1.6 °C, 1.9 m/s, 86.5 %

Ekonomika

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsEkonomikaEkonomikas atveseļošanās priekšvēstnesis – apgrozījuma kāpums ražošanas uzņēmumos
Ekonomikas atveseļošanās priekšvēstnesis – apgrozījuma kāpums ražošanas uzņēmumos
02/07/2011

Salīdzinot ar 2009. gadu, kurš vērtējams kā ļoti slikts gads un daudziem nozīmēja izdzīvošanu vai bankrotu, pērn ekonomiskā situācija pilsētā ir uzlabojusies. Analizējot Jelgavas uzņēmumus pēc pērnā gada apgrozījuma, top 3 veido vairumtirgotāji, kuru gada apgrozījums pārsniedz vai teju sasniedz desmit miljonus latu. Lai gan eksperti norāda – likumsakarīgi, ka tieši vairumtirgotājiem ir vislielākais apgrozījums, parādās Jelgavai patīkama tendence: apgriezienus uzņem arī ražošanas uzņēmumi.

Ilze Knusle-Jankevica

Salīdzinot ar 2009. gadu, kurš vērtējams kā ļoti slikts
gads un daudziem nozīmēja izdzīvošanu vai bankrotu, pērn ekonomiskā
situācija pilsētā ir uzlabojusies. Analizējot Jelgavas uzņēmumus
pēc pērnā gada apgrozījuma, top 3 veido vairumtirgotāji, kuru gada
apgrozījums pārsniedz vai teju sasniedz desmit miljonus latu. Lai
gan eksperti norāda – likumsakarīgi, ka tieši vairumtirgotājiem ir
vislielākais apgrozījums, parādās Jelgavai patīkama tendence:
apgriezienus uzņem arī ražošanas uzņēmumi.

Pēc šā brīža datiem, pērn apgrozījums 10 miljonus latu pārsniedzis
tikai diviem Jelgavas uzņēmumiem – naftas produktu un degvielas
vairumtirgotājam «Danfort» un graudu un sēklu vairumtirgotājam
«Agro Trade Latvija», bet daļa uzņēmumu vēl tikai tagad iesniedz
atskaites par pērnā gada rezultātiem. Jelgavas pilsētas pašvaldības
Attīstības pilsētplānošanas pārvaldes speciāliste Zigrīda Sokolova,
analizējot Jelgavas uzņēmumu publiski pieejamos finanšu datus par
pagājušo gadu, norāda, ka tirgotājiem apgrozījums vienmēr ir bijis
liels, turklāt sarakstā nav iekļauti lielo veikalu ķēžu, piemēram,
«Rimi», «Maxima», «IKI», veikali, kuru juridiskā adrese ir Rīgā.
Tomēr pozitīvi ir tas, ka sarakstā parādās arī ražošanas uzņēmumi.
«Daudzas ražotnes tomēr šobrīd nestrādā ar pilnu jaudu, un tām ir
potenciāls kāpināt ražošanas apjomus. Tomēr uzņēmumiem, kas vairāk
orientējas uz vietējo tirgu, piemēram, būvkompānijām, ir grūtāk, jo
cilvēku maksātspēja ir stipri kritusies. Ir jāmeklē noieta tirgi,
kas ārvalstu kompānijām nav aktuāls jautājums – viņi praktiski visu
saražoto eksportē,» vērtē Z.Sokolova.

Palīdz «mammas»
Labāk gājis tiem uzņēmumiem, kuru produkts – naftas produkti,
graudi, metāls – kotējas pasaules tirgū, jo tas mazinājis krīzes
sekas.

Topa 2. vietā ierindojies graudu un minerālu vairumtirgotājs SIA
«Agro Trade Latvija», kura apgrozījums pērn bija 12,59 miljoni
latu. Šādi rādītāji sasniegti, pat neskatoties uz to, ka pērn maijā
uzņēmums pārtraucis graudu iepirkšanu un tirdzniecību, paliekot pie
celtniecības, lauksaimniecības un meža tehnikas tirdzniecības.
Šobrīd «Agro Trade Latvija» juridiski eksistē, bet darbību ir
pārtraucis, savukārt tā jomu – graudu un minerālmēslu
vairumtirdzniecību – ir pārņēmis jaunizveidots uzņēmums SIA «Elagro
Trade», kura juridiskā adrese ir Rīgā, bet drīzumā tas pārnāks uz
Jelgavu. Līdz ar to Somijas koncernam «Konekesko» Latvijā palicis
tikai meitas uzņēmums «Konekesko Latvija», kas nodarbojas ar
tehnikas tirdzniecību Latvijas tirgū. Arī pārējās Baltijas valstīs
ir meitas uzņēmums, kas orientēts tieši uz šīs valsts tirgu.

«Graudu un minerālmēslu biznesa īpatnība ir tā, ka ļoti grūti
prognozēt cenas, jo tās ir atkarīgas no tendencēm pasaules tirgū.
Tomēr, ja uzņēmums «Agro Trade Latvija» būtu strādājis visu gadu,
cipari būtu trīsreiz lielāki,» norāda «Konekesko Latvija» valdes
priekšsēdētāja Antra Spickus. Viņa uzsver, ka būtisks atspaids ir
«lielā mamma», kas jo īpaši svarīgi bija ekonomiskās krīzes
sākumposmā, kad tirgū bija izteikts finanšu trūkums, daudziem
uzņēmumiem trūka apgrozāmo līdzekļu un tie nespēja norēķināties par
saņemtajām precēm un pakalpojumiem.

Ražotnes, kas pieder ārvalstu kompānijām, lielāko daļu
produkcijas eksportē. Tās Latvijā darbojas tikai tāpēc, ka te tas
ir lētāk nekā valstī, kurā atrodas mātes kompānija. SIA «VT East»
ir Dānijas kompānijas meitas uzņēmums un Jelgavā darbojas jau 12
gadus. Ražotnes atrašanās vietu noteikuši vairāki apstākļi.
«Latvijā ir daudz lētāks darbaspēks nekā Dānijā. Arī elektrība te
ir lētāka. Atsevišķi nodokļi Latvijā ir zemāki, piemēram, uzņēmuma
ienākumu nodoklis Dānijā ir 25 procenti, bet Latvijā – 15, savukārt
darbaspēka nodoklis abās valstīs ir vienāds,» salīdzina uzņēmuma
valdes loceklis Hans Kurts Pedersens, norādot, ka ražošanas
izmaksas joprojām zemākas ir Latvijā. Pērn uzņēmums paplašinājās un
palielināja ražošanas jaudas par apmēram 25 procentiem, saražojot
gadā 600 tonnas dažādu pilsētvides labiekārtošanas metāla elementu
– velosipēdu statīvus, atkritumu urnas, nožogojumus, nojumes. 99
procenti produkcijas tiek sūtīti uz Dāniju, no kurienes tālāk uz
Ziemeļeiropu. 

Garants – «ejošs» produkts
Lai spētu pastāvēt, uzņēmumam jāspēj reaģēt uz pieprasījumu.
«Ejošu» jomu ir atradusi SIA «VA&AL», kas Jelgavā strādā trīs
gadus un nodarbojas ar metāla uzpirkšanu, pārstrādi un tirgošanu un
kravas transporta pakalpojumiem. «VA&AL» valdes priekšsēdētājs
Daņiils Sidorovs atzīst, ka uzņēmums krīzi neizjuta, jo metāls ir
«ejoša» prece. «Viss jūk – rūpnīcas tiek likvidētas, paliek
iekārtas, tehnika, angāri. Tas kaut kur ir jāliek,» viņš stāsta.
Uzņēmums metāla izstrādājumus, visbiežāk caurules, žogus, mašīnas,
iepērk Latvijā, tad tos sašķiro, sagriež un pārdot tālāk. Parasti
produkts tiek nogādāts ostā, kur to pārdod un ved uz visām pasaules
malām, piemēram, Turciju, Indiju, Spāniju. Nenoliedzami, biznesu
ietekmē arī fakts, ka pēdējā laikā būtiski pieaudzis metāla zādzību
skaits. «Mēnesī vismaz trīs, piecas reizes saskaramies ar
situāciju, kad mums grib pārdot zagtu metālu, piemēram, nes aku
vākus, caurules. Saskaņā ar likumdošanu šādus izstrādājumus iepirkt
nedrīkstam un pie tā arī strikti pieturamies,» tā D.Sidorovs,
piebilstot, ka ne vienmēr gan tiekot saukta policija. Parasti šādi
klienti vienkārši tiek raidīti prom, jo uzņēmumā saprot, ka tagad
katrs cīnās par izdzīvošanu, kā nu māk. Nākotnē uzņēmums plāno
paplašināties un iepirkt vēl citus materiālus, piemēram, plēvi,
kartonu, gumiju, bet pagaidām akcents tiek likts uz autoparka
uzlabošanu. Šobrīd uzņēmumā strādā desmit cilvēki.

Savu vietu atradis arī ādas apstrādes uzņēmums «Ritales», kam
Latvijā konkurences nav. Uzņēmuma valdes loceklis Valdis Priede
norāda, ka veiksmes pamatā ir stabils, ilggadējs sadarbības
partneris Itālijā, kas iepērk ādas pusfabrikātus. «Ritales»
pārstrādā liellopu ādas – gatavā āda paliek Latvijā, un no tās tiek
izgatavotas, piemēram, jostas, suņu saites un uzpurņi, ieroču
makstis, pastalas, bet pusfabrikātā pārstrādātā jēlāda tiek
eksportēta uz Itāliju. «Tur izgatavo somas, apavus, piekar birku
«Made in Italy» un sūta atpakaļ uz Latviju un citām valstīm,»
norāda V.Priede.

«Ritales» strādā 11 mēnešus gadā un vidēji mēnesī pārstrādā 80 –
100 tonnas ādu. Darbu uzņēmums dod ap 50 cilvēkiem.

Traucē valsts
Uzņēmumi norāda, ka visvairāk attīstīties traucē valsts politika,
neprognozējamā nodokļu politika un augstās cenas. Piemēram, ādu
apstrādātājs «Ritales» vidēji mēnesī par gāzi maksā 2500 – 3000
latus, kas ir apmēram trešā daļa no visiem izdevumiem. Augstās
cenas un nodokļi mazina uzņēmuma konkurētspēju, piemēram,
salīdzinot ar Krievijas, Baltkrievijas uzņēmumiem.

Arī citi uzņēmumi kā kavējošos faktorus norāda valstī notiekošo
– iedzīvotāju neziņu par savu ekonomisko stabilitāti, kad izdevumi
pieaug, bet ienākumi – ne, biežās nodokļu izmaiņas, darbspējīgo
Latvijas iedzīvotāju izbraukšanu, demogrāfisko situāciju valstī.
Līdz ar to samazinās gan iedzīvotāju pirktspēja, gan pieejamie
cilvēkresursi.

Galvenā vērtība – darba vietas
Z.Sokolova uzsver, ka ne vienmēr liels apgrozījums nozīmē, ka
uzņēmums ir strādājis ar peļņu. Piemēram, ja uzņēmums spiests
pārdot produkciju zem tās pašizmaksas, pieaugot apgrozījumam,
palielinās zaudējumi. Tāpat var būt, ka uzņēmums ir investējis
līdzekļus un paplašinājis vai atvēris jaunu ražotni, kas
apgrozījumu ļauj palielināt, bet sākotnēji peļņu nenes. Tomēr
augošie apgrozījuma rādītāji vieš cerības, ka ekonomiskā situācija
uzlabosies. «Lai kāpinātu apgrozījumu, jābūt noteiktam strādājošo
skaitam, jo katrs darbinieks var saražot noteiktu vienību daudzumu.
Tiesa, ne vienmēr tas nozīmē, ka palielinās darba vietu skaits, jo
daļa uzņēmumu atgriežas pie pilna darba laika, kas krīzes apstākļos
bija samazināts,» tā pašvaldības Attīstības plānošanas sektora
galvenā speciāliste uzņēmējdarbības attīstības jautājumos. Tieši
darba vietas dod pašvaldībai iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas
veido apmēram 50 procentus no pašvaldības budžeta ieņēmumu daļas.
Šie līdzekļi, savukārt, tiek tērēti, lai pašvaldība varētu pildīt
savas funkcijas. Tikmēr valsts kasē nonāk pievienotās vērtības
nodoklis un uzņēmuma ienākuma nodoklis.

 

Analītiķi: ražošanas uzņēmumi perspektīvā nesīs pilsētai
izaugsmi

Lai gan Jelgavas uzņēmumu topā ar lielāko apgrozījumu
pagājušajā gadā dominē vairumtirdzniecības kompānijas, banku
analītiķi uzskata, ka izkārtojums ir likumsakarīgs un atspoguļo
situāciju valstī kopumā, turklāt saskata arī pozitīvu tendenci –
viņuprāt, nākotnē pilsētas ekonomiskā situācija varētu uzlaboties,
jo, skatoties pa nozarēm, šajā topā ir samērā daudz ražošanas
uzņēmumu.

 
«Nordea» vecākais ekonomists Andris Strazds stāsta, ka uzņēmumiem,
kas darbojas kā starpnieki, piemēram, vairumtirgotājiem, peļņas
procents, rēķinot no apgrozījuma, bieži ir neliels – vien daži
procenti. Līdz ar to, lai atpelnītu sākotnējos ieguldījumus un gūtu
adekvātu peļņu, šādam uzņēmumam ir jāpanāk relatīvi liels
apgrozījums – pretējā gadījumā uzņēmums vienkārši nespēj pastāvēt.
«Tas arī izskaidro to, kāpēc apgrozījuma rādītāju ziņā tirgotāji
bieži ir starp līderiem. Kopumā tirdzniecības īpatsvars Latvijas
ekonomikā pēdējo trīs gadu laikā ir samazinājies par vairākiem
procentiem, jo šajā nozarē kritums ir bijis viens no lielākajiem un
lielāks nekā vidēji ekonomikā. Nākotnē gan ir prognozējama
līdzsvarotāka attīstība – eksportējošo uzņēmumu nopelnītajai naudai
ienākot Latvijā, tā veicinās arī patēriņu pašmāju tirgū un tādējādi
arī uz vietējo tirgu orientētu uzņēmumu izaugsmi,» uzskata
A.Strazds.

Liela loma apgrozījumā ir cenu izmaiņām. «Pirmā vieta tikusi
energoresursu tirgotājiem. Ja pavērtē valsts kopējos rādītājus, tad
degvielas patēriņš – nopirktie litri – krītas. Kaut arī cenas kož,
ne vienmēr ir iespējams atteikties vai samazināt degvielas
patēriņu. Rodas situācija, ka patēriņš krītas, bet par nopirkto
nākas samaksāt vairāk, un rezultātā uzņēmuma apgrozījums ceļas.
Medikamentu tirdzniecība – lieta, no kā iedzīvotāji arī īsti
atteikties nevar. Šīs nozares apgrozījuma pieaugumā lielu devumu
sniedz cenu pieaugums. Pirktspējas kritums bieži vien liek taupīt
uz ārstu apmeklējumu un meklēt palīdzību aptiekās. Savukārt
metāllūžņu uzpirkšanas labais apgrozījums veidojas labvēlīgo
apstākļu pasaules tirgū ietekmē, jo strauji aug gan pieprasījums
pēc šī resursa, gan cenas,» situāciju komentē SEB bankas ekonomists
Dainis Gašpuitis. Viņš piebilst, ka apgrozījums var pieaugt arī
tad, ja saražoto, pārdoto preču vai pakalpojumu apjoms samazinās,
bet to kompensē cenu pieaugums, attiecīgi iespējama arī pretēja
situācija. Tāpat svarīgi ir apzināties, ka līdztekus apgrozījuma
pieaugumam ir jādarbojas arī izlaides apjomu kāpināšanā. Tas ir
nozīmīgi, lai, piedzīvojot cenu kritumu, uzņēmums nebankrotētu.

Analizējot šā gada situāciju valstī, «Swedbank» vecākā
ekonomiste Lija Strašuna norāda, ka ekonomikas kopējo izaugsmi gada
1. ceturksnī virzīja galvenokārt eksportējošās vai ar eksportu
saistītās nozares – apstrādes rūpniecība, viesnīcas un restorāni,
transports un sakari, iekšējā tirdzniecība, ko ietekmē ražojošo
uzņēmumu attīstība, jo tie dažreiz savus produktus eksportē ar
tirdzniecības uzņēmumu starpniecību. Šajā laika periodā
mājsaimniecību patēriņa izaugsme ir lēna un nevienmērīga, savukārt
iekšzemes kopprodukta pieaugums, kaut nedaudz mazāks par
prognozēto, ļauj saglabāt IKP izaugsmes prognozi šim gadam ap
četriem procentiem. Viņa lēš, ka ekonomikas izaugsme varētu nedaudz
paātrināties nākamajā ceturksnī, pieaugot investīciju aktivitātei
un turpinoties eksporta izaugsmei. Nozaru griezumā straujāks
pieaugums saglabāsies, viņasprāt, jau minētajās eksportējošās un ar
eksportu saistītajās nozarēs.

Foto: Krišjānis Grantiņš