Jaunumi

Katru gadu pavasarī pastāv palu varbūtība. Šogad, pateicoties tam, ka snigšana ziemā bija minimāla un upju ūdeņi neaizsala, plūdu draudi netika novēroti. Taču būtiski palielinoties nokrišņu daudzumam, kas ir bijuši ļoti intensīvi un bieži, Lielupes baseina upēs novērojams paaugstināts ūdens līmenis, kas ir virs normālā ūdens līmeņa 0,73 (Latvijas normālo augstumu sistēma epoh LAS-2000,5, LVĢMC postenis pie Lielupes tilta). Paaugstināts arī līmenis mazajās upēs – Vircavā un Svētē. No Jelgavas upēm vislielākā ūdens caurplūde ir novērota Svētes upē, līdz ar to visas zemākās teritorijas applūst un palieņu pļavas ir zem ūdens.

Applūdušās teritorijas Jelgavas pilsētas robežās šobrīd novērojamas Svētes upes posmā no Apogu ielas laipas līdz Dobeles šosejas tiltam. Svētes upes līmenis Jelgavas pilsētas teritorijā netiek regulēts. Applūšanai ir pakļauti vairāki pilsētas teritoriju rajoni un dabiskās un nepārveidotās palienes pļavas Būriņu ceļa piegulošās ielās no Baložu ielas puses (Ķeramiķu, Upeņu ielas), ka arī Būriņu ceļa – Bāra ceļa apkārtnē – Sniega ielas – Miezītes ceļa apkārtnē un teritorija starp Dobeles šoseju un Svētes upi. Ūdens līmeni Svētes upē ietekmē gan augstais Lielupes upes līmenis, gan biežie lieti ar lielu nokrišņu daudzumu.

2019. gada nogalē un 2020. gada sākumā noslēgušies apjomīgi būvdarbi, kuru mērķis ir samazināt augstu plūdu risku Jelgavas pilsētas teritorijā, īstenojot kompleksus pasākumus Svētes upes caurplūdes atjaunošanai un plūdu apdraudējuma samazināšanai piegulošajās teritorijās un pārbūvējot Jelgavas lidlauka poldera dambja slūžas un izveidojot virszemes noteces un lietus ūdeņu novadīšanas infrastruktūru Lapskalna ielas un 1.līnijas rajonā, tādējādi veicinot pielāgošanos klimata pārmaiņām. Būvdarbi veikti divu projektu ietvaros – “Kompleksu pasākumu īstenošana Svētes upes caurplūdes atjaunošanai un plūdu apdraudējuma samazināšanai piegulošajās teritorijās”; 1.daļa: “Zaļās infrastruktūras izveidošana Sniega ielas piegulošajās teritorijās”; 2.daļa: “Virszemes notekūdeņu sistēmas sakārtošana Būriņu ceļa posmā no Blāzmas ielas līdz Zemgaļu ielai, Jelgavā”; 3.daļa: “Svētes caurplūdes atjaunošana pie Būriņu ceļa” un “Jelgavas lidlauka poldera dambja pārbūve plūdu draudu novēršanai”.

VSIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” (turpmāk – meteoroloģijas centrs) mājas lapā atrodamā informācija liecina, ka Lielupes baseina upju ūdens līmeņi pavasara periodā ir atkarīgi no nokrišņu daudzuma martā un aprīlī. Šogad palu periodam prognozētie maksimālie ūdens līmeņi visā Latvijā ir salīdzinoši zemi. Pēc meteoroloģijas centra ziņām par hidroloģisko situāciju upju baseinos, 2020. gada marta sākumā Lielupes baseina upēs ūdens lielākoties paaugstinājās vidēji līdz 19 cm.

Lielupe Jelgavas teritoriju šķērso 8,8 km garā posmā, Lielupes kreisās puses sānteka Driksa – 5,4 km garumā, Svēte – 15 km garumā, Platone – 4,2 km garumā, pilsētas dienvidu daļā robežupe 3 km garumā ir Vircava, bet pilsētas ziemeļu daļā robežupe 2 km garumā ir Iecava. Lielupe ir lielākā Zemgales upe, caurteces ziņā otra lielākā Latvijas upe. Lielākās labā krasta pietekas ir Iecava, Spuņņupe, Varkaļu kanāls, Klīves kanāls, Neriņa, Zizma. Kreisā krasta pietekas – Svēte, Svitene, Slocene, Vircava, Platone, Īslīcis, Kauguru kanāls. Savukārt, Svētes upe (Lielupes kreisā krasta pieteka) sākas Šauļu rajonā, Lietuvā un apmēram 2 km garumā ir Latvijas un Lietuvas robežupe.

Papildus atgādinām, ka Jelgavas teritorijas līdzenais reljefs un zemes virsmas augstuma atzīmes ir cēlonis augstiem gruntsūdens līmeņiem, kas rada papildus slodzi pilsētas meliorācijas un lietus ūdens kanalizācijas sistēmai, it īpaši pavasara palu laikā. Gruntsūdens līmenis no zemes virsmas atrodas vidēji 1.7 m dziļumā, vietām pat 0.2 – 0.5 m.

Jelgavas pilsētas teritorijā pretplūdu aizsardzībai, virsūdeņu savākšanai un novadīšanai izmanto aizsargdambju sistēmu (paaugstinātās Kalnciema, Dobeles un Lietuvas šosejas, bijušā lidlauka teritorija), vairākas lietus ūdens kanalizācijas sistēmas ar sūknētavām, kuras ietver arī grāvjus, pretplūdu aizbīdņus, klapes un aizvarus caurteku noslēgšanai, vaļējo grāvju sistēmas, kuras tieši savienotas ar upi, un koplietošanas kanalizācijas sistēmas (saimnieciskie, drenāžas, lietus un atkušņu notekūdeņi).

Jāuzsver, ka ne visi virsūdeņi pa grāvjiem un lietus ūdeņu kolektoriem nokļūst upēs. Pilsētā ir vietas, kur, galvenokārt, augsto gruntsūdens līmeņu dēļ veidojas teritoriju un atsevišķu vietu pārpurvošanās. Līdzenajā Jelgavā pat neliels grāvja, caurtekas vai lietus ūdeņu kolektora aizsprostojums ietekmē lielu platību augšpusē. Tāpēc rūpēsimies par privātajām teritorijām blakus esošajiem grāvjiem un caurtekām, tās apzināti nenosprostojot un nepiesārņojot.