Ekonomika

Latvijas lielās pilsētas ir valsts izaugsmes dzinējspēki. Pilsētas ir tās, kurām jānodrošina darba vietas, pakalpojumu pieejamība, uzņēmējdarbības attīstība, investīciju piesaiste un lauksaimniecības preču noieta tirgus. Jelgava ir nacionālas nozīmes attīstības centrs. Pievilcīgas dzīves un darba vides attīstība pilsētas teritorijā ir pašvaldības prioritāte, lai Jelgava attīstītos un kļūtu arī par apkārtējo teritoriju attīstības virzītājspēku. Tikai veicinot jaunu darba vietu izveidi, nodrošinot pakalpojumu pieejamību, kvalitatīvu dzīves un darba vidi, kvalitatīvu ceļu tīklu un ērtu sabiedrisko transportu, kas sasaistītu Jelgavu ar apkārtējām teritorijām, tiks radīti apstākļi, lai cilvēki vēlētos šeit dzīvot, strādāt, atpūsties.

RAF 003.jpg

Iedzīvotāju skaits un tā pieaugums ir sava veida apliecinājums pievilcīgai dzīves un darba videi, taču jau kopš 90.gadu sākuma iedzīvotāju skaits Jelgavā, tāpat kā valstī kopumā, sāka samazināties, un šī tendence turpinās, lai gan Jelgavā samazinājums ir mazāks nekā citās lielajās pilsētās (labāki rādītāji ir tikai Rīgā un Jūrmalā). Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem uz 01.07.2017. Jelgavā bija 61183 iedzīvotāji (uz 01.07.2016. – 61304). Iedzīvotāju skaita samazinājums saistīts ar negatīvajiem mehāniskās un dabiskās kustības rādītājiem. Arī darbspējas vecuma iedzīvotāju īpatsvars samazinās un palielinās demogrāfiskā slodze. Saskaņā ar demogrāfijas prognozēm, līdz 2030.gadam iedzīvotāju skaits turpinās samazināties, turklāt iedzīvotāju skaits darbspējas vecumā samazināsies straujāk nekā kopējais iedzīvotāju skaits. Saglabājoties šādai tendencei ilgtermiņā, strauji pieaugs Jelgavas pilsētas iedzīvotāju vidējais vecums un iedzīvotāju virs darbspējas vecuma skaits, radot papildus slodzi pilsētas sociālajam budžetam, un sabiedrības novecošanās, samazinoties darbspējas vecuma iedzīvotāju skaitam, var negatīvi ietekmēt arī ekonomisko situāciju.

Darba vietas ir būtisks teritorijas pievilcības faktors, kas raksturo teritorijas ekonomisko aktivitāti un izaugsmi. 2016.gadā kopējais darba ņēmēju jelgavnieku skaits bija 30 964 (par 316 cilvēkiem jeb 1,01% mazāk nekā 2015.gadā), t.sk. 38% jeb 11 762 strādāja Jelgavā, bet 37,9% jeb 11 721 – Rīgā, kur darba alga ir daudz augstāka nekā Jelgavā.

Pie 1626 Jelgavas darba devējiem 2016.gadā strādāja 21 511 darba ņēmēji - strādājošo skaits, salīdzinot ar 2015.gadu, ir palielinājies par 44 cilvēkiem jeb 0,2%, lai gan, salīdzinot ar 2009.gadu, samazinājums ir par 9%, salīdzinot ar 2007.gadu – samazinājums ir par 34,8%. Šī tendence apliecina – Jelgavā ir nepietiekams darba vietu skaits. Vislielāko Jelgavā strādājošo īpatsvaru 2016.gadā veidoja jelgavnieki – 54,7% no kopējā strādājošo skaita, darba vietas Jelgavā bija atraduši arī rīdzinieki – 6,9%, un apkārtējo novadu iedzīvotāji: 16,8% – Jelgavas novadā, 5,1% – Ozolnieku novadā un 2,3% - Dobeles novadā deklarētie. Tieši salīdzinoši zemā atalgojuma dēļ augsti kvalificētie speciālisti, kas dzīvo Jelgavā, darba meklējumos lielākoties dodas uz Rīgu, taču 2016.gadā Jelgavā strādājošo jelgavnieku skaits ir palielinājies par 0,4%, bet Rīgā strādājošo jelgavnieku skaits samazinājies par 2,3%, kas liecina par pievilcīgas dzīves un darba vides attīstību Jelgavā.

Pēdējos gados pieaug vidējā darba samaksa mēnesī – gan Latvijā kopumā, gan reģionos, gan lielajās pilsētās. Vidējā darba samaksa mēnesī Jelgavā 2016.gadā sasniedza 767 EUR (2015.gadā - 707 EUR), kas tomēr ir ievērojami zemāka nekā vidēji Latvijā (927 EUR) un viena no zemākajām, salīdzinot ar citām republikas nozīmes pilsētām – vēl zemāka bija Daugavpilī, Rēzeknē un Jēkabpilī. Salīdzinot ar 2015.gadu, Jelgavā vidējā darba alga 2016.gadā kopumā ir pieaugusi par ~8,5%, Latvijā - par 5%. Latvijas vidējās darba algas rādītāju būtiski ietekmē vidējā darba alga Rīgā un Ventspilī, kas 2016.gadā bija attiecīgi 1048 EUR un 892 EUR. 2017.gada 2.ceturksnī vidējā bruto darba alga Jelgavā bija jau 869 EUR (Latvijā – 1 001 EUR).

Vidējais bezdarba līmenis 2017.gada septembrī Zemgales reģionā bija 6%, kas ir zemāks nekā valstī kopumā (6,6%) un otrs zemākais starp plānošanas reģioniem aiz Rīgas reģiona (4,2%). Saskaņā ar Nodarbinātības valsts aģentūras sniegto informāciju, sākot ar 2017.gada jūliju republikas pilsētām, izņemot Rīgu, reģistrētā bezdarba līmenis vairs netiek aprēķināts,attiecinot reģistrēto bezdarbnieku skaitu pret ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, bet turpmāk to aprēķina, attiecinot reģistrēto bezdarbnieku skaitu pret darbspējas vecuma iedzīvotāju skaitu. Uz 2017.gada 31.augustu pēc jaunās metodikas aprēķinātais bezdarba līmenis Jelgavā bija 3,7% - starp republikas pilsētām mēs esam ceturtajā vietā aiz Valmieras (3,3%), Rīgas (3,4%), Jūrmalas (3,6%).

Saskaņā ar Lursoft datiem, 2016.gadā Jelgavas pilsētā reģistrēts 241 jauns uzņēmums, t.sk. 13 individuālie komersanti, 224 SIA, 3 pilnsabiedrības, 1 ārvalsts komersanta filiāle, likvidēti – 230 uzņēmumi. 2017.gada 10 mēnešos - uz 2017.gada 30.oktobri Jelgavā bija reģistrēti 213 jauni uzņēmumi, likvidēti 185 uzņēmumi.

Pasaules ekonomikā jūtamas pozitīvas vēsmas. Izaugsmes tempi iepriecina, un tas ir jūtams arī Latvijas tautsaimniecībā. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem IKP 2017.gada trešajā ceturksnī, pēc sezonāli neizlīdzinātiem ātrā novērtējuma datiem, ir pieaudzis par 5,8%, salīdzinot ar 2016.gada attiecīgo laika periodu. Galvenajam ekonomikas izaugsmes dzinējspēkam jābūt eksportam, t.i., spējai konkurēt iekšējos un ārējos produktu tirgos, kā arī būt konkurētspējīgam kapitāla piesaistē, lai kāpinātu produktivitāti. Diemžēl konkurētspēja joprojām balstās uz lēta darbaspēka priekšrocībām, bet ilgtspējīgas un sabalansētas ekonomiskās izaugsmes noteicošais priekšnosacījums ir produktivitātes līmeņa paaugstināšana. Savukārt produktivitātes paaugstināšanas pamatā ir ne tikai tehnoloģiskas novitātes, ražošanas procesa vadības pilnveidošana, bet arī esošo resursu pārdale augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanai.

Pārejai uz augstāku pievienotās vērtības ražošanu ir nepieciešamas investīcijas tehnoloģijās un inovācijā, zinātnē, izglītībā. Pašreizējais zemais inovāciju sniegums liecina ne tikai par nepietiekamu valsts atbalstu, bet arī par uzņēmēju zemo pieprasījumu pēc inovācijām. Pašreiz uzņēmējus apmierina esošais ekonomikas līdzsvars – daudz vienkāršāk ir optimizēt nodokļus, nevis meklēt papildu peļņas iespējas, radot inovācijas. Ir svarīgi atrast efektīvākos veidus, kā stiprināt zināšanu ekonomikas attīstību, celt uzņēmumu konkurētspēju eksportējošās nozarēs, paaugstināt produktivitāti un inovācijas kapacitāti, ko nevar īstenot bez izcilas uzņēmējdarbības vides.

Jelgava attīstās kā industriāla pilsēta, un nozīmīgu vietu pilsētas uzņēmējdarbības nozaru struktūrā ieņem tieši apstrādes rūpniecība, kas 2016.gadā ir sasniegusi atzīstamus izaugsmes tempus - Jelgavā saražotās apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide (136107,7 tūkst. EUR), salīdzinot ar iepriekšējo gadu (128 399,7 tūkst. EUR), palielinājās par 6%, produkcijas apgrozījums - par 7,3%. Eksports veidoja 69,3% no produkcijas apgrozījuma un tā īpatsvars, salīdzinot ar 2015.gadu, palielinājies par 2,2 procentpunktiem, kas liecina, ka Jelgavas ražotāji ir atraduši jaunus eksporta tirgus.

Būtiskākie pašvaldības ekonomiskie izaicinājumi saistīti ar nepieciešamību veicināt ražojošu uzņēmumu attīstību un investīciju piesaisti, uzlabojot uzņēmējdarbības attīstībai nepieciešamo tehnisko infrastruktūru industriālajās teritorijās un sakārtojot degradēto vidi, kas radītu jaunas darba vietas un nefinanšu investīciju pieaugumu pilsētā, kā arī attīstīt zināšanu un inovāciju attīstības potenciālu, atbilstoši darba tirgus prasībām un izglītojamo vajadzībām uzlabojot izglītības kvalitāti, akcentējot profesionālo ievirzi visās izglītības pakāpēs, veicinot uzņēmumu, izglītības, zinātnes un pētniecības institūciju sadarbību, ieviešot viedas pilsētas risinājumus.

ES fondi paver jaunas iespējas investēt attīstībā, un Jelgavai šajā plānošanas periodā pieejamas integrētās teritoriālās investīcijas - integrētu darbību projekti pilsētu ekonomisko, vides, klimata, demogrāfisko un sociālo problēmu risināšanai. Ievērojami ieguldījumi paredzēti arī transporta infrastruktūras uzlabojumiem, kas tieši ietekmē ekonomikas produktivitāti un ir pamats jaunu, labi apmaksātu darbavietu radīšanai un dzīves kvalitātes pieaugumam.

2017.gadā Jelgavas pilsētas pašvaldība turpināja līdzšinējo darbu pilsētvides sakārtošanā un attīstībā, t.sk. turpinot ārēju finanšu avotu līdzfinansētu projektu sagatavošanu un īstenošanu. 2017.gadā pabeigta projekta “Atmodas ielas posma no Dobeles šosejas līdz Dambja ielai un Rūpniecības ielas posma no Filozofu ielas līdz Tērvetes ielai asfalta seguma atjaunošana” īstenošana Valsts autoceļu fonda programmas ietvaros, kā arī Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansēta projekta ietvaros 2017.gada nogalē tiks pabeigta Rubeņu ceļa no Loka maģistrāles līdz pilsētas administratīvajai robežai pārbūve šī industriālā rajona efektīvai funkcionēšanai un tālākai attīstībai.

Kā nozīmīgākos pašvaldības 2017.gadā uzsāktos projektus, jāmin ERAF līdzfinansētie projekti Jelgavas Valsts ģimnāzijas ēkas pārbūvei, Jelgavas pilsētas slimnīcas Uzņemšanas nodaļas korpusa pārbūvei, Pils salas infrastruktūras attīstībai tūrisma un veselības aktivitāšu veicināšanai, valsts budžeta līdzfinansētais projekts publiskās slidotavas un brīvdabas estrādes Pasta salā jumtu pārsegumu projektēšanai un izbūvei, Eiropas Sociālā fonda projekts kompleksu veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumu īstenošanai Jelgavā, kā arī vairāki pārrobežu projekti sadarbībā ar Šauļu pilsētas pašvaldību.

Plānots, ka līdz 2017.gada beigām tiks noslēgti līgumi par vēl divu nozīmīgu projektu īstenošanu - Loka maģistrāles pārbūvei, ko līdzfinansēs Kohēzijas fonds, un valsts nozīmes kultūras pieminekļu atjaunošanai Jelgavā, Dobelē, Bauskā, veidojot tajos jaunus, savstarpēji papildinošus tūrisma pakalpojumus, ko līdzfinansēs ERAF. ERAF projekta ietvaros Jelgavā, restaurējot ēku Vecpilsētas ielā 14 un pārbūvējot objekta funkcionēšanai nepieciešamo saistīto infrastruktūru - ēku Krišjāņa Barona ielā 50, tiks izveidots Zemgales restaurācijas centrs, kā arī tiks veikti restaurācijas darbi Jelgavas Sv. Simeona un Sv. Annas pareizticīgo katedrālē un Jelgavas Romas katoļu Bezvainīgās Jaunavas Marijas katedrālē.