Pagājušā gada rudenī Jelgavā tika īstenota pilsētas jauniešu kvantitatīva aptauja ar mērķi iegūt statistikas datus par jauniešiem, kuri dzīvo, mācās vai strādā pilsētas teritorijā un viņu socioloģisko raksturojumu.
Aptaujā kopumā piedalījās 771 jaunietis no Jelgavas pilsētas un novada.
Pētījuma laikā tika apzināta jauniešu apmierinātība ar Jelgavas valstspilsētu kā dzīves vietu, populārākās jauniešu pulcēšanās vietas Jelgavā, sabiedriskā un sociālā aktivitāte, jauniešiem pieejamās iespējas, mentālā veselība, informācijas ieguves avoti.
Pētījuma rezultāti rāda, ka 2022. gada sākumā Jelgavas valstspilsētā dzīvoja 7277 jaunieši vecumā no 13 līdz 25 gadiem. Pētījums ļauj secināt, ka pēc būtiska samazinājuma desmit gadu laikā, trīs pēdējos gados jauniešu skaits pilsētā sācis pieaugt. Jaunieši ir 13% no Jelgavas valstspilsētas iedzīvotāju skaita un tas atbilst Latvijas kopējam jauniešu īpatsvara rādītājam (13%).
Jelgavā ikdienā uzturas un dzīvo arī citās pašvaldībās deklarētie jaunieši – kopumā 3402. Līdz ar to ir pamats uzskatīt, ka kopējais Jelgavas valstspilsētas infrastruktūru un pakalpojumus izmantojošo jauniešu skaits ir ne mazāks kā 10,6 tūkstoši.
Pētījums rāda, ka absolūts vairākums jauniešu (83%) ir apmierināti ar Jelgavas valstpilsētu kā vietu, kur dzīvot, iegūt izglītību, pavadīt brīvo laiku. Savukārt no 17% jauniešu, kas šajā jautājumā pauduši kritisku novērtējumu, 7% nav varējuši pamatot savu kritisko redzējumu, bet 5% norāda, ka Jelgavā nav ko darīt brīvajā laikā.
80% no aptaujātajiem jauniešiem pēdējā gada laikā ir piedalījušies vismaz vienā no anketā iekļautajām 24 aktivitātēm. Tas liek domāt, ka katrs piektais jaunietis nav piedalījies nevienā pilsētas piedāvātā aktivitātē.
Visbiežāk jaunieši ir piedalījušies dažādos izklaides pasākumos(39%), kultūras pasākumos (30%), individuālās sporta aktivitātēs (30%), kolektīvās sporta aktivitātes (21%). Novērojams, ka jaunieši reti piedalās tādās sabiedriskās aktivitātēs kā brīvprātīgais darbs (8%), nevalstisko organizāciju darbība (6%), vietējo kopienu aktivitātes (4%). Aptauja rāda, ka kopumā aptuveni trešo daļu pilsētas jauniešu var raksturot kā mazaktīvus sabiedriskās vai brīvā laika aktivitātēs.
Pie populārākajām jauniešu pulcēšanās vietām anketā visbiežāk norādīta Pasta sala (49%), veikali (44%), klubi (34%), kafejnīcas (29%), parki (29%).
Lūgti novērtēt savas iespējas Jelgavas valstspilsētā dažādos to aspektos, par lielāko daļu no anketā iekļautajām iespējām jaunieši sniedz pozitīvus vērtējumus. Vispozitīvāk vērtētas iespējas atrast domubiedrus (71% novērtē, ka ir plašas iespējas), pavadīt brīvo laiku atbilstoši savām vēlmēm (71%), iegūt sev tīkamu izglītību (69%), apmeklēt kultūras pasākumus (65%).
Visvairāk kritisko vērtējumu sniegts par iespējām ietekmēt pašvaldības lēmumus (51% novērtē, ka ir mazas iespējas vai nav nekādu iespēju), atrast sev tīkamu darbu (42% kritisku vērtējumu, 30% pozitīvu), ietekmēt lēmumus savā izglītības iestādē (39%, 41%). Savukārt apmēram piektā daļa jauniešu attiecībā uz anketā iekļautajām iespējām norādījuši, ka uz viņiem tas neattiecas un neinteresē. Piemēram, kopumā 36% aptaujāto jauniešu novērtē, ka viņus neinteresē brīvprātīgais darbs, 34% neinteresē jauniešu projekti, 47% neinteresē nevalstisko organizāciju aktivitātes, 46% neinteresē vietējo kopienu aktivitātes.
Papildus iepriekšminētajam aptaujas anketā jaunieši tika lūgti brīvā tekstā norādīt, kādas iespējas un aktivitātes vēlētos, lai būtu pieejamas Jelgavas valstspilsētā. Visbiežāk (65%) jaunieši norādījuši uz dažādām aktīvās atpūtas un sporta aktivitātēm. Bieži minētas arī kultūras un izklaides (50%), kā arī interešu izglītības (40%) aktivitātes: koncerti (18% jauniešu), kino un brīvdabas kino (18%), volejbola laukums (12%), sporta sacensības (12%), svešvalodu kursi (10%), IT un programmēšanas pulciņi (8%).
78% aptaujāto jauniešu ir saskārušies ar kādiem mentālās veselības izaicinājumiem. Biežāk tā ir pārāk ilga sēdēšana sociālajos tīklos (42%), aizkaitināmība un dusmas (40%), bezmiegs (37%), trauksme vai panika (32%), nomāktība vai depresija (32%). Īpaši jāuzsver – 13% jauniešu atzinuši, ka viņiem ir bijušas domas par pašnāvību.
85% jauniešu norāda, ka Jelgavas valstspilsētā būtu nepieciešami speciālisti, lai palīdzētu šādos gadījumos, kad tas nepieciešams. 52% jauniešu norāda, ka nepieciešams psihologs ārpus skolas, 45% norāda, ka nepieciešams speciālists vai persona, ar kuru varētu runāt par problēmām. Apkopotie dati liecina, ka lielāka nepieciešamība jauniešu vidū ir nevis pēc veselības aprūpes speciālistiem, bet uzticības personām.
Vairāk ar pētījuma saturu var iepazīties ŠEIT.
Izpēti izstrādāja Jelgavas valstspilsētas pašvaldības iestādes “Sabiedriskais centrs”, Jaunatnes lietu speciāliste Jeļena Grīsle un Gints Klāsons, Sociologs, pētnieks, Latvijas Kultūras akadēmijas Kultūras un mākslu institūts, lietišķo pētījumu projektu vadītājs, Latvijas Pilsoniskā alianse, datu analītiķis.
Pētījums īstenots Jelgavas valstspilsētas budžeta ietvaros.
Foto: Jelgava.lv
Informācija sagatavota
Jelgavas valstspilsētas pašvaldības iestādē
“Sabiedriskais centrs”
Novembrī Jelgavas jaunieši vecumā no 13 līdz 25 gadiem jau piecpadsmito reizi Jelgavas pilsētas organizētajā jauniešu forumā tika aicināti izteikt savu viedokli, satikties ar motivējošiem cilvēkiem un runāt par aktuālajām problēmām un situācijām ar kurām saskarās ikdienā. Šī gada forumā par tēmu “Pārmaiņas. A, ko darīt?” piedalījās vairāk nekā simts jaunieši.
Jauniešu forums ik gadu tiek rīkots ar mērķi noskaidrot jauniešu viedokļus, vajadzības, vēlmes un vērtējumu par vides, labsajūtas un pašizaugsmes izaicinājumiem izglītības iestādēs un Jelgavas pilsētā kopumā, lai vēlāk meklētu un atrastu labāko risinājumu ieteikumu realizēšanai.
Foruma laikā jaunieši tika iepazīstināti ar iepriekšējā gada jauniešu foruma par tēmu “Ienirt uzņēmējdarbībā!” ideju realizāciju, pievēršot uzmanību izmaiņām, kas foruma ietekmē notikušas uzņēmējdarbības jomā.
Foruma gaitā dalībniekiem tika sniegta iespēja iespēja izvēlēties divas no sešām tematiskajām grupām, kurās kopā ar jomu pārstāvjiem diskutēt par dažādām pārmaiņām ar kurām, dažādu faktoru ietekmē, jaunieši saskarās ikdienā: karjeras un darba iespējās, drošībā, līdzdalībā, laika plānošanā, medijpratībā un emocionālajā veselībā.
Uzsākot darbu darbnīcās, jauniešiem tika jautāts, cik tie ir informēti par iespēju saņemt konsultāciju, palīdzību, atbalstu sarežģītās vai iepriekš neizdzīvotās situācijās, kādas aktivitātes vai kādi veicinoši pasākumi notiek viņu izglītības iestādēs un cik tie ir informēti par iespējām saņemt palīdzību pilsētā.
Uzrunājot foruma dalībniekus, Jelgavas valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs A. Rāviņš, uzsvēra, ka jauniešu loma pilsētas attīstības procesu plānošanā kļūst arvien nozīmīgāka, tāpēc sadarbība un jauniešu viedoklis ir ne tikai nepieciešams, bet īpaši vajadzīgs visās pilsētas attīstības jomās.
Foruma noslēgumā jauniešu starpā izvirzītie darba grupu pārstāvji prezentēja ierosinājumus, kā varētu palīdzēt jauniem cilvēkiem veiksmīgāk un mierīgāk izdzīvot pārmaiņu laiku.
Lai iepazītos ar jauniešu foruma apkopojumu un sāktu plānot jauniešu priekšlikumu īstenošanu, visas jauniešu idejas ir apkopotas, prezentētas Jelgavas valstspilsētas pašvaldības Jaunatnes lietu komisijas locekļiem un nosūtītas pilsētas vadībai, skolu administrācijām un pašvaldības atbildīgajām institūcijām.
Iepazīsties ar foruma apkopojumu ŠEIT!
Jelgavas pilsētas Jauniešu formums “Pārmaiņas. A, ko darīt?” tapis sadarbojoties pašvaldības iestādei “Sabiedriskais centrs” un Biedrībai “Zemgales NVO centrs”.
Iestādē “Sabiedriskais centrs”
Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra (JSPA) aicina 18 gadus vecus jauniešus līdz 25. oktobrim pieteikties dalībai Eiropas Savienības (ES) iniciatīvā “DiscoverEU”, lai iegūtu iespēju bez maksas apceļot Eiropu, iepazīt tās daudzveidību un apzināt kultūras bagātību. Šī gada rudens pieteikšanās kārtā ceļošanas biļetes kopumā varēs iegūt 35 000 Eiropas jauniešu.
Iniciatīva “DiscoverEU” ik gadu 18 gadus sasniegušiem eiropiešiem sniedz iespēju atklāt Eiropu, iepazīt tās kultūras bagātību, baudīt pārvietošanās brīvību un iegūtu jaunus draugus. Papildu tam jauniešiem visa ceļojuma garumā ir iespēja neformāli mācīties, gūt jaunas prasmes un pieredzi, kā arī paplašināt savu redzesloku.
Dalībai iniciatīvas septītajā kārtā līdz 25. oktobra pulksten 13 Eiropas Jaunatnes portālā var pieteikties jaunieši, kuri dzimuši laikā no 2004. gada 1. janvāra (ieskaitot) līdz 2004. gada 31. decembrim (ieskaitot). Lai pieteiktos, jauniešiem ir jābūt pilsoņiem vai patstāvīgiem iedzīvotājiem kādā no ES dalībvalstīm, tai skaitā to aizjūras zemēs un teritorijās (AZT), vai programmas “Erasmus+” asociētajās trešajās valstīs. Iniciatīvai var pieteikties arī jaunieši no Ukrainas, ja tiem ir uzturēšanās atļauja kādā no iepriekš minētajām valstu grupām.
Tāpat, piesakoties dalībai iniciatīvā “DiscoverEU”, jauniešiem ir jābūt gataviem:
Ceļojumā var doties individuāli vai līdz piecu draugu grupā, ja arī draugi atbilst “DiscoverEU” bezmaksas ceļošanas kritērijiem. Dalībniekiem ar invaliditāti vai veselības problēmām, kas apgrūtina ceļošanu, būs iespēja saņemt atbalstu. Tā kā Covid-19 pandēmijas turpmākā attīstība nav zināma, visiem ceļotājiem tiks piedāvātas elastīgas biļešu rezervācijas, izmantojot jaunu mobilo ceļojumu karti. Izbraukšanas datumu varēs mainīt jebkurā brīdī līdz izbraukšanas dienai vai mobilās ceļojuma biļetes derīguma termiņam viena gada laikā.
Iniciatīvā jaunieši pretendē uz apmaksātām ceļošanas biļetēm, savukārt citi izdevumi – nakšņošana, ēdināšana, kā arī apdrošināšana dalībniekiem jāsedz pašiem. Lai palīdzētu ietaupīt naudu, norēķinoties par šiem un citiem izdevumiem, atlasītie dalībnieki saņem “DiscoverEU” atlaižu karti.
“DiscoverEU” aicina jauniešus ceļot videi draudzīgā veidā, galvenokārt ar vilcienu. Ņemot vērā Latvijas pieejas trūkumu starptautiskiem vilcienu maršrutiem, jaunieši varēs ceļot ar autobusu. Tāpat jauniešiem būs iespēja izvēlēties vienu no 7 zaļajiem maršrutiem, apceļojot Eiropas zaļākās un ilgtspējīgākās pilsētas, vai vienu no sagatavotajiem 11 kultūras maršrutiem.
Kopš 2018. gada bezmaksas Eiropas apceļošanas biļetei pieteikušies 4483, bet biļeti ieguvuši – 697 jaunieši no Latvijas. 2022. gada pavasara kārtā ceļošanas kartei kopumā pieteicās 68 800 eiropieši, uzvarēja – 35 010, savukārt no Latvijas pieteicās 477, bet biļeti saņēma – 178 jaunieši.
Plašāka informācija par “DiscoverEU” pieejama Eiropas Jaunatnes portālā.
Foto un informācija: Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra
Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra (JSPA) aicina jauniešus vecumā no 18 līdz 30 gadiem izmantot plašu brīvprātīgā darba iespēju klāstu visā Eiropā.
Programmas “Eiropas Solidaritātes korpuss” mērķis ir veicināt solidaritāti un uzlabot jauniešu kompetences, risinot vietējai sabiedrībai aktuālus izaicinājumus. JSPA norāda, ka “Eiropas Solidaritātes korpuss” datubāzē vasaras periodā pieejami ap 60 piedāvājumi brīvprātīgajam darbam vairāk nekā 20 dažādās valstīs, piemēram, Grieķijā, Turcijā, Portugālē, Francijā, Itālijā, Spānijā u.c. Arī piedāvāto tēmu klāsts ir daudzveidīgs, kas sniedz iespēju katram atrast sev atbilstošāko – sākot no vides ilgtspējas un zaļā dzīvesveida līdz kultūras un sporta jautājumiem. Skatoties brīvprātīgā darba iespējas svarīgi ir izvēlēties sadaļu, kas domāta tieši jauniešiem – tad būs redzami pieejamie piedāvājumi. Savukārt reģistrējoties un izveidojot savu profilu, būs iespēja pieteikties konkrētiem interesējošiem projektiem. Līdz šim datubāzē reģistrējušies 3454 jaunieši no Latvijas. Datubāzē var reģistrēties jaunieši no 17 gadu vecuma, taču pieteikties brīvprātīgā darba projektiem – vecumā no 18 līdz 30 gadiem. Jaunieši, kuri vēlās doties brīvprātīgajā darbā aicināti iepazīties ar informāciju mājaslapā www.pieredzet.lv.
Organizāciju datubāzē iespējams izvēlēties atbalsta organizāciju, kas atrodas Latvijā un palīdzēs sagatavoties ārzemju brīvprātīgā darba pieredzei. Ja jaunietis izvēlējies darboties brīvprātīgā darba grupā, tad atbalsta organizācija nav nepieciešama. Šobrīd organizāciju datubāzē atrodamas 5448 organizācijas, tajā skaitā 183 no Latvijas.
Jaunietis var izvēlēties brīvprātīgā darba aktivitātes veikt individuāli vai grupās. Individuālā brīvprātīgā darbā ir iespēja iesaistīties organizāciju, kas sniedz labumu vietējai kopienai, darba ikdienā. Tā ilgums ir no diviem līdz 12 mēnešiem, taču atsevišķos gadījumos, piemēram, personām ar ierobežotām iespējām – no divām nedēļām līdz 12 mēnešiem. Savukārt brīvprātīgais darbs grupās ilgst no divām nedēļām līdz diviem mēnešiem, un dalībniekam ir iespēja darboties desmit līdz 40 brīvprātīgo grupā no vismaz divām dažādām valstīm.
Brīvprātīgajā darbā var doties bez maksas un brīvprātīgais par to nesaņem atlīdzību. Tomēr brīvprātīgajiem, kas piedalās programmas “Eiropas Solidaritātes korpuss” aktivitātēs, tiek segti ceļa izdevumi uz izvēlēto valsti, uzturēšanās izdevumi, sabiedriskā transporta biļetes u.c. Papildu tiek nodrošināta veselības un dzīvības apdrošināšana, kabatas nauda personīgajiem izdevumiem, sagatavošanās un izaugsmes mācības, kā arī vietējās valodas apguves kursi. Jauniešiem ar īpašām vajadzībām, piemēram, invaliditāti, tiek segtas arī ar to saistītās izmaksas. Pēc brīvprātīgā darba veikšanas dalībnieki saņem Youthpass sertifikātu par iegūtajām kompetencēm, kas kalpos kā vērtīgs papildinājums CV.
Jāiebilst, ka 2022. gadā brīvprātīgā darba un solidaritātes projektu aktivitātēm programmas laikā Latvijai atvēlēti 1.4 miljoni eiro. 2021. gadā 78 Latvijas jaunieši devās uz ārvalstīm veikt brīvprātīgo darbu. Populārākie galamērķi Latvijas jauniešiem brīvprātīgā darba veikšanai bija Grieķija, Itālija, Gruzija un Horvātija. Plašāka informācija par programmu, tās projektu konkursiem un dalību tajos ir pieejama mājaslapā www.jaunatne.gov.lv.
Līdz 22. aprīlim Jelgavas neformālās jauniešu iniciatīvu grupas aicinātas iesniegt projektu pieteikumus konkursā “Jaunieši var!”, lai pretendētu uz finansiālu atbalstu līdz 350 eiro sava iecerētā projekta realizācijai. Šāds konkurss Jelgavā notiek jau septīto gadu, un kopējais pašvaldības paredzētais finansējums šim gadam ir 4900 eiro.
Nolikums
Pieteikuma veidlapa
Pasākuma tāme
Sabiedrisko attiecību pārvaldē
Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra aicina Latvijas pašvaldības iesniegt projektu iesniegumus izsludinātajā atklātā projektu konkursā “Atbalsts jaunatnes politikas īstenošanai vietējā līmenī”.
Projekta iesnieguma iesniegšanas termiņš ir 2021. gada 27. oktobris plkst. 23:59. Vienam projektam maksimāli pieejamais finansējuma apmērs no valsts budžeta līdzekļiem ir 7000,00 euro.
Konkursa mērķis ir atbalstīt jaunatnes politikas attīstību vietējā līmenī, veicinot:
Projekta iesniegumu konkursam var iesniegt Latvijas novada vai pilsētas pašvaldība vai tās iestāde, ja ir atbilstošs pašvaldības domes pilnvarojums.
Atklātā projektu konkursa “Atbalsts jaunatnes politikas īstenošanai vietējā līmenī” nolikums un iesniedzamo dokumentu veidlapas ir pieejamas šeit https://jaunatne.gov.lv/par-agenturu/programmas-projekti/valsts-programma/atbalsts-darba-ar-jaunatni-sistemas-izveidei/
Jautājumos par projektu konkursa nosacījumiem, iesniedzamajiem dokumentiem utml. lūdzam sazināties ar Jaunatnes politikas valsts programmas projektu koordinatoriem.
“Erasmus⁺” ir Eiropas Savienības programma izglītības, mācību, jaunatnes un sporta jomā. Izglītības un zinātnes ministrija ir atbildīgā ministrija par programmas “Erasmus+” īstenošanu Latvijā, savukārt, Valsts izglītības attīstības aģentūra un Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra nodrošina programmas ieviešanu. Par projektu konkursiem jaunatnes jomā vairāk var uzzināt www.jaunatne.gov.lv sadaļā “Erasmus+”,savukārt, par izglītības un mācību jomas projektiem – www.viaa.gov.lv sadaļā “Erasmus+”.
“Erasmus⁺” mācību mobilitātes ir iespēja izglītībā un apmācībā iesaistītajiem mācīties un gūt pieredzi ārvalstīs. Mācību mobilitāte ļauj studentiem, skolotājiem, mācībspēkiem, pasniedzējiem, akadēmiskajam personālam, jebkura līmeņa izglītības attīstībā iesaistītajiem doties uz kādu no “Erasmus⁺” partnervalsti, lai mācītos, pilnveidotu savu profesionalitāti un atpakaļ uz Latviju pārvestu jaunu akadēmisko, profesionālo un dzīves pieredzi.
Programma “Erasmus⁺:Jaunatne darbībā” ir Eiropas Savienības programma izglītības, mācību, jaunatnes un sporta jomā, kurā jauniešiem vecumā no 13 līdz 30 gadiem, jaunatnes darbiniekiem un citām personām, kas iesaistītas darbā ar jaunatni, sadarbojoties ar ārvalstu partneriem, ir iespēja iegūt jaunas kompetences un pieredzi, pašiem veidojot un īstenojot projektus. Programmas “Erasmus⁺: Jaunatne darbībā” projekti galvenokārt tiek īstenoti, izmantojot neformālās izglītības metodes. Latvijā programmas “Erasmus⁺: Jaunatne darbībā” projektus var iesniegt tikai juridiskas personas, arī gadījumā, ja projektu izstrādā un īsteno neformāla jauniešu grupa.
Programmas virsmērķis: veicināt visu jauniešu iekļaušanu neatkarīgi no viņu izglītības, sociālā stāvokļa un kultūras vides.
“Erasmus⁺” sporta programmas sadarbības partnerības ar dažādu inovatīvu projektu palīdzību sekmē sporta lomas palielināšanos ikdienas dzīvē.
Jelgavas pilsētas izglītības iestāžu dalība programmas “ERASMUS⁺” projektos 2019. un 2020. gada periodā – 27 projekti ar 2501 jelgavnieka dalību. Projektus īstenojušas sekojošās Jelgavas mācību iestādes: Jelgavas pamatskola “Valdeka”- attīstības centrs, Jelgavas pilsētas pašvaldības iestāde “Jaunrades nams “Junda””, Jelgavas 6. vidusskola, Jelgavas Tehnoloģiju vidusskola, Jelgavas Valsts ģimnāzijas, Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzija, Jelgavas Amatu vidusskola, Jelgavas Tehnikums, Jelgavas 4. vidusskola un Jelgavas 5.vidusskola.
Jelgavas Amatu vidusskola katru gadu realizē vismaz divus programmas “ERASMUS⁺” projektus, ko izmanto profesionālo izglītības programmu audzēkņi – metālapstrādes speciālisti – programmvadības darbgaldu iestatītāji un montāžas darbu atslēdznieki, pavāri, konditori, frizieri, tērpu stila speciālisti, vizāžisti un komercdarbinieku specializācijas audzēkņi. Tas dod audzēkņiem iespēju iegūt jaunas zināšanas un pilnveidot profesionālās kompetences, kas veicina viņu personīgo un arī profesionālo izaugsmi, nodarbinātību un iespējas iekļauties Eiropas darba tirgū. Jelgavas Amatu vidusskola, dodot iespēju saviem pedagogiem profesionāli pilnveidoties Itālijā, Francijā, Vācijā un Lielbritānijā, iegūst zinošākus, profesionālākus un pašpārliecinātākus pedagogus, kuri ceļ Jelgavas Amatu vidusskolas izglītības procesa kvalitātes līmeni, pārzinot jaunas mācību metodes (teorētiskajās un praktiskajās nodarbībās), jaunu izglītības mācību modeli (darba vidē balstītu izglītību). Pedagogu svešvalodu zināšanu līmenis, ļauj turpmāk brīvāk komunicēt ar esošajiem sadarbības partneriem ārvalstīs un iegūt jaunus sadarbības partnerus, no kuriem gūt zināšanas, jaunas idejas, viņu pieredzi mācību procesa organizēšanā un izglītības procesa kvalitātes celšanā. Pedagogiem starptautiskā pieredze palīdz pilnveidot ikdienas darbu un veicina profesionālo mērķu sasniegšanu.
Šo programmu izmanto arī Jelgavas pilsētas pašvaldības administrācijas struktūrvienības un iestādes, piemēram, JPPA Sabiedrības integrācijas pārvalde un Zemgales reģiona kompetenču attīstības centrs, piedaloties un organizējot augstākminētajā periodā 8 projektus ar 263 personu līdzdalību. Realizēto projektu tēmas pārsvarā ir bijušas: izglītība un apmācība (t.sk. interešu un profesionālā izglītība); kultūra un uzņēmējdarbība; veselīgs dzīvesveids, sports; kultūra un māksla; sociālā iekļaušanās.
Jelgavas pilsētas pašvaldības administrācijas Sabiedrības integrācijas pārvaldes jaunatnes lietu speciālisti izmantojuši Programmas piedāvājumu, pilnveidojot savas profesionālās prasmes Dānijā, Turcijā un Slovākijā, kas ļāva turpmāk izmantot iegūtās zināšanas kvalitatīvākam un mūsdienīgam darbam ar jauniešiem Jelgavā.
Zemgales reģiona kompetenču attīstības centrs pateicoties “ERASMUS⁺” programmai 2020. gadā ir saņēmis atbalstu četriem iesniegtiem projektiem, no kuriem trīs tika īstenoti 2020. gada laikā un viens projekts sāksies 2021. gadā. Apstiprināto projektu pamattēma ir izglītība, tajā skaitā: kultūras mantojuma popularizēšana ar digitālo tehnoloģiju palīdzību; pieaugušo izglītotāju kompetences pilnveide; bērnu lasītprasmes attīstīšana u.c. Projektu mērķauditorija – 128 dalībnieki, tajā skaitā bērni, jaunieši un pieaugušie.
Nenoliedzami, ka “ERASMUS⁺” programmas iespējas aktīvi izmanto arī Jelgavas nevalstiskās organizācijas, piemēram, biedrības “Bērnu un jauniešu mūzikas klubs” (3 projekti ar 50 dalībniekiem), “Zemgales nevalstisko organizāciju atbalsta centrs” u.c.
Programma “Erasmus+” sniedz iespēju darboties neformāli, veidot un īstenot projektus starptautiskā līmenī, sadarboties ar citu valstu jauniešiem, iegūt nozīmīgas prasmes un iemaņas, attīstot jaunatnes jomu Eiropā, Latvijā un Jelgavā.
Sabiedrības integrācijas pārvaldē
SĀKUSIES PIETEIKŠANĀS JAUNIEŠU MEDIJU NOMETNEI “YOUNG MEDIA SHARKS 2020”
No 20. līdz 25. oktobrim Siguldā norisināsies mediju nometne “Young Media Sharks”, kur 30 jaunie mediju talanti no visas Latvijas nedēļas garumā gūs unikālas zināšanas un praktiski darbosies iedvesmojošu Latvijas mediju profesionāļu vadībā. Nometnei pieteikties aicināti jaunieši vecumā no 15 līdz 18 gadiem, kas savu nākotni saista ar žurnālistiku, kinojomu vai kultūras menedžmentu. Dalība nometnē ir bez maksas.
Šāgada “Young Media Sharks” nometnes pasniedzēji būs: mediju producents no Nīderlandes Folkers Tempelmans, ētera personība Toms Grēviņš (Pieci.lv), LTV raidījumu veidotāja Marta Selecka (“Te” un “Literatūre” veidotāja), pasākumu vadītājs Renārs Zeltiņš, radio producente Karmena Stepanova (“Dod pieci”, “Cita domnīca”), “Re:Baltica” žurnāliste Inese Liepiņa (“Starp citu”), aktrise un runas pedagoģe Anita Grūbe, multimediju producente Justīne Savitska (Latvijas Radio), filmu veidotājs Matīss Kaža (“Klejotāji”), operators Dāvis Doršs (“Sirmā kulta ēdieni”, “Pa straumei”), sociālo mediju eksperts Vilhelms Meistars (“Wrong”), reklāmas speciālists Raimonds Platacis, teātra režisors Dmitrijs Petrenko un daudzi citi. Īpašie viesi nometnē: filmas “Dvēseļu putenis” režisors Dzintars Dreibergs un žurnāliste, atmodas laika līdere un Triju Zvaigžņu ordeņa ieguvēja Marina Kosteņecka.
Šogad nometnē darbosies arī “Young Media Sharks” studija, kur plašākai auditorijai pārraidīsim intervijas ar nometnes pasniedzējiem,” saka nometnes idejas autore Ilona Bičevska.
Pieteikties nometnei var projekta mājaslapā YoungMediaSharks.eu līdz 11. oktobrim. Jauniešus izvērtēs pēc radošā uzdevuma un motivācijas.
Kontakti:
Kārlis Dagilis,
“Young Media Sharks” satura vadītājs
karlis.dagilis@gmail.com
Jelgavas pilsētas pašvaldība aicina nevalstiskās organizācijas, kas darbojas jaunatnes jomā un biedrības, iesniegt jaunatnes iniciatīvu projektu pieteikumus. Projekta mērķa grupa – vispārējās izglītības iestāžu izglītojamie no 5. līdz 12. klasei, kā arī to profesionālās izglītības iestāžu un vispārējās izglītības iestāžu, kuras īsteno profesionālās izglītības programmas, izglītojamie no 1. līdz 4. kursam. Projektu konkurss notiek Eiropas Sociālā fonda projekta “PuMPuRS” ietvaros. Projekta konkursā savas idejas īstenošanai iespējams iegūt 4600 euro.
Pretendenti savus pieteikumus konkursam var iesniegt no 03.06.2019. – 04.07.2019. Jelgavas pilsētas domes administrācijas Klientu apkalpošanas centrā, Lielā ielā 11, Jelgavā.
Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem mācības pamet vidēji katrs desmitais skolēns. Neiegūtā izglītība vairumā gadījumu ierobežo šo cilvēku karjeras iespējas, kā arī atstāj neatrisinātas sociālās un psiholoģiskās problēmas, kas negatīvi ietekmē visu viņu turpmāko dzīvi.
Projektu “PuMPuRS” Jelgavā īsteno 12 izglītības iestādes. Projekta ietvaros skolēni, kuriem ir risks priekšlaicīgi pamest mācības, saņem individuālu atbalstu – konsultācijas mācību priekšmetos, psihologa un citu speciālistu atbalstu, naktsmītņu, ēdināšanas un transporta izdevumu kompensāciju u.c. atbalstu.
Jauniešu iniciatīvu projektu konkursa pieteikums jāiesniedz Jelgavas pilsētas domes administrācijas Klientu apkalpošanas centrā, Lielā ielā 11, Jelgavā, pirmdienās no plkst.8:00 – 19:00, citās nedēļas dienās no plkst.8:00 – 17:00, piektdienās no plkst.8:00 – 14:30, pusdienas pārtraukums no plkst.12:00 – 13:00.
Papildus informāciju par projektu sagatavošanu sniegs Jelgavas pilsētas pašvaldības administrācijas Sabiedrības integrācijas pārvaldes jaunatnes lietu speciāliste Linda Vovere, tālrunis 63005527
Projektu konkursi tiks organizēti saskaņā ar šādiem dokumentiem:
Konkursa “Priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riska jauniešu iesaiste jaunatnes iniciatīvu projektos” nolikums:
Grafiks vasarai
27.03.2019.
Jaunieši aicināti uz diskusiju par diskrimināciju etniskās piederības dēļ kopā ar Latvijas Radio 5 ētera personību Aleksi Vilciņu un PROVIDUS vadošo pētnieci migrācijas un integrācijas jomā Agnesi Lāci. Diskusija notiks 25. aprīlī pulskten 13.00 līdz 16.00, Jelgavas Jauniešu centrā, Skolotāju iela 8, 3. stāvā. Vairāk>
Sākot ar 26.martu līdz maija beigām vairāk kā 100 vietās Latvijā tiks izrādīta “Ghetto Games” jaunākā dokumentālā filma “No Ghetto līdz Olimpiādei”. Dokumentālās filmas pamatā ir ne tikai stāsts par vienu no jaunā olimpiskā sporta veida 3×3 basketbola pasaules labākajām komandām – “Ghetto Basket” un Latvijas izlases spēlētājiem, bet arī par “Ghetto Basket” desmit gadu attīstību. Šo desmit gadu laikā ir izaugusi jauna spēlētāju paaudze, kuras labākie pārstāvji pašreiz ir ceļā uz 3×3 basketbola vēsturisko notikumu – sporta veida debiju 2020. gada Tokijas Olimpiskajās spēlēs. Turklāt mērķis ir ne tikai dalība Olimpiskajās spēlēs, bet arī cīņa par medaļām!
Šī gada “Ghetto TV” filma stāsta par pārdzīvojumiem, pārbaudījumiem, komandas saliedētību un ielu rūdījumu desmit gadu laikā, kas radījis platformu jaunai un daudzsološai olimpiešu paaudzei.
Jelgavā “Ghetto Games” filma tiks izrādīta 11.aprīlī, plkst.16:00 JPPA Sabiedrības integrācijas pārvaldes Jelgavas jauniešu centrā (Skolotāju iela 8, 3.stāvs).
Dokumentālās filmas “No Ghetto līdz Olimpiādei” treileris
Filmas partneri: Žurnāls “Sports”, “Radio TEV”, “Sportland”, “Maxima”.
19.03.2019.
Kampaņas „Spēks pateikt NĒ!” autori aicina jauniešus veidot radošu turpinājumu frāzei „Paldies, nē! Es labāk izvēlos…” kā atbildi vienaudzim, kurš piedāvā uzsmēķēt. Veselības ministrija katru nedēļu labākajiem darbiem piešķirs dāvanu kartes simt eiro vērtībā dažādās sporta un izklaides vietās. Vairāk>
15.03.2019.
22. martā Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) Nacionālajā filmu skolā no pulksten 18 līdz pat pusnaktij norisināsies tradicionālā LKA kino skate „Crazy Night 2019″, kuras ietvaros šogad norisināsies filmu lektoriji un izglītojošas meistarklases kino veidošanā. Ieeja kino skatē bez maksas! Vairāk>
13.03.2019.
Līdz 2020. gada 31. oktobrim ir pagarināts Eiropas Sociālā fonda atbalstītais Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Jelgavas pilsētas pašvaldības kopīgi īstenotais projekts “Proti un dari!”. Projekta mērķis ir motivēt un iesaistīt atbalsta pasākumos jauniešus vecumā no 15 līdz 29 gadiem, kuri nemācās, nestrādā, neapgūst arodu un nav reģistrēti Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) kā bezdarbnieki. Vairāk>
27. aprīlī Latvijā 11. reizi tiks aizvadīta Lielā talka – pasākuma ieskaņā tās organizatori aicina iedzīvotājus, jo īpaši jauniešus, rīkot “ideju talkas”, lai kopīgi izdomātu radošus risinājumus apkārtējās vides uzlabošanai ilgtermiņā. Vienlaikus entuziasti aicināti pastāstīt apkārtējiem par savām idejām videoierakstā un piedalīties Lielās talkas konkursā. Vairāk>
7.8 °C,
2.8 m/s,
48.5 % 
7.8 °C,
2.8 m/s,
48.5 %