Jelgava vai Mītava?

Pilsēta Lielupes un Driksas krastos pazīstama ar diviem vārdiem – Jelgava un Mītava. Šī iemesla dēļ rodas tādi jautājumi kā: kurš nosaukums bija pirmais, kad nosaukumi mainījās, kāda ir vārdu izcelsme. Lai gan vēsturiskie avoti sniedz ļoti ierobežotus pavedienus atbildēm uz šiem jautājumiem, šeit varat iepazīties ar Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja direktores Gitas Grases viedokli šajā jautājumā.

No pirmsākumiem 1265.gadā līdz pat 1. pasaules kara beigām, kā arī vācu okupācijas periodā, 2.pasaules kara laikā vācu oficiālajā lietvedībā, presē, bet krievu valodas presē ne tikai 2.pasaules kara laikā, bet arī Latvijas Republikas laikā tika lietots – Mītava (Mitau/ Muтава).

Jelgavas nosaukums pirmo reizi rakstītā veidā parādās 18.gs. vidū uz pirmajām latviešu valodā iespiestajām grāmatām. Paradoksāli ir tas, ka – ja grāmata bija latviešu valodā, tā bija izdota Jelgavā, ja svešvalodā – tad Mītavā. Tādēļ laikam arī laika gaitā izveidojies uzskats, ka Mitau ir vāciskas cilmes nosaukums, bet Jelgava – latviskas cilmes vārds.

Valodnieki abu vārdu izcelsmei un nozīmei ir veltījuši samērā lielu uzmanību. Pastāv vairākas hipotēzes, kurām katrai ir visai plašs piekritēju loks, turklāt strīdi nenorimst joprojām!

Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja speciālisti pārstāv viedokli, ka abi vārdi ir latviskas cilmes. Mitau cēlies no darbības vārda “mīt, mainīt” un norāda uz kādu senāku maiņas vietu, kura eksistējusi pirms krustnešu pils celtniecības. Tas visumā sakrīt ar vācu iekarotāju praksi citos gadījumos, kad piļu celtniecībai tie izvēlas jau apdzīvotu vietu. Savukārt vārds Jelgava norāda uz purvainu līdzenu, ūdeņainu vietu.

Pilnīgi iespējams, ka jau sākotnēji pastāvējuši abi nosaukumi – Mitau kā krustnešu pils apzīmējums, un Jelgava – kā apmetnes nosaukums vietai pie pils.

Nodibinoties Latvijas valstij, kad tika latviskoti daudzi vārdi, piemēram, Jelgavā visi ielu nosaukumi, oficiālajā lietvedībā tika mainīts arī pilsētas vārds uz “Jelgava”. Tā kā nekāda rīkojuma par to nav (pilsētas varas iestādes nav nevienam prasījušas atļauju pārdēvēt pilsētu) tam varētu būt tīri emocionāls izskaidrojums – tā kā “Mitau un Muтава” tika lietots tā sauktajos 700 gadu kundzības periodā, bet latviski rakstītajā presē, grāmatās un citur, kā arī sarunvalodā lietoja it kā latvisko Jelgava, tad arī tika pieņemts šis vārds.

Jelgavas vēsture gadskaitļos (1225.g.- 2013.g.)

Romas pāvesta Klementa sūtnis Modenas bīskaps Vilhelms 1225.gadā liek celt pie Lielupes pili, kā atbalsta punktu Zemgales kristianizēšanai.

Zemgaļu pretošanās dēļ pils celtniecība tiek uzsākta 1264.gadā Livonijas ordeņa mestra Konrāda fon Menderna laikā, un pils uzcelšana 1265.gadā tiek uzskatīta par Jelgavas sākumu.

1328.-1340.gadā pils un tai piekļauto ēku celtniecība tiek pabeigta.
1345.gadā Jelgavas pili ieņem Lietuvas valdnieka Aļģirda karaspēks, uzbrukuma laikā pils tiek daļēji nopostīta.
1361.gadā Jelgavu noposta lietuviešu karaspēks.
1376.gadā vēl viens lietuviešu iebrukums dižkunigaiša Ķeistuta vadībā, kā atbilde par Livonijas ordeņa sirojumu iepriekšējā gadā Lietuvā.
Kurzemes tiesību vēsturnieks Cīgenhorns savā Kurzemes tiesību vēstures grāmatā apgalvo, ka Jelgavai pilsētas tiesības un sava tiesa ir no 1435.gada, bet citu dokumentāru apstiprinājumu šim apgalvojumam nav.
1492.gadā Mītavas pils ir Livonijas ordeņa landmaršala (virspavēlnieka) rezidence
1522.gadā pirmo reizi minēts, ka Jelgavā ir sava baznīca (atrašanās vieta Sv.Trīsvienības baznīcas skvērs).
1561.gada 28.novembrī pēdējais Livonijas ordeņa mestrs Gothards Ketlers noslēdz ar Polijas un Lietuvas karali Sigismundu Augustu padošanās līgumu un kļūst par pirmo Kurzemes un Zemgales hercogu. Hercogisti kā lēni Gothards Ketlers saņēma no Lietuvas lielkņaza.
1565.gadā hercogs par savu rezidenci izvēlas Jelgavas pili.
1567.gadā Jelgava kļūst par hercoga oficiālo rezidences pilsētu.
1568.gadā hercogs ar savu galmu pārceļas uz Jelgavas pili. Tolaik Jelgavas namnieku skaits nebija lielāks par 80 – 90. Hercoga galmā ir 113 personas, no tām 42 latvieši.
1569.gadā pēc Lietuvas lielkņazistes un Polijas karalistes apvienošanās, hercogam bija jāatzīst arī Polijas karaļa augstākā vara.
No 1573.gada Jelgavai ir hercoga Gotharda Ketlera dāvātās pilsētas tiesības un savs ģerbonis.
1573.gadā sāk celt Svētās Annas baznīcu, vienīgo renesanses laika būvi pilsētā, kas ir saglabājusies līdz mūsu dienām.
1573.gadā ir pirmās ziņas par skolas, tā sauktās latīņu skolas pastāvēšanu Jelgavā.
1574.gadā sāk celt Svētās Trīsvienības baznīcu, vienu no renesanses laika būvēm pilsētā.
1575.gadā Jelgavā sāk kalt naudu.
1578.gadā Jelgavas pilī tiek iekārtota pirmā aptieka, galma aptieka, kuru vada Kristofers Limbekers.
1583.gadā tiek uzcelta pie pils īpaša baznīca, zem kuras izbūvē kapenes hercogiem.
Hercogs Gothards Ketlers mira 1587.gada 17.maijā un tika apglabāts paša izbūvētās pils baznīcas kapenēs Jelgavas pilī.
1588.gadā Jelgava tiek ierīkots nabagu hospitālis, pirmā slimnīca.
1593.gadā rāte sarīkojums gar krogiem un namiem likt laipas kājnieku staigāšanai.
1597.gadā Hercogs Fridrihs apstiprina pirmo Jelgavas organizēto stiklinieku amatu (cunfti).

Jelgava un tās apkārtne tiek postīta poļu zviedru kara laikā no 1600.-1629.gadam. 1607.gada 16. un 17.augustā nodeg lielākā daļa Jelgavas koka namu.
1615.gada 5.jūlijā hercogs Frīdrihs pirmo reiz nosaka Jelgavas pilsētas robežas.
1615.gadā tiek pabeigta Sv. Trīsvienības baznīcas būve – pirmā baznīca Eiropā, kas celta speciāli luterāņu konfesijas vajadzībām.
1617.gadā hercogistē tiek veikta pārvaldes reforma un hercogisti sadala 4 virspilskungu tiesās – Jelgavas, Sēlpils, Tukuma, Kuldīgas. Jelgava kļūst par Kurzemes un Zemgales hercogistes galveno pilsētu, kurā reizi divos gados jāsanāk muižnieku landtāgam.
1621.gadā pilsētu ieņem. Slepkavojot un laupot to ļoti izposta zviedru karavīri.
1622.gadā Jelgavu ieņem lietuviešu karaspēks.
1625.gadā Jelgavu noposta zviedru armija.
1630.gadā Jelgavā uzceļ katoļu baznīcu.
1634.gadā Jelgavu zviedri nodod atpakaļ hercoga Frīdriha valdījumā.
1637.gadā Georgs Mancelis (1593 – 1654) tiek iecelts par galma mācītāju Jelgavā
1638.gadā valdīt Kurzemes un Zemgales hercogistē sāk hercogs Jēkabs, ievērojamākais no Ketleru dzimtas hercogiem.
1642.gada 16.augustā nomira hercogs Frīdrihs un tika apglabāts Jelgavā pils baznīca kapenēs, Hercogs Jēkabs oficiāli kļūst par valdnieku.
1645.gadā Kurzemes muižnieku landtāgs pieņēma lēmumu, ka jaunais finansu gads sākas 24.jūnijā. Tā Jelgavā aizsākās Jāņu dienas, tirgus, līgumu slēgšanas laiks, izprieca, teātris.
1648.gadā ap Jelgavas pili un pilsētu tiek izbūvēti nocietinājumi.
1652.gadā izgatavots 1.pilsētas plāns.
1656.gadā hercoga galmā pirmo reizi kā īpašs ēdiens pasniegts kartupelis.
1658.gada 9.oktobrī Jelgavas pili ieņem zviedru karaspēks un sagūsta hercogu Jēkabu un ģimeni. Pilsēta tiek izlaupīta.
1659.gadā Jelgavu ieņem poļu, lietuviešu karaspēks.
1660.gadā No zviedru gūsta atgriežas hercogs Jēkabs ar ģimeni.
1665.gadā sākas pilsētas apgāde ar dzeramo ūdeni pa Jēkaba kanālu, kas savieno Svēti ar Driksu, kanāls ir 4 verstis garš.
1667.gadā sāk darboties pirmā grāmatu spiestuve Jelgavā, to vada Mihaels Karnals.
1670.gadā Jelgavā sāk darbību jezuītu misija ko vada no Austrijas atbraukušais Ernsts Šturms.
1681.gada 31.decembrī mirst hercogs Jēkabs. Viņš tiek apglabāts Jelgavā hercogu kapenēs.
1684.gadā par hercoga grāmatiespiedēju kļūst Georgs Radeckis, Jelgavā sāk iespiest pirmās grāmatas latviešu valodā.
1688.gadā uzcelts Sv.Trīsvienības baznīcas zvanu tornis.
1693.gadā pirmie bruģēšanas darbi Jelgavas tirgus laukumā.
1693.gadā Jelgavā pirmais piemineklis – Sv. Trīsvienības baznīcas pagalmā (kapos?) uzcelts piemineklis pilsētas kādreizējam fogtam Jostam Mölleram un viņa ģimenei.
1697.gada pavasarī hercoga Frīdriha Kazimira galmā Jelgavā viesojas lielā krievu sūtniecība, kuras sastāvā inkognito ir Krievijas valdnieks Pēteris I. Otrreiz viņš Jelgavu apmeklē

1709.gadā, lai vienotos par savas brāļa meitas Annas precībām ar troņmantinieku Fridrihu Vilhelmu.
1700.gadā izgatavots kokgrebums – Jelgavas panorāma. Vecākais attēls par Jelgavu. Šis attēls līdz 1740.gadam bija Kurzemes kalendāra titullapā.
1701.gada 23.jūlijā Jelgavu ieņem zviedru karaspēks.
1705.gada 16.jūlijā Jelgavu aplenc krievu karaspēks Pētera I vadībā. Zviedru garnizons kapitulē 4.septembrī.
1706.gada 24.martā krievu armija spiesta atkāpties un uzspridzina pilsētas vaļņus un pili.
1710.gada 21.jūlijā starp Kurzemes un Zemgales hercogu Frīdrihu Vilhelmu un Krievijas cara Pētera I pusbrāļa meitu Annu Ivanovnu tiek parakstīts laulību līgums. Pēc kāzām Pēterburgā atceļa uz Jelgavu jaunais hercogs mirst un hercogiene Anna Ivanovna ierodas Jelgavā kā atraitne.
1711.gadā Jelgavā par mācītāja palīgu strādā Vilhelms Šteineks, pirmais latviešu izcelsmes dzejnieks.
Līdz 1730.gadam hercogiene Anna Ivanovna dzīvo Jelgavā un pamet to, kad tiek izraudzīta par Krievijas ķeizarieni.
1737.gada 22.jūnijā par Kurzemes un Zemgales hercogu muižnieki izraudzījās Annas Ivanovnas favorītu Ernestu Johannu Bīronu. Kurzemes un Zemgales hercogistes tronī dinastiju maiņa – Ketleru vietā nāk Bīroni.
1737.gadā tiek saspridzināta vecā Jelgavas pils un uzsākta jaunas baroka pils celtniecība, pieaicinot par arhitektu itāli Frančesko Bartolomeo Rastrelli.
1738.gadā svinīgi ieliek pamatakmeni un sudraba piemiņas plāksni Bīronu pilij Jelgavā.
1739.gadā atver Svētās Trīsvienības baznīcas skolu.
1740.gada 20.novembrī, kad Krievijā pēc Annas Ivanovnas nāves notiek galma apvērsums, Ernestu Johannu Bīronu arestē un izsūta trimdā.
1740.gadā Rātskungi nolemj celt jaunu rātsnamu, kuru 1743.gada 21.augustā iesvēta, bet 24.augustā rātskungi te sanāk uz pirmo sēdi. Rātsnams, vēlāk pilsētas domes un valdes nams tiek izmantots līdz 1944.gada vasarai, kad kara darbības rezultātā ēka iet bojā.
1754.gadā nodibināta brīvmūrnieku loža „Pie trim kronētiem zobeniem”.
1758.gadā Jelgavā iznāk pirmais kalendārs latviešu valodā „Laiku Grāmata”, kas aizsāk laicīgo un praktisko zināšanu popularizāciju Latvijā.
1759.gadā Jelgavā ierodas un īsu brīdi valda Polijas karaļa Augusta II dēls Kārlis.
1762.gadā no Austrumprūsijas Jelgavā ierodas Johans Frīdrihs Hartknohs – pirmais grāmatu tirgotājs Baltijā.
1763.gada 22.janvārī Jelgavā atgriežas un hercogu Kārli padzen Ernests Johans Bīrons. Atsākas Jelgavas pils celtniecības darbi, kuros arhitektam Frančesko Bartolomeo Rastrelli palīdz jaunais dāņu arhitekts Severīns Jensens.
1764.gadā Ernsts Johans savā pilsētas pilī uzņem Krievijas carieni Katrīnu II
1764.gada oktobrī Jelgavā ierodas Eiropā labi pazīstamais blēdis Kazanova, kurš šeit uzdodas par lietpratēju dažādās inženierzinātnēs.
1766.gadā sāk iznākt pirmā avīze Jelgavā – „Mitauische Nachrichten”, tās redaktors ir filozofs Johans Georgs Hāmanis
1769.gadā vara hercogistē tiek nodota Pēterim Bīronam.
No 1769.gada līdz 1919.gadam darbojas Stefenhāgena tipogrāfija – 19.gs. tā ir lielākā Baltijā, tajā apprecot hercoga Ernsta Johana galma grāmatizdevēja Līdtkes atraitni savu karjeru grāmatizdevniecībā aizsāk hercoga bārddzinis Johans Frīdrihs Stefenhāgens (1744 – 1812).
1772.gada 8.decembrī nepabeigtajā Jelgavas pilī ar savu ģimeni iegāja Johans Ernests Bīrons un jaunajā pilī pēc 20dienām varenais hercogs mirst. Apglabāts viņš tiek pils kapenēs līdzās Ketleru dzimtas hercogiem.
1773.gadā savu darbību beidz jezuītu misija.
1775.gadā Jelgavā tiek atvērta augstskola Academia Petrina. Jaunās ēkas autors arhitekts Severīns Jensens. Skolas projektu izstrādāja šveiciešu akadēmiķis Georgs Zulcers.
1778.gadā Jelgavu apmeklē Eiropā pazīstamais brīnumārsts un kāršu blēdis Magno Kavallo.
1779.gadā Jelgavā ierodas blēdis un brīvmūrnieks Kaliostro, kurš nodibina Jelgavā brīvmūrnieku ložu “Loze de Adaption”. Par šo blēdi savu grāmatu “Ziņojums par bēdīgi slavenā Kaliostro uzturēšanos Jelgavā 1779.gadā un tur izdarītajām maģiskajām operācijām” saraksta rakstniece Eliza fon der Reke, saņemot kā dāvanu pateicībā no Krievijas ķeizarienes Katrīnas II Falcgrāves muižu.
1783.gadā pie Academia Petrina izveido observatoriju, kas ir 1. Latvijā un 2. Baltijā.
1785.gadā Jelgavā tiek atvērta publiskā bibliotēka.
1785.gada 26.jūnijā mehāniķis Johans Ernets Bīnemanis palaiž pirmo gaisa balonu.
1788.gadā Jelgavā uzcēla namnieku teātri.
1790.gada 24.aprīlī jelgavnieki Francija salielās revolūcijas ietekmēti pilsētas valdes namā sastādīja sarakstu, prasot no hercoga Pētera pilsoņiem lielākas tiesības. Daudzi pilsoņi izveidoja ūniju “Mākslinieku un profesionāļu pilsonība”. To vadīt uzņēmās reformatoru baznīcas mācītājs Johans Tilings.
1791.gadā sabiedrības izklaidei nodibina Kazino biedrību, kura savām vajadzībām iesāk celt namu – vēlāko Kurzemes bruņniecības namu
1791.gadā 28.oktobrī hercoga Pētera rīkojums, kas liek Jelgavas pilsoņiem bruģēt ielas.
1792.gadā 13. decembrī Jelgavā notiek dzirnavnieku dumpis, ko apspiež pielietojot šaujamieročus. Nogalina 14 un ievaino 9 cilvēkus.
1793.gadā tieslietu padomnieks advokāts K.L.Tečs sagatavo testamentu, kas paredz izveidot Mīlestības aleju – tā savienotu viņa un viņa drauga galma padomnieka S.G.Švandera kapus. Katru gadu pirmā amatnieka meita, kas iziet pie vīra saņemtu nelielu naudas summu, bet par to viņai ir jāiestāda 12 bērzi alejā. Tradīcija ir spēkā līdz 2.pasaules karam.
1795.gada 17.martā Kurzemes muižnieku landtāgs pieņēma deklarāciju par pakļaušanos Krievijai.
1795.gada 28.martā hercogs Pēteris spiests parakstīt Pēterburgā savu atteikšanos no troņa.
1795.gada 27.maijā beidz pastāvēt Kurzemes un Zemgales hercogiste, Jelgava kļūst par Krievijas guberņas Kurzemes guberņas centru. Pirmais gubernators ir Pēteris fon der Pālens.
1795.gada augustā notiek pirmā Jelgavas iedzīvotāju skaitīšana. Saskaita 9948 iedzīvotājus, no tiem 3546 latvieši, 5120 vācieši, 243 krievi, 1039 ebreji. Dzīvošanai derīgas 630 mājas, no kurām 493 atradās iekšpus pilsētas vaļņiem, 137 ārpus.
1796.gadā rīkojums visiem Kurzemes iedzīvotājiem, braucot uz Jelgavu ņemt līdzi bruģakmeņus, ko izmantoja Jelgava ielu bruģēšanai.
1797.gadā Jelgavā dzīvo 10 093 iedzīvotāji.
1798.gada martā Jelgavā ierodas Francijas karalis Luijs XVIII, kurš franču revolūcijas laikā ir izdzīts trimdā. Viņš uzturas Jelgavā līdz 1801.gada janvārim. Atkārtoti viņš kā Liles grāfs ar nelielu svītu atgriežas 1804.gadā un paliek te līdz 1807.gadam.

1800.gada 6.martā – Uz pieņemšanu pie Luija XVIII pirms sava Alpu karagājiena ierodas Aleksandrs Suvorovs.
1801.gadā Krievijas cars Pāvils I izdeva likumu, paredzot Jelgavā Academia Petrina vietā izveidot universitāti. Jaunais cars Aleksandrs I šo likumu atcēla. Universitāte formāli pastāv 109 dienas.
1802. gadā Staļļu laukuma (Staļļplača) rietumu malā uzceļ lielu teātra namu, pirmo speciāli būvēto teātra ēku Latvijā. Tajā 1500 vietas, t.sk. 1090 sēdvietas.
1802.gadā Jelgavā dzīvo 9 395 iedzīvotāji.
1805.gada janvārī atkal Jelgavā ierodas Francijas karalis Luijs XVIII un uzturas pilsētā līdz 1807.gada septembrim.
1810.-1823. gads Vaļņus ap pili nojauc, to vietā izveido parku, tā saukto Pilsdārzu, un apstādījumus.
1812.gadā Jelgavā nodibina pirmo meteoroloģisko staciju
1812.gada franču armijai un tās sabiedrotajiem iebrūkot Krievijā Kurzemē ienāk prūšu karaspēks, kas okupē Jelgavu 21.jūlijā. Franči paziņo par Kurzemes un Zemgales hercogistes atjaunošanu.
1812.gada 27.septembrī pie Jelgavas notiek kauja starp prūšu un krievu karaspēku, kas mēģina iekļūt Jelgavā pa Lielupi ar liellaivām. Franči un to sabiedrotie pamet Jelgavu 19.decembrī.
1815.gada 23.novembrī Jelgavā nodibina Kurzemes Literatūras un mākslas biedrību.
1818.gada 30.augustā, klātesot Krievijas caram Aleksandram I, Jelgavā tiek pasludināta zemnieku brīvlaišana no dzimtbūšanas Kurzemē.
1818.gada 18.novembrī Ģenerālgubernators marķīzs Pauluči apstiprina Kurzemes provinces muzeja un Ateneum biedrības (priekšlasījumu klubs) dibināšanas aktu – radies otrs vecākais muzejs Latvijā.
1819.gadā dibināta zemākās pakāpes skola meitenēm – Dārtas skola.
1820.gada 1.augustā Jelgavas ielas visas nolīdzinātas vienā līmenī un nobruģētas.
1820.-1825. gads Jelgavas pils austrumu spārnā ierīko hercogu kapenes.
1822.gada 5.janvārī pēc Kurzemes literatūras un mākslas biedrības biedra mācītāja Kārļa Fridriha Vatsona (Watson) (1777 – 1826) ierosinājuma Jelgavā sāk iznākt pirmais laikraksts latviešu valodā – “Latviešu Avīzes”.
1826.gadā Jelgavā ir 10 130 iedzīvotāju
1830.gadā uzsāk šosejas starp Jelgavu un Rīgu izbūvi.
1838.gadā „Academia Petrina” vietā izveido guberņas ģimnāziju.
1840.gadā Latvijā uzņemts pirmais dagerotips, attēlota Academia Petrina.
1849.gadā pirmā latviešu teātra izrāde Jelgavā.
1856.gadā ar J.Alunāna “Dziesmiņu” publicēšanu uz sabiedriskās skatuves “uznāk” jaunlatvieši.
1862.gadā Sv.Trīsvienības baznīcas zvanu tornis paaugstināts līdz 74.4 m augstumam, kļūstot par galveno pilsētas dominanti un trigonometrisko atskaites punktu.
1864.gadā Jelgavas iedzīvotāju skaits sasniedzis 22 901.
1868.gadā pie Svētās Annas baznīcas latviešu lauku draudzes nodibina kori “Līgo”.
1868.gada 30.augustā Jelgavas latvieši nolemj sakarā ar latviešu brīvlaišanas 50 gadadienu svinēt svētkus, ko sauc par brīvlaišanas svētkiem. Šie svētki cēla latviešu nacionālo pašapziņu.
1868.gada 21.novembrī svinīgi atklāj Jelgavas – Rīgas dzelzceļu.
1872.gadā dibināta “30.augusta Svētku komiteja” – par piemiņu dzimtbūšanas atcelšanai Kurzemē, tās priekšsēdētājs Pēteris Alunāns.
1873.gada 3.novembrī atklāj dzelzceļu Jelgava – Reņģe.
1880.gada 7.maijā Krievijas iekšlietu ministrs apstiprina statūtus Jāņa Neimaņa un Jura Mātera dibinātajai Jelgavas latviešu biedrībai, kas savu darbību ar dibināšanas sapulci sāk 10.jūnijā.
1880.gadā tiek atklāts pirmais ūdensvada tornis Jelgavā.
1883.gadā Annas baznīcas dārzā un Sv.Trīsvienības baznīcas skvērā iestādīts ozols Mārtiņa Lutera 400.dzimšanas dienas piemiņai.
1887.gadā Jelgavā mācītājs Ludvigs Katerfelds dibina Tabora iestādi – slimnīcu garīgi slimajiem, kas apvienojoties ar 1901.gadā dibināto Ģintermuižas slimnīcu 1921.gadā kļūst par Republikas Jelgavas psihoneiroloģisko slimnīcu.
1889.gada 30.augustā brīvlaišanas svētkos uzceļ speciālu ēku, kurā var pulcēties 4000 klausītāju un 800 dziedātāju.
1889.gadā Jelgavā sākas galveno ielu pārbruģēšana ar kaltiem akmeņiem un namu pievienošana kanalizācijai.
1893.gadā Jelgavas Latviešu biedrības Rakstniecības nodaļas organizētajā priekšlasījumā J.Jansons-Brauns vairāk kā 1000 klausītājiem nolasa savu referātu “Domas par jaunlaiku literatūru” – to uzskata par “jaunās strāvas” idejisko aizsākumu Latvijā.
1895.gadā Jelgavā notiek IV Vispārējie latviešu dziesmu svētki, pagaidām pirmie un vienīgie Vispārējie dziesmu svētki ārpus Rīgas.
1895.gadā agronoma Jāņa Bisenieka vadībā notiek vispārējās lauksaimniecības izstādes ierīkošana Jelgavā.
1898.gadā atklāj baroka stilā projektēto Kurzemes Provinces muzeja ēku ( arh. Vilhelms Neimanis (1849-1919), kas ir pirmā speciāli muzejam projektēta ēka Latvijā. ( Šo projektu Neimanis vēlāk izmanto Mākslas muzeja ēkai Rīgā).

1900.gadā izdod Latvijā pirmo sievietēm adresēto žurnālu latviešu valodā “Modes Vēstnesis”.
1906.gadā Jelgavas cietumā pusgada cietumsodu izcieš Jānis Čakste, kurš no 1905.-1907.gadam aizstāv revolucionārus kā advokāts un darbojas Krievijas Valsts domē, parakstot Vīborgas uzsaukumu.
1906.gadā komponista Ata Kauliņa redakcijā Jelgavā iznāk Latvijā pirmais mūzikas mēnešraksts “Mūzikas druva” latviešu valodā.
1910.gada 30.janvāri tiek atklāts jaunuzceltais Jelgavas latviešu biedrības nams.
1910.gadā uzcelta gāzes iestāde un sākas ielu apgaismošana ar gāzes laternām. Jelgavā ir 59 ielas ar gandrīz 2000 dzīvojamām ēkām.
1915.gada maija sākumā pirmais pasaules karš ir sasniedzis Jelgavas pievārti.
1915.gada 4.maijs – Jelgavā notiek manifestācija par godu latviešu zemessargu uzvarai pār vāciešiem pie Ruļļiem. J.Čakste izvirza ideju par latviešu brīvprātīgo vienību izveidošanu cara armijā, bet Krievijas Valsts Domes deputāti J.Goldmanis un J.Zālītis panāk , ka drīkst organizēt latviešu strēlnieku bataljonus.
1916. un 1917.gadā Jelgavā ierodas Vācijas ķeizars Vilhelms II.
1918.gada 15.martā vācieši izsludina Kurzemes hercogistes atjaunošanu ieceļot princi Joahimu par hercogu.
1919.gada 2.janvārī no Rīgas uz Jelgavu pārcēlās Latvijas Pagaidu valdība ar Kārli Ulmani priekšgalā, kas 6.janvārī pārcēlās tālāk uz Liepāju. Savu pirmo kaujas pavēli Pagaidu valdībai uzticamajam karaspēkam deva pulkvedis Oskars Kalpaks. Jelgava bija neoficiālā Latvijas galvaspilsēta un ieguva tiesības savā pilsētas ģerbonī nest Latvijas Republikas mazo valsts ģerboni.
1919.gada 5.janvārī Jelgavā ierodas Oskars Kalpaks un izdod savu pirmo pavēli Latvijas armijai, tiek saformēts t.s. Kalpaka bataljons. (Tā virsnieku rezerves rotu komandē Jānis Balodis, vēlākais Atbrīvošanās kara varonis
Līdz 1919.gada 18.martam pilsētā valda lielinieki un sarkanais terors.
1919.gada 21.jūnijā Jelgavā ieradās Pihnoss Bērmanis, kurš sevi dēvēja par pulkvedi un kņazu Bermontu Avālovu. Jelgava kļūst par Rietumu Krievijas atbrīvošanās armijas galveno mītni. No Jelgavas tiek vadīta šīs armijas uzbrukums Rīgai oktobrī.
1919.gada 21.novembris – Jelgava tiek atbrīvota no Bermonta karaspēka. (Oficiālās bermontiādes beigas)
1920.gadā Jelgavā dzīvoja 19 640 cilvēki
1922.gada 15.oktobrī uzstādīts piemineklis Brīvības karā pie Jelgavas kritušo un tur apbedīto karavīru piemiņai Meža kapos, (meta aut. Aleksandrs Strekavins). Tas ir pirmais piemineklis Brīvības karā kritušajiem Latvijā.
1924.gada 9.novembris – Meža kapos iekārtots nodalījums angļu karavīru kapiem, tajos apglabāti visi Latvijas teritorijā I pasaules kara laikā mirušie angļu karavīri.
1926.gadā Jelgavā darbu uzsāk pirmā Latvijā uzceltā cukurfabrika.
1929.gadā Jelgavas teātrī uzbūvē Latvijā pirmo skatuvi ar grozāmo ripu.
1930.gada 31.augustā atklāj pieminekli Latvijas valsts pirmajam prezidentam Jānim Čakstem (tēlnieks K.Jansons).
1932.gadā stacijas laukumā atklāj tēlnieka K.Jansona veidoto pieminekli Jelgavas atbrīvotājiem no bermontiešiem “Lāčplēsis un Melnais bruņinieks”.
1935.gadā Jelgavā iedzīvotāju skaits pieaudzis līdz 34 099.
1937.gada 5.septembris – Jelgavā svin Pļaujas svētkus, kas vienlaicīgi ir arī K.Ulmaņa 60.dzimšanas dienas svinības.
1939.gadā pēc Jelgavas pils atjaunošanas un nosaukšanas par Viestura piemiņas pili Jelgavā izveido jaunu augstskolu – Latvijas Lauksaimniecības akadēmiju.
1940.gada 17.jūnijā Jelgavā ienāk Padomju Savienības karaspēks – tanku kolonnas.
1940.gada 30.septembrī – Jelgavas 1.vidusskolas audzēkņa Friča Skursteņa dzīvoklī Slimnīcas ielā nodibina organizāciju “Brīvā Latvija”, kas cīnījās pret padomju okupāciju.
1941.gada 14.jūnijā arī no Jelgavas stacijas savu Golgāta ceļu uzsāka vairākos etapos aptuveni 8000 Latvijas pilsoņu.
1941.gada 22.jūnijā sākoties otrajam pasaules karam vācu aviācija bombardē Jelgavas aerodromu. Vācu karaspēks ieņem Jelgavu 29.jūnijā.
Līdz 1941.gada 13.oktobrim nacisti nobendējuši Jelgavas apkārtnē 3576 cilvēkus. Holokaustā iet bojā ap 2000 Jelgavas ebreji.
1944.gada 4.jūnijs – Lūcijas Garūtas kantātes “Dievs, Tava zeme deg” pirmatskaņojums Sv.Trīsvienības baznīcā. (solisti Ā.Kaktiņš, M.Vētra. L.Garūta un Reitera koris).
1944.gada 27.jūlijā Jelgavai sākas padomju aviācijas uzlidojumi. Kaujās par pilsētu tā tiek nodedzināta. Frontes līnija pie Jelgavas ir līdz 10.oktobrim, kaut padomju laikā 31.jūliju uzskata par Jelgavas atbrīvošanas dienu no vācu varas.Šajās kaujās tiek sagrauti 90% no pilsētas apbūves.
1945.gada 5.februārī no Jelgavas uz Sibīriju dodas pirmais arestēto mierīgo iedzīvotāju ešelons.
1948.gada 29.augustā – atklāj Raiņa parku, 1957.g. tajā uzstāda K.Zemdegas veidoto Raiņa krūšutēlu.
1949.gada maijs – vietējās varas lēmums novākt visus pieminekļus, kuri atgādinātu par Latvijas Republikas laiku.
1949.gada 25.martā no Jelgavas atkal tiek vesti uz Sibīriju izsūtītie.
Līdz 1950.gadam padomju varas iestādes tur Jelgava vācu karagūstekņus.
1951. gada 7. aprīlī Jelgavā novērots augstākais ūdens līmeis palu laikā (383 cm virs nulles), appludinot 40% no Jelgavas teritorijas.
1965.gadā darbu uzsāk Jelgavas Ādolfa Alunāna Tautas teātris.
1969. gada 12. janvārī gāzes noplūdes rezultātā notiek sprādziens dzīvokļu mājā Raiņa ielā 9, kā rezultātā bojā iet 39, bet ievainoti 11 cilvēki.
1975.gadā uzcelta RAF rūpnīca.
1981.gadā Jelgavā dzīvoja 69,5 tūkstoši iedzīvotāju. Jelgava ir ceturtā lielākā pilsēta Latvijā. Jelgava ir liels rūpnieciskās ražošanas centrs, lielākais uzņēmums ir RAF – Rīgas autobusu fabrika, kas ražo Padomju Savienībā populāros mikroautobusus. Jelgava ir ievērojams dzelzceļa mezgls, ko NATO paredz savos Padomju Savienības ātombombardēšanas plānos kā vienu no mērķiem.
1987.gadā atklāts piemineklis latviešu glezniecības vecmeistaram Ģedertam Eliasam.
1987.gadā – aktrisei, jelgavniecei Elzai Radziņai piešķirts Jelgavas Goda pilsones tituls
1988.gadā jelgavnieki aktīvi iesaistās Latvijas Tautas frontes sadarbībā un palīdz tai iegūt varu Jelgavas pašvaldībā 1989.gadā.
1988.gada 18.novembrī Academia Petrina ēkas tornī paceļ Latvijas valsts karogu.
1989.gads – pēc 55 gadu pārtraukuma notiek demokrātiskas vēlēšanas, kurās uzvar Latvijas TF kandidāts Jānis Bunkšs.
1989.gadā izveido piemiņas vietas padomju represijās cietušajiem
1990.gadā pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Jelgavā sākas lielas pārmaiņas, kas ietekmē pilsētas padomju laikos izveidojušos ekonomisko dzīvi. Darbu beidz daudzas padomju laika rūpnīcas, tiek izvests padomju karaspēks.
1992.gadā atklāts atjaunotais K.Jansona piemineklis “Lāčplēsis un melnais bruņinieks”.

2000.gadā beidzas stagnācijas un ekonomiskās krīzes laiks pilsētā, pilsētā palēnām sāk atjaunoties ražošana, tiek celti jauni uzņēmumi, ražotnes, renovētas izglītības, kultūras un sporta iestādes.
2000.gadā atjaunots hercoga Jēkaba laukuma nosaukums.
2002.gadā apstiprināts Jelgavas ģerbonis.
2003.gada 14.novembrī atklāts piemineklis Latvijas valsts pirmajam prezidentam Jānim Čakstem.
2004.gada maijā lielāka daļa Jelgavas iedzīvotāju atbalsta Latvijas pievienošanos Eiropas Savienībai.
2007.gadā tiek atklāts pārbūvētais Uzvaras parks. Tas kļūst par vienu no nozīmīgākajām lielo kultūras pasākumu norises vietām pilsētā.
2010. gada 25. augustā atklāta autobusu rūpnīca AMO Plant, kas ir mēģinājums atjaunot autobūves industriju Latvijā.
2010.gada 2. septembrī atklāj Zemgales Olimpisko centru ar modernu vieglatlētikas stadionu, futbola laukumu, slēgto halli ar 2000 sēdvietām, BMX trasi.
2010.gada 16. novembrī atklāj renovēto Svētās trīsvienības baznīcas torni, kurā izvietotas vēstures ekspozīcijas par pilsētu un Jelgavas reģionālais tūrisma centrs.
2011. gada 16. jūnijā oficiāli atklāj Lielupes labā krasta aizsargdambi no Lielupes tilta līdz dzelzceļa tiltam, uz kura izbūvēta promenāde, kā arī pilsētnieku atsaucību izpelnās labiekārtotā peldvieta.
2012. gada 15. novembrī atklāts gājēju tilts pār Driksu, kas savienu pilsētas centru ar Pasta salu. Pēc iedzīvotāju balsojuma internetā tiltam piešķirts Mītavas vārds.
2013. gada 24. jūlijā Nacionālie bruņotie spēki saņēma patruļkuģi vārdā “Jelgava”.
2013. gada 2. septembrī pie Mītavas tilta svinīgi atklāta skulptūra Jelgavas students.
2013. gada 11. septembrī atklāta lielākā biomasas koģenerācijas stacija Latvijā, kas var nodrošināt līdz 85% pilsētas centralizētās siltumapgādes slodzes.

Tas pirmoreiz notika Jelgavā

1574. gadā uzcelta Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīca – tā tiek uzskatīta par pirmo uzcelto protestantu draudzes (luterāņu) baznīcu Eiropā.

1738. gadā ielikti pamati pirmajai no divām F.B.Rastrelli būvētajām pilīm Latvijā – Jelgavas pilij (otra ir Rundāles pils).

1775. gadā nodibināta Pētera akadēmija – pirmā augstskola Latvijā.

1783. gadā pie “Academia Petrina” izveidota pirmā observatorija Latvijā.

1785. gada 26. jūnijā pirmo reizi Latvijas debesīs pacēlās gaisa balons.

1802. gadā uzcelta Latvijā pirmā speciāli teātrim domātā ēka.

1815. gadā nodibināta Kurzemes Literatūras un mākslas biedrība, kas bija sākotne Latvijas Zinātņu akadēmijai.

1818. gadā dibināts Kurzemes Provinces muzejs, kas bija pirmais muzejs ārpus Rīgas un otrais Latvijā.

1822. gadā 5. janvārī iznāca pirmais laikraksts latviešu valodā “Latviešu Avīzes”, kas turpināja iznākt līdz 1915. gadam.

1860. gadā Kurzemes Ekonomiskā biedrība (vācu) sarīkoja pirmo brīvdabas lauksaimniecības izstādi Latvijā.

1891. gadā izdoti Konversācijas vārdnīcas pirmie sējumi.

1894. gadā iznāca K.Barona “Latvju dainu” pirmizdevums.

1895. gadā notika vienīgie Vispārējie latviešu dziesmu un mūzikas svētki ārpus Rīgas. Te pirmo reizi kopkora izpildījumā skanēja Latvijas himna “Dievs, svētī Baltiju (Latviju)”.

1898. gadā Kurzemes Provinces muzeja izvietošanai uzcēla pirmo speciāli muzejam domāto ēku Latvijā (arhitekts V.Neimanis).

20. gadsimta sākumā Jelgavas drukātavas bija pirmās, kuras pārgāja uz tā saukto latīņu garnitūru (jauno druku).

1919. gada 5. janvārī pulkvežleitnants O.Kalpaks apvienoja visas latviešu vienības Latviešu atsevišķajā bataljonā, kas 1919. gada 21. martā radīja pamatu 1. latviešu atsevišķajai brigādei.

1922. gada 15. oktobrī atklātais piemiņas akmens Jelgavas Meža kapos bija pirmais Latvijas Neatkarības karam veltītais piemineklis Latvijā.

1926. gadā atklāta pirmā cukurfabrika Latvijā.

1929. gadā uzbūvēta pirmā grozāmā teātra skatuve Latvijā.

1930. gada 1. augustā atklāts pirmais piemineklis mūsu Valsts prezidentam Jānim Čakstem pie “Academia Petrina”, bet atjaunoto pieminekli atklāja 2003. gada 14. novembrī pie Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīcas torņa.

1939. gadā Jelgavā darbu uzsāka Latvijas Lauksaimniecības akadēmija (tagadējā LLU) – vienīgā augstskola Latvijā, kurā var iegūt augstāko izglītību lauksaimniecības zinātnēs.

Jelgavas traģēdija 1944.gada jūlijā un augustā

1944.gada jūlijs un augusts palicis kā traģisks mēnesis, kad Otrajā pasaules karā pāris dienu laikā gāja bojā skaistā Zemgales pērle – Jelgava. 31. jūlija bombardēšanā tika sagrauts vairāk nekā 95% pilsētas apbūves.

J.Blīvja monogrāfijā “Jelgavas aizstāvēšana 1944.gada vasarā” teikts, ka Šauļus Sarkanā armija ieņēma jau 27.jūlijā, un padomju karaspēkam tika dots uzdevums virzīties uz priekšu un, ieņemot Jelgavu un Bausku, iziet pie Baltijas jūras.

Lai gan Jelgavas aizstāvēšana (ieņemšana) norisinājās jūlija beigās, frontes tuvošanās bija jūtama jau 24.jūlijā, kad notika pirmais padomju aviācijas uzlidojums. Tam gan bija vairāk iebiedējošs raksturs, jo nenodarīja nekādus lielus postījumus – cieta tikai dažas ēkas Nikolaja (Vienības) baznīcas apkaimē, dažas bumbas, kas bija mērķētas uz apgabala komisāra fon Mēdema rezidenci – pili, nokrita pils parkā un pagalmā.

Nākamais uzlidojums, kas notika 27. jūlija pēcpusdienā, bija ievērojami postošāks. Galvenais mērķis bija dzelzceļa stacija (lai aizkavētu papildspēku pievešanu pa dzelzceļu no Rīgas). Jāpiebilst, ka tolaik uz sliedēm stāvēja 4 gari vilcieni ar Latgales un Vidzemes bēgļiem (tātad civiliedzīvotājiem!), kā arī 2 pasažieru vilcieni, bet preču stacijā atradās vairāki munīcijas vilcieni. Uzlidojumā pilnībā tika sagrauta stacijas ēka, izpostīti sliežu ceļi, aizdedzinātas (aizdegās) ēkas stacijas apkaimē, arī stacijas tuvumā esošā degvielas noliktava. Abos uzlidojuma viļņos tikai daļai no pasažieriem izdevās pamest vilcienus un paglābties pie stacijas esošajās pretgaisa aizsardzības patvertnēs. Necik ilgi nāca arī trešais uzlidojums, kura mērķis bija sagraut gaisa tiltu pār dzelzceļu – tomēr tas neizdevās. Stundas laikā daļa no pilsētas pārvērtās drupu kaudzē, pārtrūka telefona sakari, elektrība un ūdens apgāde. 27.jūlija vakarā daudzi pameta pilsētu.

Padomju aviācijas uzlidojumi turpinājās arī 28.jūlijā, tad mērķis bija iznīcināt Jelgavas aerodromu. Pēc padomju presē publicētajām ziņām Jelgavas bombardēšanā tika iesaistīti 62 bumbvedēji un 56 iznīcinātāji, kam pretim stāvēja tikai viena zenītlielgabalu baterija, kas nogāza vienu padomju bumbvedēju un divas iznīcinātāju lidmašīnas.

Vienlaikus 27. jūlijā ģenerālim V.Obuhovam (1898 – 1975) tika dota pavēle ieņemt Jonišķus, tad virzīties uz Bausku un Jelgavu. Jonišķi tika ieņemti 28. jūlija naktī, un tanku grupa strauji devās Jelgavas virzienā, tomēr tanku virzīšanās tika apturēta. Bet jau 28. jūlija vakarā pār Jelgavu “nolija” reaktīvo mīnmetēju (sauktu par “katjušām”) šāviņu lietus. Pilsētā ugunsgrēkiem no iepriekšējā uzlidojuma pievienojās jauni. Kaujas norisē pirmo reizi iesaistījās 18 vācu triecienlidmašīnas, kas bombardēja padomju spēku pozīcijas Jelgavas nomalēs.

Ar mainīgām sekmēm kaujas turpinājās 29. jūlijā, neskatoties uz milzīgo padomju spēku pārsvaru, tiem izdevās ieņemt un nostiprināties tikai pilsētas nomalēs.

30.jūlija agrā rīta stundā sākās pilsētas “ģenerālšturmēšana” no Lielupes (Bauskas) puses, vēršot galveno triecienu pret dzelzceļa staciju. Visumā padomju spēku “ģenerālšturmēšana” bija neveiksmīga – viņi nespēja ieņemt ne dzelzceļa staciju, ne arī nokļūt pilsētas centrālajā daļā. Šajā dienā lielu atbalstu pilsētas aizstāvjiem sniedza latviešu aviācijas 35 lidmašīnu lielā grupa “Nakts kaujas grupa 12” (Nachtschlachtgruppe 12 [NGS-12]), kura veica 300 kaujas lidojumus pret padomju spēkiem, nometot vairāk nekā 50 tonnas bumbu.

Jaunu, vēl spēcīgāku, uzbrukumu Jelgavai padomju karaspēks atjaunoja 31.jūlija rītā, kad atkal kaujās iesaistījās padomju aviācija un reaktīvie mīnmetēji. Ar šo milzīgo pārspēku uzbrucējiem izdevās ielauzties pilsētas centrā. Tomēr vēl 31.jūlija vakarā Jelgavas aizstāvju vienība sīksti pretojās padomju pārspēkam nelielā placdarmā pie Driksas tilta. Un, lai gan 31.jūlija vakarā padomju radio ziņoja par Mītavas (Jelgavas) ieņemšanu – pilsēta 31.jūlijā netika ieņemta!

Tikai naktī uz 1.augustu vācu prettanku lielgabalu uguns aizsegā pilsētas aizstāvji – vācu un latviešu vienības – pa Driksas un Lielupes tiltiem atkāpās uz Lielupes labo krastu, tad abus tiltus uzspridzināja. Taču dažidesmiti karavīru palika pilsētas mūros un turpināja aizstāvēt savu pilsētu.

Bet cīņas turpinājās Lielupes labajā krastā. Naktī uz 1. augustu padomju spēki, izmantojot nesaspridzināto dzelzceļa tiltu, pārnāca Lielupes labajā krastā, ieņēma Cukurfabrikas teritoriju, tad Pasta salu un Jelgavas pili, taču, sastopot nepārvaramu pretestību, bija spiesti atkāpties atpakaļ uz Lielupes kreiso krastu. Nākamajā naktī līdzīgu operāciju padomju spēki atkārtoja nedaudz augšup – pie Dandāles muižas, ar plostiem šķērsojot Lielupi. Tomēr arī šoreiz nekādi lieli panākumi netika gūti. Papildus šajā laikā padomju spēki, lielgabalu un mīnmetēju atbalstīti, turpināja uzbrukumus arī citos rajonos. Tomēr Jelgavas pils šajās kaujās nonāca padomju spēku rokās. Aculiecinieki stāsta, ka lielgabali tikuši ievilkti pilī un pa pils logiem karavīri raidījuši šāviņus uz vācu un latviešu leģionāru pozīcijām pie Kalnciema ceļa. Par atbildi – vācu smagā artilērija pavērsa savus stobrus pret pili un to pamatīgi nopostīja, pils izdega.

Pēc visa spriežot, “atmetuši ar roku” pilsētas pilnīgas ieņemšanas plānam, padomju spēki pārgrupējās, daļa atstāja pilsētu un ieņēma aizstāvēšanās pozīcijas gar Lielupes kreiso krastu. Tikmēr 3. un 4. augustā no Rīgas Jelgavas aizstāvjiem pienāca papildspēki. Naktī no 4. uz 5.augustu, pēc pamatīgas artilērijas uguns, tie forsēja Lielupi un Driksu un nostiprinājās nelielā placdarmā Linu vērptuves rajonā, veikli izbūvēja pontonu tiltu, pār kuru ienāca galvenie spēki. Pamazām padomju spēki tika izspiesti no pilsētas centrālās daļas, nelīdzēja arī padomju karavīrus atbalstošā mīnmetēju uguns. Jelgava faktiski tika atkarota.

Lai padomju virspavēlniecībai nevajadzētu ziņot par šo sakāvi, tika dota pavēle nekavējoties, pārsviežot lielus armijas un artilērijas papildspēkus, “iznīcināt izrāvušos pretinieku” – tas nozīmēja no jauna ieņemt Jelgavu. Kaujas ilga 2 dienas, kur abas puses izmantoja artilēriju un mīnmetējus, pilsēta tika pagalam nopostīta. 7.augustā padomju spēki bija ieņēmuši visu Lielupes kreiso krastu, visu pilsētu. Jelgava bija sagrauta un pakļauta.

Jelgavas Zinātniskā bibliotēka ir sagatavojusi video sižetu par šo laiku, izmantojot K.Rakes un citu autoru fotogrāfijas no Normunda Reča un Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja kolekcijām.

Informācija sagatavota
Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā,
izmantojot J.Blīvja monogrāfiju “Jelgavas aizstāvēšana 1944.gada vasarā”

• Pārdēvētās Jelgavas ielas (20.gs.sāk.—1990.gadi)

• Datubāze “Ievērojami cilvēki Jelgavā” –  biogrāfiskas ziņas par cilvēkiem, kuriem bijusi saistība ar Jelgavu

• Zudusī un mūsdienu Jelgava – saišu kolekcija par digitalizētajiem materiāliem – Jelgavas ceļvežu un citu grāmatu teksti tiešsaistē, periodiskie izdevumi,  atklātnes, attēli, Jelgavas plāni, kartes u.c.

• Jelgavas avīzes – ceļvedis par izdevumiem  bibliotēkas krājumos un tiešsaistē; saites, rakstu meklēšana