Jaunumi

Vietnē redzidzirdilatviju.lv izveidota kolekcija, kurā apkopoti Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva fonda fotodokumenti. Albums ir veltīts Iekšlietu ministrijas Pašvaldības departamenta Pilsētu daļas pakļautībā esošo 59 Latvijas pilsētu pašvaldībām, to darbiniekiem, ievērojamākajām pilsētu celtnēm un dabas skatiem. Kolekcija ietver arī informāciju par Jelgavas pilsētas un apriņķa vadību 20. gadsimta pirmajā pusē.

Atskats iepazīstina ar pilsētas pašvaldības darbiniekiem 1939. gadā, kā arī nozīmīgām vietām mūsu pilsētā: Jelgavas Viestura piemiņas pili (tagadējā Jelgavas pils), Jelgavas atbrīvošanas pieminekli, kas veltīts Brīvības cīņu dalībniekiem, Jelgavas pilsētas valdes namu, Jelgavas Skolotāju institūtu, Jelgavas akadēmisko ģimnāziju (no 1952. gada Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja ēka). Kā būtiskākā informācija par pilsētu 1939. gadā tapušā kolāžā minēts: “Pilsēta dibināta 1265. gadā, iedzīvotāju skaits – 34099, gruntsgabalu skaits – 2929, budžeta kopsumma 1939. gadā – 2 320 000,00 Ls”.

Tāpat apskatīts Jelgavas apriņķis, kas ietvēra lauku teritorijas ap Jelgavas pilsētu, kura bija apriņķa centrs. No 1934. gada Jelgavas apriņķī bija uzceltas, pārbūvētas un paplašinātas daudzas sabiedriskās celtnes: biedrības nami, slimnīcas un ārsta mājas, nespējnieku nami, skolu ēkas, pagasta nami, retāk baznīcas un kooperatīvu telpas. Lieli kapitāla ieguldījumi novirzīti un ziedoti biedrības namu un skolu būvniecībai. 1935. gadā Jelgavas apriņķis sastāvēja no 41 pagasta ar 351 960 hektāriem zemes, pēc pēdējiem tautas skaitīšanas datiem, tolaik iedzīvotāju skaits sasniedza 64 499 cilvēku.

Laika liecībās ir redzams kā attīstās apriņķis pēc tam, kad 1920. gadā bija nodibināta Jelgavas apriņķa padome un pagastu valdes. Agrārās reformas rezultātā daudzi apriņķa zemnieki saņēmuši zemes un dibinājuši specializētas jaunsaimniecības, kas kalpojušas par piemēru citām zemnieku saimniecībām, un reprezentēja apriņķi republikas mērogā.

Bija izveidojušās 4 327 jaunsaimniecības un pastāvēja 3 958 vecsaimniecības, bet kopumā apriņķī bija reģistrētas 10 884 viensētas. Kopš 1921. gada, kad Jelgavas apriņķī izveidoja agronomisko nodaļu, lai atjaunotu lauksaimniecisko ražošanu, attīstījās graudkopība, lopkopība un piena pārstrāde, dārzāju un sakņaugu kultūra. Tika izveidotas pienotavas, nodarbojās ar šķirnes lopu audzēšanu. Atsevišķos pagastos 2-3 procenti no visas apstrādājamās zemes aizņēma augļu un sakņu dārzi, tādejādi Jelgavas apriņķī audzēja un pārstrādāja – augļus, ogas, dārzeņus un sakņaugus.

1936. gadā Jelgavas apriņķī bija vairākas meliorācijas sabiedrības, kas regulēja lielākās apriņķa upes, bet nosusinātās teritorijas bija paredzētas apbūvei. Vairākos apriņķī izvietotos ķieģeļu cepļos turpinājās tradicionālā ķieģeļrūpniecība.

Uzzināt vairāk, kā arī izpētīt pievienotos vizuālos materiālus var ŠEIT.

Foto: Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs

Informācija sagatavota

Jelgavas pilsētas pašvaldības

Sabiedrisko attiecību pārvaldē