Kaut arī zvana loma mūsdienu pilsētā ir citādāka nekā pirms pāris gadsimtiem, joprojām Jelgavā var dzirdēt visdažādāko zvanu skaņas. Visbiežāk tie saklausāmi, sitot noteiktām stundām un svētdienu rītos, kad zvani aicina uz dievkalpojumu, taču reizē tie uztur arī senas tradīcijas un vēsturi.
Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja krājuma glabātājs Aldis Barševskis stāsta, ka agrāk zvanu funkcija bija vēstīt ne vien par laiku un dievkalpojumu sākumu, bet arī par ugunsgrēkiem un kara uzbrukumiem. Jelgavas dievnamos zvani skanējuši vienmēr – tie radīti gan Latvijā, gan ārvalstīs, un vēstures lappusēs var lasīt arī par mūsu pilsētā 17. gadsimtā lietiem zvaniem. Tie tapuši ne vien Iecavas, Līvbērzes, Sesavas un Tērvetes baznīcai, bet arī Svētās Trīsvienības baznīcas tornim. Atsevišķām Jelgavas baznīcām līdz pat mūsdienām izdevies nosargāt gadsimtiem senus zvanus, kuru skaņas dzirdamas ik dienu, bet dažu torņu dziesmas skandina mehāniski zvani.
Senākie arvien izmantotie zvani Jelgavā sastopami Jelgavas Svētās Annas evaņģēliski luteriskajā baznīcā un Jelgavas Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskajā baznīcā. Svētās Vienības draudzes mācītājs Ralfs Kokins stāsta, ka Jāņa baznīcas tornī dzirdams kādreizējās Svētās Vienības baznīcas zvans: “Kad baznīca tika iznīcināta, draudze savas mājas rada pie mums – tolaik nabadzīgajā baznīcā pie pilsētas Annas vārtiem –, un mantojām no drupām izvilkto zvanu, kas skan arī mūsdienās. Ar zvanu ieskandinām dievkalpojumus, ceremonijas un piedalāmies arī Latvijas akcijās – nesenākā bija par godu valsts starptautiskās atzīšanas simtgadei, ko pavadīja baznīcu zvani. Zvana zvanīšana ir roku darbs, un noteikti ne tas vieglākais, jo jāpieliek spēks, lai tas vispār ieskanētos, jāuztur ritms, nepieļaujot pārsitienus.”
Savukārt Annas baznīcā zvanu ikdienā zvana dievnama brīvprātīgie kalpotāji. Tas dzirdams pirms un pēc dievkalpojumiem, bērēs, kristībās, laulībās, kā arī īpašos notikumos, piemēram, Jelgavas pilsētas svētkos. Draudzē informē, ka torņa zvans Jelgavā skan kopš 1956. gada, kad atklāts atjaunotais baznīcas tornis. Tajā uzstādīts tolaik slēgtās Ādažu baznīcas zvans, kas drīz sagaidīs savu simtgadi – tas izliets 1925. gadā. Ar laiku Ādažu luterāņi atguva savu dievnamu, un, atdarot par agrāk izrādīto labestību, Annas baznīcas draudze palīdzēja viņiem sagādāt jaunu zvanu.
Jelgavas centrā vairums iedzīvotāju būs dzirdējuši Jelgavas Bezvainīgās Jaunavas Marijas Romas katoļu katedrāles zvanus, kuri skan gan dievkalpojumu, ceremoniju un procesiju laikā, gan vēstot laiku ikdienā. “Kopš 2013. gada zvanus skandina elektronisks mehānisms, bet pirms tam to darījām paši. Ik svētdienu 15 minūtes pirms dievkalpojuma skan zvani, bet brīdi vēlāk, kad atlikušas piecas minūtes līdz sākumam, skan mazāks zvaniņš – to, šķiet, daudzi nemaz nav pamanījuši. Savukārt ikdienā zvani skaita stundas un to ceturkšņus,” atklāj prāvests Arnis Vizbelis.
Katedrāles tornī ir četri zvani – divi jaunie Polijā izgatavotie un divi agrākie, kas saglabāti kā relikvijas. Jaunos zvanus rotā uzraksti “Svētais Jāzep, lūdz Dievu par mums”, “Tavā patvērumā steidzamies, Bezvainīgā Jaunava Marija”, izgatavošanas gads un tobrīd kalpojošā bīskapa un pāvesta vārds.
Pilsētas centrā bieži dzirdami arī Jelgavas Svētā Simeona un Svētās Annas pareizticīgo katedrāles zvani, kuru skaņu grūti sajaukt ar kādu citu. Katedrāles priesteris Aleksandrs Razdaibeda skaidro, ka baznīcas zvani pareizticīgo kristieti pavada visu dzīvi, tie vairo ticības prieku un baznīcas kalendāra gaitā maina skanējumu. Savs skanējums ir arī pareizticīgo gavēņa laikam. Par zvanu skaņām atbild katedrāles zvaniķe Jeļena Ņikiforova, kura zvaniķa prasmi pusgadu apguvusi dzimtās Baltkrievijas pilsētā Minskā – tieši tur izgatavoti katedrālē dzirdamie bronzas, alvas un vara zvani. Zināšanas J.Ņikiforova nodod tālāk, apmācot draudzes bērnus, kuri apgūst ne vien zvaniķa darba praktisko pusi, bet arī tā reliģisko nozīmi, kas balstīta baznīcas dziedājumu un tekstu izpratnē.
Ievērojot tradīcijas, zvani skan arī Jelgavas Vissvētākās Dievmātes aizmigšanas pareizticīgo baznīcā. Zvans tur ir ne vien baznīcas tornī, bet neliels arī pie saimniecības ēkas, kas trīsreiz dienā par godu 12 apustuļiem skan 12 reizes, aicinot pie draudzes galda.
Jelgavas senākajā mūra ēkā – Svētās Trīsvienības baznīcas tornī – skan pilsētas modernākā zvana melodijas. Trīsvienības baznīcas torņa zvanus Jelgavā var dzirdēt piecas reizes dienā – pulksten 9, 12, 15, 18 un 21. Jelgavas reģionālā Tūrisma centra pārstāve Madara Freija stāsta, ka svētku dienās dziesmas tiek atskaņotas ik stundu. “Vizuālas izmaiņas torņa pulkstenis 10 gadu laikā kopš atjaunošanas nav piedzīvojis, toties vairākkārt papildināts tā repertuārs. Melodijas mainās ik mēnesi, skanējumā atspoguļojot gadalaiku, bet svētku dienās atskaņojam šai dienai atbilstošu melodiju. Aprīlī stundas ieskandina tautasdziesma “Seši mazi bundzinieki”, bet maijā – “Mazs bij’ tēva novadiņis”. Pilsētas svētkos un Zinību dienā skan dziesma “Satiksimies Jelgavā”, bet, tornim iezvanot jauno gadu, skan Edgara Liepiņa “Sveiks, sveiks, jaunais gads”,” stāsta M.Freija.
Zvans un pulkstenis Svētās Trīsvienības baznīcas tornī ierīkots 17. gadsimta sākumā, un tas pareizu laiku vēstījis līdz pat 1915. gadam. Nu, gadsimtu vēlāk, baznīcas tornis atkal pilda savu agrāko funkciju. Jāpiebilst, ka arī tā ciparnīcas tapušas kā atsauce uz vēsturi – iespējams, daudziem garāmgājējiem nepamanīts palicis ciparnīcas četrinieks, kas ar romiešu cipariem pierakstīts nevis kā “IV”, bet gan kā “IIII” – tāpat kā to mēdza pierakstīt 16. un 17. gadsimtā.
Šo un citas detaļas var pamanīt, dodoties aplūkot Jelgavas vēsturiskos dievnamus un ieklausoties zvanu skaņās.
Foto: Jelgavas pilsēta un no draudžu arhīva
Informācija sagatavota
Jelgavas pilsētas pašvaldības
Sabiedrisko attiecību pārvaldē
5.8 °C,
2.4 m/s,
95.4 % 
5.8 °C,
2.4 m/s,
95.4 %