un gatavojas dalībai Premjerlīgas posmam Turcijā 12.–14. martā. “Tās drīzāk ir pārbaudes sacensības, jo svarīgāks būs starts aprīlī Marokā, maijā Eiropas čempionātā un jūnijā Tokijas olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīrā,” ieskicē karatists. Viņš ir apņēmības un cerību pilns, ka ieraksti Slavas zālē vēl tiks papildināti. Kalvja lielākais mērķis ir dalība Tokijas olimpiskajās spēlēs, turklāt šīs ir pirmās spēles, kuru programmā ir iekļauts karatē. “Vēl es ceru, ka sporta dzīve drīzumā atgriezīsies ierastajās sliedēs, jo 2020. gadā pandēmijas dēļ nenotika ne Eiropas, ne pasaules čempionāts pieaugušajiem,” norāda sportists, piebilstot, ka ikvienās sacensībās, kurās startē, izjūt milzīgu atbildību – pret sevi, treneri, federāciju, pilsētu valsti, ģimeni, līdzjutējiem.

Latvijas Karatē federācijas Slavas zāle

Foto: no K.Kalniņa personīgā arhīva