DACE VILNE

Dace Vilne, Ādolfa Alunāna Jelgavas teātra mākslinieciskā vadītāja un režisore:

GODA zīme
par ieguldījumu teātra nozares attīstībā un tradīciju saglabāšanā Jelgavas pilsētā.

«Man ir prieks būt piederīgai Jelgavai un tās amatierteātra kopienai. Tie ir cilvēki, kuri ar savu radošo darbību padara šo dzīvi krāsaināku. Vairāk nekā 16 darba gadi Latvijas Nacionālajā kultūras centrā man devuši iespēju salīdzināt, un Jelgava patiesi var lepoties ar reti kur sastopamu kultūras dzīves bagātību. Cilvēks var būt mākslas patērētājs, bet var arī attīstīt savas dotības un būt radītājs. Tieši tāda ir amatiermākslas būtība – līdzās maizes darbam atrast savu radošo piesaisti, spēlējot teātrī, dziedot, zīmējot, dejojot vai darinot lietišķo mākslu.
Mana radošā piesaiste jau no bērnības ir teātris – es gluži vienkārši nevēlējos neko citu. 2. klasē Rīgā ar diviem tramvajiem braucu uz dramatisko ansambli «Dzirkstīte», bet brīvajā laikā Sarkandaugavas sētā iesaistīju vienaudžus etīdēs, kuru skatītāji bija sētas tantuki. Tā bija degsme radīt un rādīt, kas ar gadiem nenorima. Pārceļoties uz Jelgavu, dramatiskajā kolektīvā pie Lūcijas Ņefedovas un vēlāk studijā es turpināju pieaugt teātrī – kā personība, aktrise, režisore.
Nu režija ir mana ikdiena, kas dāvā lielāko garīgo piepildījumu. Jāatzīst gan, darbs pie jauna iestudējuma vienmēr ir kā sarežģīta krustvārdu mīkla, psiholoģija darbībā. Tā ir materiāla izvēle, iedziļināšanās tēlu būtībā, pārdomāta lomu sadale, ņemot vērā kopumā 50 aktieru noslodzi, varēšanu un arī teātrim būtiskās vecuma un vizuālās īpatnības. Katrā posmā vienmēr līdzi nāk jautājums: vai pieņēmu pareizu lēmumu? Teātris ir publiska māksla, un tās vērtētājs ir skatītājs, kuru negribas pievilt.
Kā mākslinieciskai vadītājai man ir svarīgi dāvāt skatītājiem iespēju baudīt iestudējumus dažādos žanros, formās, režisoru pieejās. Tā ir mūsu repertuāra teātra būtība no laika gala, un to var un vajag ne tikai saglabāt, bet arī attīstīt. Caurskatot sezonas programmu, jāatzīst – mums izdodas. Izķert noslogotās lielās skatuves datumus, attīstīt kamerzāli kā pastāvīgu iestudējumu vietu, piesaistīt viesrežisorus. Svarīgākais – pie mums ir gana plašs skatītāju loks, kas šo teātri vēlas, skatās un novērtē. Mīļie skatītāji, paldies par jūsu mīlestību. To ir brīnišķīgi just un apzināties!»