Ekonomika

Latvijas lielās pilsētas ir valsts izaugsmes dzinējspēki. Pilsētas ir tās, kurām jānodrošina darba vietas, pakalpojumu pieejamība, uzņēmējdarbības attīstība, investīciju piesaiste un lauksaimniecības preču noieta tirgus. Jelgava ir nacionālas nozīmes attīstības centrs. Pievilcīgas dzīves un darba vides attīstība pilsētas teritorijā ir pašvaldības prioritāte, lai Jelgava attīstītos un kļūtu arī par apkārtējo teritoriju attīstības virzītājspēku. Tikai veicinot jaunu darba vietu izveidi, nodrošinot pakalpojumu pieejamību, kvalitatīvu dzīves un darba vidi, kvalitatīvu ceļu tīklu un ērtu sabiedrisko transportu, kas sasaistītu Jelgavu ar apkārtējām teritorijām, tiks radīti apstākļi, lai cilvēki vēlētos šeit dzīvot, strādāt, atpūsties.


RAF 003.jpg
Iedzīvotāju skaits un tā pieaugums ir sava veida apliecinājums pievilcīgai dzīves un darba videi, taču jau kopš 90.gadu sākuma iedzīvotāju skaits Jelgavā, tāpat kā valstī kopumā, sāka samazināties, un šī tendence turpinās, lai gan Jelgavā samazinājums ir mazāks nekā citās lielajās pilsētās (labāki rādītāji ir tikai Rīgā un Jūrmalā). Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem uz 01.07.2016. Jelgavā bija 61 304 iedzīvotāji (uz 01.07.2015. – 61 795). Iedzīvotāju skaita samazinājums saistīts ar negatīvajiem mehāniskās un dabiskās kustības rādītājiem. Arī darbspējas vecuma iedzīvotāju īpatsvars samazinās un palielinās demogrāfiskā slodze. Saskaņā ar demogrāfijas prognozēm, līdz 2030.gadam iedzīvotāju skaits turpinās samazināties, turklāt iedzīvotāju skaits darbspējas vecumā samazināsies straujāk nekā kopējais iedzīvotāju skaits. Saglabājoties šādai tendencei ilgtermiņā, strauji pieaugs Jelgavas pilsētas iedzīvotāju vidējais vecums un iedzīvotāju virs darbspējas vecuma skaits, radot papildus slodzi pilsētas sociālajam budžetam, un sabiedrības novecošanās, samazinoties darbspējas vecuma iedzīvotāju skaitam, var negatīvi ietekmēt arī ekonomisko situāciju.

Darba vietas ir būtisks teritorijas pievilcības faktors, kas raksturo teritorijas ekonomisko aktivitāti un izaugsmi, un viens no būtiskākajiem Jelgavas ekonomiskajiem izaicinājumiem ir veicināt jaunu darba vietu radīšanu pilsētā. Pēdējos gados nedaudz, bet strādājošo skaits Jelgavā samazinās, bet Rīgā, kur darba alga ir daudz augstāka, strādā 38,5% strādājošo jelgavnieku (Jelgavā strādā 37,4% strādājošo jelgavnieku).

2015.gadā kopējais darba ņēmēju jelgavnieku skaits bija 31 280 (par 203 cilvēkiem jeb 0,6% mazāk nekā 2014.gadā), t.sk. 11 714 bija jelgavnieki. Pie 1618 Jelgavas darba devējiem 2015.gadā strādāja 21 467 darba ņēmēji - strādājošo skaits, salīdzinot ar 2014.gadu, ir samazinājies par 317 cilvēkiem jeb 1,5%, salīdzinot ar 2009.gadu, samazinājums ir par 9,3%, salīdzinot ar 2007.gadu – par 35%. Šī tendence apliecina – Jelgavā ir nepietiekams darba vietu skaits. Vislielāko Jelgavā strādājošo īpatsvaru veidoja jelgavnieki – 54,6% no kopējā strādājošo skaita jeb 11 714 strādājošie, darba vietas Jelgavā bija atraduši arī rīdzinieki – 7,4% un apkārtējo novadu iedzīvotāji: 16,4% – Jelgavas novadā, 4,8% – Ozolnieku novadā un 2,5% - Dobeles novadā deklarētie.

Saskaņā ar Lursoft datiem, 2015.gadā Jelgavas pilsētā reģistrēti 15 individuālie komersanti, 264 SIA, 2 pilnsabiedrības, 1 kooperatīvā sabiedrība. Kopējais 2015.gadā Komercreģistrā un Uzņēmumu reģistrā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits bija 282 uzņēmumi, likvidēti - 183 uzņēmumi. 2016.gada 10 mēnešos - uz š.g. 3.novembri Jelgavā bija reģistrēti 214 jauni uzņēmumi, likvidēts 171 uzņēmums.

Bezdarba līmenis Jelgavā, tāpat kā valstī kopumā, 2016.gada 9 mēnešos, salīdzinot ar 2015.gada pirmajiem trīs ceturkšņiem, nedaudz samazinājās, un 2016.gada septembrī bija 5,8% (2015.gada septembrī - 6,7%). 2016.gada septembrī vidējais bezdarba līmenis gan valstī kopumā, gan Zemgales reģionā bija augstāks – attiecīgi 7,9% un 7,3%.

Pēdējos gados pieaug vidējā darba samaksa mēnesī – gan Latvijā kopumā, gan reģionos, gan pilsētās. Vidējā darba samaksa mēnesī Jelgavā 2015.gadā sasniedza 707 EUR (2014.gadā - 661 EUR), kas tomēr ir ievērojami zemāka nekā vidēji Latvijā (883 EUR) un viena no zemākajām, salīdzinot ar citām republikas nozīmes pilsētām – vēl zemāka bija Daugavpilī, Rēzeknē un Jēkabpilī. Salīdzinot ar 2014.gadu, Jelgavā vidējā darba alga 2015.gadā kopumā ir pieaugusi par ~7%, Latvijā - par 5,9%. Latvijas vidējās darba algas rādītāju būtiski ietekmē vidējā darba alga Rīgā un Ventspilī, kas 2015.gadā bija attiecīgi 1005 EUR un 911 EUR. 2016.gada 2.ceturksnī vidējā bruto darba alga Jelgavā bija jau 742 EUR (Latvijā – 924 EUR). Ņemot vērā salīdzinoši zemo darba samaksu, augsti kvalificētie speciālisti, kas dzīvo Jelgavā, darba meklējumos lielākoties dodas uz Rīgu, kur vidējā darba samaksa ir daudz augstāka (2016.gada 2.ceturksnī – 1045 EUR).

Jelgava attīstās kā industriāla pilsēta, un nozīmīgu vietu pilsētas uzņēmējdarbības nozaru struktūrā ieņem tieši apstrādes rūpniecība. Neskatoties uz sarežģījumiem ārējos tirgos un Krievijas noteiktajām sankcijām Eiropas Savienības pārtikas ražotājiem, Latvijas un Jelgavas apstrādes rūpniecība 2015.gadā ir sasniegusi atzīstamus izaugsmes tempus. 2015.gadā Jelgavā saražotās apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide (128 399,7 tūkst. EUR), salīdzinot ar iepriekšējo gadu (124 797,3 tūkst. EUR), palielinājās par 2,9%, lai gan produkcijas apgrozījums samazinājies par 0,77%. Eksports veidoja 67,1% no produkcijas apgrozījuma un tā īpatsvars, salīdzinot ar 2014.gadu, palielinājies par 1,5 procentpunktiem, kas liecina, ka Jelgavas ražotāji ir atraduši jaunus eksporta tirgus.

Lai arī ekonomikas izaugsme Latvijā ir viena no straujākajām Eiropas Savienībā, pēdējos gados tā ir piebremzējusies 2-3% robežās. Pieauguma tempu palēnināšanos lielā mērā nosaka tendences ārējā vidē – vājā izaugsme Eiropas Savienībā, ekonomiskās situācijas pavājināšanās Krievijā un nenoteiktība strauji augošo Āzijas valstu tirgos. Ekonomikas ministrija prognozē, ka 2016.gadā IKP pieauguma tempi varētu būt 2,8% robežās.

Galvenajam ekonomikas izaugsmes dzinējspēkam jābūt eksportam, t.i., spējai konkurēt iekšējos un ārējos produktu tirgos, kā arī būt konkurētspējīgam kapitāla piesaistē, lai kāpinātu produktivitāti. Diemžēl konkurētspēja joprojām balstās uz lēta darbaspēka priekšrocībām, bet ilgtspējīgas un sabalansētas ekonomiskās izaugsmes noteicošais priekšnosacījums ir produktivitātes līmeņa paaugstināšana. Savukārt produktivitātes paaugstināšanas pamatā ir ne tikai tehnoloģiskas novitātes, ražošanas procesa vadības pilnveidošana, bet arī esošo resursu pārdale augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanai.

Pārejai uz augstāku pievienotās vērtības ražošanu ir nepieciešamas investīcijas tehnoloģijās un inovācijā, zinātnē, izglītībā. Pašreizējais zemais inovāciju sniegums liecina ne tikai par nepietiekamu valsts atbalstu, bet arī par uzņēmēju zemo pieprasījumu pēc inovācijām. Pašreiz uzņēmējus apmierina esošais ekonomikas līdzsvars – daudz vienkāršāk ir optimizēt nodokļus, nevis meklēt papildu peļņas iespējas, radot inovācijas. Ir svarīgi atrast efektīvākos veidus, kā stiprināt zināšanu ekonomikas attīstību, celt uzņēmumu konkurētspēju eksportējošās nozarēs, paaugstināt produktivitāti un inovācijas kapacitāti, ko nevar īstenot bez izcilas uzņēmējdarbības vides.

Jāturpina iesāktās reformas izglītības sistēmā, uzsvarus liekot uz eksakto un dabas zinību apguves kvalitātes stiprināšanu pamatizglītībā un vidējā izglītībā, kā arī pieaugušo izglītības attīstību. Nepieciešams pilnveidot eksakto un dabas zinību priekšmetu saturu un ieviest vidējā izglītībā obligāto izvēles centralizēto eksāmenu fizikā vai ķīmijā. Jāizveido uz darba devēju vajadzībām balstīta pieaugušo izglītības sistēma ar skaidru finansēšanas modeli un jāturpina ieviest darba vidē balstītas mācības profesionālajā izglītībā.

2016.gadā Jelgavas pilsētas pašvaldība turpināja līdzšinējo darbu pilsētvides sakārtošanā un attīstībā, t.sk. turpinot Eiropas Savienības fondu līdzfinansētu projektu īstenošanu un jaunu projektu sagatavošanu. 2016.gadā Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta līdzfinansēta projekta ietvaros Jelgavas 2.internātpamatskolai pabeigta jauna zema enerģijas patēriņa ēkas – sporta zāles ar rehabilitācijas telpām būvniecība, uzsākta projekta «Atmodas ielas posma no Dobeles šosejas līdz Dambja ielai un Rūpniecības ielas posma no Filozofu ielas līdz Tērvetes ielai asfalta seguma atjaunošana» īstenošana Valsts autoceļu fonda programmas ietvaros. Veikti nozīmīgi sagatavošanas darbi jaunu ES fondu līdzfinansētu projektu sagatavošanai un īstenošanai.

Jaunais ES fondu plānošanas periods paver jaunas iespējas investēt attīstībā, un nacionālas nozīmes attīstības centriem jaunajā plānošanas periodā pieejamas integrētās teritoriālās investīcijas - integrētu darbību projekti pilsētu ekonomisko, vides, klimata, demogrāfisko un sociālo problēmu risināšanai. Ievērojami ieguldījumi paredzēti arī transporta infrastruktūras uzlabojumiem, kas tieši ietekmē ekonomikas produktivitāti un ir pamats jaunu, labi apmaksātu darbavietu radīšanai un dzīves kvalitātes pieaugumam.