Jaunumi

Gatavojot izstādi Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā Rīgā, atsaukties aicināti iedzīvotāji, kuriem mājās saglabājušās jelgavnieces tēlnieces Rasas Kalniņas-Grīnbergas radītas piespraudes, kuloniņi, dekori.

“Manai mammai tēlniecei Rasai novembra beigās plānota izstāde. Ekspozīcijas veidotāji līdztekus īstajai mākslai jeb tēlniecībai vēlas parādīt arī viņas maizes darbu. Un mammai no 1970. līdz 1988. gadam tas bija keramikas rotas. Mums pašiem mājās to nav saglabājies daudz, tāpēc aicinām atsaukties līdzcilvēkus. Ticu, ka Jelgavas, Dobeles, Rīgas dāmām – šodienas vecmāmiņām, vecvecmāmiņām – ir jābūt šiem keramikas fenomeniem, kurus kopā ar lielajiem darbiem vēlamies parādīt plašākai publikai,” stāsta tēlnieces dēls mākslinieks Māris Grīnbergs, piebilstot, ka mamma veidojusi smalkas ziedu brošas, kuloniņus un arī dekoriņus – kariķētus velniņus, amoriņus. “Tā teikt, viņa radīja daudz un dažādus romantiskus nieciņus,” tā M.Grīnbergs.

Ģimene aicina atsaukties cilvēkus, kuru īpašumā ir kāds no minētajiem keramikas veidojumiem, lūdzot tos uz mēnesi aizdot izstādei. “Darbi tiks apdrošināti un pēc izstādes atdoti atpakaļ īpašniekam,” uzsver M.Grīnbergs, papildinot, ka R.Kalniņas-Grīnbergas rotas ir viegli atšķirt – visticamāk, tām aizmugurē ir iniciāļi RG un gads. “Ja kādam mājās šie darbi ir lieki, es tos arī labprāt atpirktu,” papildina mākslinieces dēls.

Jelgavnieki, kuri ir ar mieru savā īpašumā esošos R.Kalniņas-Grīnbergas darinājumus uz mēnesi aizdot, lai eksponētu izstādē, lūgti sazināties ar Māri Grīnbergu sociālajā tīklā “Facebook” vai pa tālruni 29258825.

Jāpiebilst, ka pagājušajā gadā par vienu no talantīgākajām latviešu profesionālajām tēlniecēm jelgavnieci R.Kalniņu-Grīnbergu (1936) apgāds “Mansards” izdeva grāmatu. Par talantīgo tēlnieci grāmatā “Rasa Kalniņa-Grīnberga. Dzīve un darbi” raksta mākslas zinātnieks Jelgavas Mākslinieku biedrības priekšsēdētājs Māris Brancis, bet par savu dzīvi stāsta pati māksliniece.

R.Kalniņa-Grīnberga dzimusi Dobelē, bet lielu daļu sava mūža, kopš 1963. gada, dzīvojusi un strādājusi Jelgavā. 1956. gadā beigusi Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolu, pēc tam gadu mācījusies Igaunijas Mākslas institūtā, bet 1962. gadā beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļu. No 1960. gada piedalās izstādēs.

Viens no nozīmīgākajiem tēlnieces darbiem ir skulptūra “Māte ābele” Ančupānu kalnu memoriālā, bet tēlnieces mīļākais darbs ir “Caune”. Abu darbu reprodukcijas ir iekļautas grāmatā līdzās visu ievērojamāko R.Kalniņas-Grīnbergas darbu attēliem.

Grāmatas autors uzsver, ka tēlnieces stiprās puses ir figurālās kompozīcijas un portreti, atklājot modeļa personību un garīgo pasauli, savukārt mākslinieces tuvinieki atklāj trīs viņas mīlestības – tēlniecība, blēņu stāsti un grāmatas. Grāmatas dizainu un reprodukcijas veidojis R.Kalniņas-Grīnbergas dēls M.Grīnbergs. Grāmata tapusi sadarbībā ar Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeju un Dobeles novadpētniecības muzeju. Izdošanu atbalstījusi Jelgavas pilsētas pašvaldība.

Foto: Māris Grīnbergs

Informācija sagatavota

Jelgavas pilsētas pašvaldības

Sabiedrisko attiecību pārvaldē