Jaunumi

Gaiši brūnais septiņus mēnešus vecais kokerspaniels Garri ik rītu tiek izlaists privātmājas sētā izskrieties. Kādā februāra rītā pulksten 7.40 Garri izmantoja saimnieku neuzmanību un pa vaļā atstāto vārtu spraugu izskrēja uz ielas. Ticis aptuveni 300 metrus tālu no mājām, viņš bezbailīgi iekāpa svešā automašīnā. Tās vadītāja par rīta pārsteigumu informēja Jelgavas pašvaldības operatīvās informācijas centru (POIC), kas tālāk ziņoja dzīvnieku ķērājam, un jau pēc 15 minūtēm Garri pārtvēra dzīvnieku ķērājs, lai meklētu suņa saimnieku, – šis ir tikai viens no gadījumiem, kā Jelgavā atrod noklīdušus dzīvniekus.

No pagājušā gada jūlija Jelgavā klaiņojošo vai bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušo dzīvnieku izķeršanas funkcija uzticēta pašvaldības kapitālsabiedrībai SIA “Zemgales EKO”, kas septiņos mēnešos saņēmusi 344 izsaukumus par klaiņojošiem, ievainotiem un mirušiem dzīvniekiem pilsētā. Dzīvnieku ķērāji patversmē nogādājuši ne tikai kaķus un suņus, bet arī no mājām aizbēgušu trusi, savainotas kaijas, caunu un jenotu. “Zemgales EKO” kompetencē ir arī savākt mirušos dzīvniekus pilsētā, nogādājot tos utilizācijai, turklāt par mirušiem savvaļas dzīvniekiem tiek ziņots Valsts meža dienestam, kas fiksē gadījumu un tikai tad ļauj dzīvnieku utilizēt. “Cilvēki mums ziņo arī par stirnām un lapsām Jelgavā, taču jāsaprot, ka pilsētu ieskauj meži un tas ir tikai likumsakarīgi, ka savvaļas dzīvnieki ienāk pilsētā meklēt barību. Taču viņus atbilstoši likumam izķert nedrīkst,” stāsta SIA “Zemgales EKO” valdes loceklis Aleksejs Jankovskis.

Minimālās izmaksas – 28,68 eiro

Garri stāsts ir ar laimīgām beigām un salīdzinoši mazām izmaksām, jo sunim bija identifikācijas mikroshēma, kas reģistrēta Lauksaimniecības datu centra (LDC) datubāzē. Tajā ierakstītas ziņas par suņa īpašnieka dzīvesvietu, tālruņa numurs, suņa šķirne, vecums, dzimums, vārds, kā arī aprakstīts ārējais izskats un norādīts, kad suns pēdējo reizi vakcinēts pret trakumsērgu. Tas ļāva ātri uzmeklēt saimnieci Annu. Viņa atzīst, ka suņa aizmukšanai ir pavisam vienkāršs iemesls – saimnieku neuzmanība, atstājot vaļā vārtus, turklāt Garri ikdienā bieži tiek vests ar auto, tāpēc tajā droši iekāpis. Suņa saimniecei par Garri noklīšanu bija jāšķiras no 28,68 eiro, samaksājot tikai par noķeršanas pakalpojumu. Tas ietver dzīvnieku ķērāju izsaukuma pieņemšanu, ierašanos uz izsaukuma vietu, klaiņojošā dzīvnieka atrašanu un notveršanu, transportēšanu līdz saimniekam vai uz dzīvnieku patversmi, aizpildot visus nepieciešamos dokumentus, inventāra dezinfekciju, kā arī reģistrācijas žurnāla aizpildīšanu.

Sunim jābūt ne tikai čipotam, bet arī reģistrētam

Ministru kabineta noteikumi paredz, ka sunim, kurš vecāks par sešiem mēnešiem, ir jābūt čipotam un reģistrētam LDC, lai nepieciešamības gadījumā dzīvnieku varētu identificēt un sazināties ar saimnieku. Gan A.Jankovskis, gan arī Jelgavas dzīvnieku patversmē norāda, ka būtiskākā problēma ir tā, ka sunim ievietotā mikroshēma nav reģistrēta LDC datubāzē. “Līdz ar to nav iespējams dzīvnieku identificēt. Tas ir viens no biežākajiem iemesliem, kāpēc dzīvnieki, īpaši suņi, nonāk pa­tversmē. Nereti suņu īpašnieki ir nesaprašanā, kāpēc pēc suņa atrašanas ar viņu nesazinājās, jo dzīvniekam taču ir mikročips, taču svarīga ir ne tikai mikročipa ievietošana, bet arī tā reģistrācija LDC datubāzē. Tāpēc dzīvnieku īpašniekiem jāpārliecinās, kā tiks veikta mikroshēmas numura reģistrēšana – to veiks veterinārārsts vai pats saimnieks,” skaidro LLU Mazo dzīvnieku patversmes veterinārārste Alīna Visocka. Sods par suņa nereģistrēšanu fiziskai personai ir 7–210 eiro, bet juridiskai – 15–350 eiro. Ja pārkāpums konstatēts atkārtoti, sods fiziskām personām ir līdz 350 eiro, bet juridiskām – līdz 700 eiro.

Siksniņa ap kaklu norāda, ka kaķim ir saimnieks

SIA “Zemgales EKO” skaidro, ka visbiežāk tiek saņemta informācija par klaiņojošiem kaķiem. Diemžēl Latvijas likumdošana neparedz, ka arī kaķiem jābūt identifikācijas mikroshēmai jeb mikročipam, līdz ar to noklīduša kaķa saimnieku atrast ir tikpat kā neiespējami. “Ja tas ir mājas kaķis, kurš tiek laists laukā, tam ap kaklu ir jāuzliek siksniņa vai lentīte, kas apliecina: kaķim ir saimnieks. Pavisam izcili, ja siksniņai ir pievienota norāde ar kaķa saimnieka tālruņa numuru, lai nepieciešamības gadījumā sazinātos. Ja saimnieki rīkotos tik atbildīgi, saruktu arī izsaukumu skaits, jo atradējs pats varētu sazināties ar kaķa īpašnieku,” saka A.Jankovskis. A.Visocka norāda, ka kaķu čipošana Latvijā pagaidām ir brīvprātīga rīcība, ko daži kaķu īpašnieki arī dara, bet būtu vēlams, lai tādu īpašnieku būtu vairāk. Obligāta mikroshēmas ievade ir kaķiem, kas ar savu īpašnieku dodas uz ārzemēm. “Līdz šim nevienam no patversmē nogādātajiem kaķiem mikročipa nav bijis. Ja saimnieku atrast neizdodas, kaķis kļūst par patversmes klientu, kuram meklējam jaunu saimnieku,” stāsta A.Visocka, piebilstot, ka savās mājās atgriežas tikai 3–5 pazudušie kaķi gadā.

Ja saimnieku neizdodas atrast uzreiz, dzīvnieks nonāk patversmē

Saimniekiem jāapzinās: ja dzīvnieks pēc notveršanas tiks nogādāts LLU Mazo dzīvnieku patversmē, viņam būs jāmaksā ne tikai par noķeršanas pakalpojumu – 28,68 eiro stundā –, bet saskaņā ar patversmes cenrādi arī par dzīvnieka izmitināšanu un aprūpi. “Ja dzīvnieks ir apzīmēts ar mikroshēmu, reģistrēts LDC un vakcinēts, tad summa ir salīdzinoši neliela – tikai par dzīvnieka apskati un laiku, ko viņš pie mums uzturējies. Ja dzīvniekam minētās manipulācijas nav veiktas, saimnieka izmaksas būs lielākas, jo tādā gadījumā viss jāizdara pie mums,” stāsta A.Visocka, gan norādot, ka gadījumu, kad sunim nav veikta neviena no manipulācijām, nav daudz.

Suņu un kaķu īstie saimnieki tiek gaidīti 14 dienas, pēc šī termiņa dzīvnieki tiek attārpoti, sapotēti, veikti ieraksti pasē vai vakcinācijas apliecībā, sterilizēti vai kastrēti, un viņiem tiek meklēti jauni saimnieki, kurus pa­tversme uzrunā caur sociālajiem tīkliem vai uzņemot klātienē. “Agrāk vai vēlāk dzīvnieki tomēr sagaida savu jauno īpašnieku. Ilgākais laiks, cik viens suns pie mums pavadīja, ir trīs gadi,” stāsta veterinārārste. Šobrīd pa­tversmē uzturas 21 suns un 31 kaķis.

Ja pazudis vai pamanīts – ziņo 8787!

A.Jankovskis skaidro, ka dzīvnieku ķeršana pilsētā tiek nodrošināta visu diennakti. Uz maiņām strādā divi ķērāji, kuri pēc izsaukuma saņemšanas reaģē vidēji 20 minūšu laikā. “Galvenais informācijas kanāls ir POIC bezmaksas tālrunis 8787, pa kuru iedzīvotāji ziņo par klaiņojošiem mājas dzīvniekiem, meža dzīvniekiem pilsētā, kā arī par beigtiem zvēriem,” norāda A.Jankovskis. POIC informē “Zemgales EKO”, un dzīvnieku ķērājs izbrauc uz notikuma vietu. “Ļoti būtiski, lai cilvēks, kurš ziņo par klaiņojošu dzīvnieku, sīki raksturo, kāds tas izskatās, nosauc konkrētu vietu, kur redzēts, uz kuru pusi devies. Dzīvnieks uz vietas nestāv – jo precīzāka sniegtā informācija būs, jo ātrāk izdosies atrast. Bet vēl labāk, ja ziņotājs POIC atstāj kontaktinformāciju, lai nepieciešamības gadījumā dzīvnieku ķērājs var sazināties un precizēt detaļas,” tā A.Jankovskis.

Jāzvērtē, vai raksturi saderīgi

Suņu ķērājs Leonīds Antēns pēc pieredzes stāsta, ka visbiežāk suņi no privātmājas aizlaižas pa vaļā atstātiem vārtiem vai caurumu žogā, bet dažu šķirņu suņiem patīk rakt un pašiem atrast ceļu otrpus sētai. Savukārt suņi, kuri mīt dzīvoklī, visbiežāk, ejot pastaigā ar bērniem, izraujas no rokas ar visu pavadu. “Ļoti svarīgi ir izvēlēties saimnieka raksturam atbilstošu suņu šķirni. Nedrīkst paļauties tikai uz to, ka suns patīk,”saka L.Antēns, uzsverot, ka tāpat ļoti svarīgi saimniekiem vismaz reizi nedēļā apsekot savu sētu, pārliecinoties, vai nav radies kāds caurums, pa kuru dzīvnieks varētu izkļūt.

Ja viens dzīvnieks gada laikā dzīvnieku ķērāju redzeslokā nonāk divas reizes, informācija tiek nodota Jelgavas Pašvaldības policijai, kas ar tā īpašnieku veic pārrunas par pilsētas saistošo noteikumu neievērošanu un var piemērot sodu.

Foto un infografiki: Jelgavas pilsēta

Informācija sagatavota

Jelgavas pilsētas pašvaldības

Sabiedrisko attiecību pārvaldē