Jaunumi

Tik neciešams troksnis, ka nav iespējams atvērt logu, antisanitāri apstākļi, visur putnu mēsli, atkritumu konteineru saturs iznēsāts pa visu apkārtni – ar šādām sūdzībām pēdējos gados pašvaldībā un pie sava nama apsaimniekotāja vēršas Jelgavas iedzīvotāji, lūdzot likvidēt krauķu kolonijas, kas savairojušās pilsētā. Šajā nedēļā pašvaldības iestāde “Pilsētsaimniecība” kārtējo reizi uzsākusi cīņu ar krauķiem Hercoga Jēkaba laukumā, tam tuvējo māju pagalmos, kā arī skvērā aiz kultūras nama. Taču, kā atzīst speciālisti, arī pasaules praksē nav vienas efektīvas metodes, kas ļautu ātri atbrīvoties no nevēlamajiem kaimiņiem.

“Redzot to, ka gadu no gada vienas un tās pašas pašvaldības vēršas pie mums pēc atļaujas likvidēt savā teritorijā krauķu ligzdas, droši var apgalvot, ka pilnībā panākt to, ka putni pamet konkrēto pilsētu vai ciemu, līdz šim Latvijā nav izdevies nevienai pašvaldībai, un dažas šo cīņu turpina jau vairāk nekā desmit gadu. Vienīgais veids, kas simtprocentīgi var garantēt to, ka krauķu kolonija pametīs apdzīvoto vietu, ir koku nozāģēšana, taču tas nav samērojams ar labas pilsētvides veidošanas principiem. Tieši tāpēc cīņai ar krauķiem pilsētā nav viena risinājuma – var tikai sistemātiski, apvienojot vairākus ierobežojošus pasākumus, panākt, ka kolonijas apmērs ar laiku samazinās, bet garantēt, ka tā izzudīs pavisam, nav iespējams,” uzsver Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta Savvaļas sugu aizsardzības nodaļas vadītājs Jēkabs Dzenis.

Ligzdu likvidēšana – neefektīva

Visbiežāk iedzīvotāji pašvaldībai lūdz nojaukt krauķu ligzdas, kas tuvējos kokos vairojas ļoti strauji. Taču, kā saka speciālisti, tikai ligzdu likvidēšana nav efektīva. “Krauķis jaunu ligzdu spēj uzvīt trīs dienās, tātad, likvidējot ligzdas, tiek panākts ļoti īslaicīgs efekts, taču darbu izmaksas ir lielas,” skaidro “Pilsētsaimniecības” mežzinis Mārtiņš Krūmiņš.

To apstiprina jau līdz šim veiktie darbi. Piemēram, pagalmā, ko ieskauj daudzdzīvokļu nams Krišjāņa Barona ielā 5, Lielajā ielā 8 un 10 un Pasta ielā 35, tieši pirms gada apsaimniekotājs organizēja krauķu ligzdu noņemšanu, taču pagāja vien trīs nedēļas, līdz putni pagalmā atkal bija savijuši jaunas, un situācija praktiski nebija mainījusies. Tagad iedzīvotāji atkal lūdz ligzdas nojaukt.

Arī pagalmā starp Raiņa ielu 9, Katoļu ielu 15 un 17 pārvaldnieks  organizējis 11 ligzdu noņemšanu, taču putni pēc laika atkal atgriežas. Bet šis darbs dzīvokļu īpašniekiem izmaksāja vairāk nekā 700 eiro.

Pilsētā ir vēl vairākas vietas, kur krauķi pamatīgi apgrūtinājuši iedzīvotāju dzīvi, – Pasta un Svētes ielas krustojumā, kur pirms gadiem pat apzāģēti koki, lai krauķi tajos nevarētu uzvīt ligzdas; Svētes ielā pie Dzimtsarakstu nodaļas; pie pirmsskolas izglītības iestādes “Sprīdītis” un citviet.

 Krauķu kolonijas pilsētā ne vien rada traucējošu troksni, bet arī antisanitārus apstākļus.

Būtiski uzsvērt, ka ligzdu noņemšanu ne fiziskas, ne juridiskas personas nedrīkst veikt bez saskaņošanas ar Dabas aizsardzības pārvaldi. Lai arī krauķi nav aizsargājami putni, tie ir nemedījami putni, kas nozīmē, ka “šīs putnu sugas indivīdus atļauts traucēt izņēmuma gadījumā, ja nav pieņemamas alternatīvas un tas nekaitē attiecīgo populāciju labvēlīgai aizsardzībai, lai nodrošinātu sabiedrības veselības aizsardzības un drošības intereses”.

Tātad pirms katras ligzdu noņemšanas ar iesniegumu ir jāvēršas Dabas aizsardzības pārvaldē, kas mēneša laikā izskata iesniegumu un klātienē izvērtē situāciju, lai pārliecinātos, vai ligzdu noņemšana neietekmēs sugas populāciju un to tiešām nepieciešams veikt sabiedrības interesēs. Pēc tam tiek izsniegta atļauja konkrētu ligzdu noņemšanai no konkrētiem kokiem, bet, kad darbs paveikts, pārvalde vēlreiz apseko teritoriju, lai pārliecinātos par darbu kvalitāti. Šāda atļauja netiek izsniegta putnu ligzdošanas laikā, kas sākas 1. aprīlī.

Krauķi no putnus atbaidošajām lentēm sāk vīt ligzdas

Arī Jelgavas pašvaldība ir izmēģinājusi alternatīvas metodes cīņai ar krauķiem. Pagājušajā gadā Hercoga Jēkaba laukumā kokos, kur putni savijuši visvairāk ligzdu, tika iekārtas speciālas atstarojošas lentes, kas paredzētas putnu aizbaidīšanai. “Varbūt dienas trīs krauķi bija apjukuši, bet pēc tam viņi pie šīm lentēm pierada un pat sāka tās izmantot ligzdu vīšanai,” stāsta M.Krūmiņš.

Vēl pašvaldība ir apsvērusi iespēju izmantot biedējošus gaisa pūķus, kas arī tiek rekomendēti šādos gadījumos, taču M.Krūmiņš atzīst, ka secinājumi bijuši neviennozīmīgi. “Šādi gaisa pūķi nav lēti, un, konsultējoties ar speciālistiem, secinājām, ka tie nav īsti piemēroti mūsu laikapstākļiem. Piemēram, šogad februāris bija izteikti vējains, un tādā laikā pūķi no kokiem vienkārši būtu norauti. Līdz ar to arī šādi rezultātu mēs nesasniegtu.”

Citas pašvaldības Latvijā ir izmēģinājušas arī skaņu lielgabalus un centušās putnus aizbaidīt ar ūdens metējiem, bet arī tas nav sniedzis rezultātu. “Cik zinu, Latvijā vēl neviens nav izmantojis metodi, ko pielietojot citās valstīs, – koku pārklāt ar sietu, līdzīgi kā mazdārziņos cilvēki savus ķiršus cenšas nosargāt no strazdiem. Bet par šīs metodes efektivitāti spriest ir grūti,” saka J.Dzenis.

Tikai komplekss risinājums – izzāģēt zarus, likvidēt ligzdas un slēgt atkritumu konteinerus

Krauķu kolonijas apmetas uz dzīvi tur, kur putniem ir ko ēst un kur ir koki ligzdu vīšanai, tāpēc speciālisti saka: likvidējiet iespēju krauķim uzvīt ligzdu un atņemiet viņam ēdamo, tad arī putni pārcelsies uz dzīvi citviet. “Skan vienkārši, bet ne tik vienkārši to ir realizēt. Lai likvidētu iespēju putnam uzvīt ligzdu, koka vainags ir pamatīgi jāizzāģē, un ne visur to ir iespējams veikt. Prakse liecina, ka krauķiem vislabāk patīk bērzi, jo to zari ir ļoti pateicīgi ligzdu vīšanai, taču, ja apkārtnē būs daudz un viegli pieejama barība, putni pamanīsies ligzdu uzvīt arī tādos kokos, kur parasti to nedarītu,” skaidro M.Krūmiņš. J.Dzenis apstiprina, ka Vidzemes pusē krauķu populācija neraksturīgi sev iemājojusi priedēs, vēlreiz apliecinot, ka svarīgāka ir cīņa par barības pieejamību.

Galvenais iemesls, kāpēc krauķi apmetas pilsētā, – viegla iespēja tikt pie barības. Liegt krauķiem baroties var paši iedzīvotāji, beidzot sakārtojot savus atkritumu konteineru laukumus un nepiebarojot putnus.

“Ja mēs skatāmies uz pilsētas teritoriju, tad šobrīd krauķi visvairāk apdzīvo Jelgavas centrālo daļu, turpretim privātmāju rajonos šos putnus praktiski neatrast. Kāpēc? Tam ir vienkāršs izskaidrojums: apsekojot Hercoga Jēkaba laukuma apkārtnes pagalmus, četros no pieciem atkritumu konteineri stāvēja atvērti, un tā ir ideāla vieta, kur putniem baroties. Savukārt privātmāju rajonos iedzīvotāji nemēdz atkritumu konteinerus atstāt atvērtus, tādējādi pilnībā izslēdzot iespēju tiem piekļūt putniem,” stāsta M.Krūmiņš.

Pašvaldība kopā ar jomas speciālistiem ir secinājusi, ka visefektīvākais veids cīņā ar krauķiem ir trīs kompleksi pasākumi: izzāģēt kokiem žuburus, likvidēt ligzdas un slēgt atkritumu konteinerus.

Šonedēļ pašvaldība sākusi koku zaru izzāģēšanu Hercoga Jēkaba laukumā, un koku vainagā tiks izzāģēti žuburi, kas ir vispateicīgākie putnu ligzdu vīšanai. Savukārt pēc tam, kad būs saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes atļauja, tiks likvidētas krauķu ligzdas. Taču galvenais uzdevums – liegt putniem iespēju baroties – jau ir pašu iedzīvotāju ziņā.

Jau pagājušajā nedēļā pašvaldības iestāde “Pilsētsaimniecība” organizēja zaru žuburu izzāģēšanu kokos pilsētas centrā, kur iemājojuši krauķi. Tas ir viens no veidiem, kā pēc ligzdu noņemšanas panākt, lai krauķi strauji neizveido jaunas ligzdas. Šonedēļ zaru izzāģēšana turpinās Hercoga Jēkaba laukumā.

Slēgta tipa atkritumu konteineri – iespēja liegt putniem baroties

“Par nepieciešamību sakārtot savas mājas atkritumu konteineru laukumus runājam jau ilgstoši, taču diemžēl dzīvokļu īpašnieki šī jautājuma risināšanai pievēršas ļoti kūtri,” atzīst SIA “Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde” (JNĪP) tehniskais direktors Oļegs Kukuts, norādot uz paradoksu: iedzīvotāji ir gatavi maksāt par putnu ligzdu noņemšanu, zinot, ka ilglaicīgu rezultātu tas nesniegs, taču nav gatavi ieguldīt līdzekļus, lai cīnītos ar cēloni. “Sakārtojot atkritumu konteineru laukumus, ieguvums būtu ne tikai tas, ka tiem nevarētu piekļūt putni un dzīvnieki, – arī estētiski slēgts laukums radītu daudz pievilcīgāku vidi pagalmā. Tāpat tas izslēgtu iespēju, ka konteineros savus atkritumus izmet citu māju iedzīvotāji.”

JNĪP šogad paredz izstrādāt vienota tipa projektu slēgta atkritumu konteineru laukuma izveidei mūsu pilsētā. “Redzot, cik iedzīvotāji ir neaktīvi, esam gatavi radīt prototipu šādam atkritumu konteineru laukumam, ko jau nākamgad varētu uzstādīt kādā no pagalmiem. Iespējams, šāds reāls piemērs cilvēkiem ļautu izvērtēt slēgta laukuma izveidošanu pie savas mājas. Arī ekonomiski tas būtu izdevīgāk, jo katrai mājai nebūtu jāizstrādā savs projekts,” skaidro JNĪP valdes loceklis Juris Vidžis.

Šādi slēgta tipa atkritumu konteineru laukumi jau ir ierīkoti citās pašvaldībās, un šobrīd JNĪP izvērtē vispiemērotāko variantu mūsu pilsētai. Galvenais nosacījums – konteineriem jāatrodas pilnīgi slēgtā telpā, kur svešām personām pieeja ir liegta.

Jāatgādina, ka ik gadu pašvaldība izsludina pagalmu labiekārtošanas programmu, kurā daudzdzīvokļu mājām ir iespēja pretendēt uz pašvaldības līdzfinansējumu pagalmu labiekārtošanai, tostarp atkritumu konteineru laukuma izbūvei.

 Foto: Jelgavas pilsēta, “Pilsētsaimniecība”

Informācija sagatavota

Jelgavas pilsētas pašvaldības

Sabiedrisko attiecību pārvaldē