Jaunumi

Šodien, 14. jūnijā, aprit 80 gadi, kopš Padomju Savienība pēc Latvijas okupācijas organizēja pirmās masu deportācijas – 1941. gadā tika izsūtīti vairāk nekā 15 tūkstoši Latvijas pilsoņu. Pieminot skaudros notikumus, pie piemiņas akmens un memoriāla “Ciešanu ceļš” Svētbirzē Jelgavas pilsētas, Jelgavas un Ozolnieku novada domes, Jelgavas novada politiski represēto apvienības “Staburadze” pārstāvji un zemessargi nolika ziedus, godinot komunistiskā genocīda upuru piemiņu. Nolikt ziedus visas dienas garumā aicināti arī iedzīvotāji. Tāpat šodien pie Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja skatāma deportācijām veltīta izstāde.

Atmiņās par netaisnību, kas tika nodarīta viņa dzimtai, šodien dalījās arī “Staburadzes” valdes priekšsēdētājas vietnieks Vitālijs Upenieks, kurš dzimis izsūtījumā Sibīrijā. Arī viņa vecvecāki, mamma un viņas brālis 1941. gada 14. jūnijā tika izsūtīti. “Es piedzimu 1951. gadā un par Latviju neko nezināju. Taču brīnījos, ka mamma un viņas brālis runā man svešā valodā. 1957. gadā mamma, es un mans brālis ar kuģi atgriezāmies Latvijā, nesaprotot, kur mēs braucam, turklāt tik ilgi – 1200 kilometrus. Manas paaudzes misija bija atgriezt brīvo Latviju, un mums tas izdevās 1991. gadā, lai gan nezinājām, kāda tā būs. Lai tiem, kas ir tur, augšā, vienmēr ir gaišas debesis, bet mēs turpināsim rūpēties par savu Latviju un jaunajai paaudzei ieaudzināt, ka tā ir laime – dzīvot brīvā Latvijā,” tā V.Upenieks.

Noliekt galvu to cilvēku priekšā, kuri tika izsūtīti no savām mājām, no savas tēvu zemes, aicināja Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš. “Todien tika izšķirtas tūkstošiem ģimeņu, un tas apliecina, ka varaskāre bija daudz lielāka par cilvēcību. Vienmēr turēsim godā tēvzemes mīlestību un, lai kur atrastos, strādāsim Latvijas kā neatkarīgas valsts labā. Lai mūsu jaunieši apgūst zināšanas un sniedz savu ieguldījumu Latvijas stiprināšanā!” tā A.Rāviņš.

Pieminot deportāciju atceres 80. gadadienu, 14. jūnijā no pulksten 11 pasākumā ar nosaukumu “Aizvestie. Neaizmirstie. 80 gadi kopš 14. jūnija deportācijām” visā Latvijā tiek lasīti 1941. gadā izsūtīto Latvijas iedzīvotāju vārdi. Mūsu pilsētā lasījums notiek Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā, nolasot 446 deportēto cilvēku vārdus. Lasījumi tiek straumēti platformās www.lsm.lv un www.lnb.lv, kur pieejama karšu izdevniecības “Jāņa sēta” izstrādāta digitāla Latvijas karte ar apkopotām saitēm uz tiešraidēm no pasākumiem pašvaldībās. Kartē vēlāk tiks ievietoti arī piemiņas pasākumu videomateriāli, kā arī dati par deportētajiem, lai veidotu un attīstītu publiski pieejamu tiešsaistes platformu, kas vizualizē deportācijas Latvijā, palīdzot aptvert to apmēru un sekas, parādot statistiku un vienlaikus ļaujot izsekot individuāliem izvesto cilvēku stāstiem. Lasījums Jelgavā skatāms arī Jelgavas pilsētas “Facebook” lapā. To, daloties atmiņās, vienkopus video vēroja arī  Jelgavas novada politiski represēto apvienības “Staburadze” pārstāvji.

Tāpat, pieminot 1941. gada 14. jūnija un 1949. gada 25.–30. marta deportācijas, Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs izveidojis izstādi, lai godinātu 20. gadsimta 40. gadu deportācijās izsūtīto cilvēku piemiņu un nodotu vēsturisko atmiņu par šo noziegumu pret Latvijas tautu nākamajām paaudzēm. Brīvdabas izstāde šodien apskatāma pie muzeja. Jāpiebilst, ka tā vēsta arī par Jelgavas pilsētas galvas un Latvijas Republikas Saeimas pirmo priekšsēdētāju Fridrihu Vesmani, kurš 1941. gada jūnijā piedzīvoja tikpat skarbu likteni kā lielākā daļa Latvijas tautas elites tā dēvētajā “Baigajā gadā”.

1941. gada naktī no 13. uz 14. jūniju vienlaikus no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas bez brīdinājuma uz PSRS iekšzemes apgabaliem deportēja tūkstošiem cilvēku. No Latvijas toreiz tika izvesti 15 424 cilvēki, un tikai nelielai daļai pēc vairākiem gadiem izdevās atgriezties dzimtenē.

Foto: Jelgavas pilsēta

Informācija sagatavota

Jelgavas pilsētas pašvaldības

Sabiedrisko attiecību pārvaldē