Salīdzinot ar 2009. gadu, kurš vērtējams kā ļoti slikts gads un daudziem nozīmēja izdzīvošanu vai bankrotu, pērn ekonomiskā situācija pilsētā ir uzlabojusies. Analizējot Jelgavas uzņēmumus pēc pērnā gada apgrozījuma, top 3 veido vairumtirgotāji, kuru gada apgrozījums pārsniedz vai teju sasniedz desmit miljonus latu. Lai gan eksperti norāda – likumsakarīgi, ka tieši vairumtirgotājiem ir vislielākais apgrozījums, parādās Jelgavai patīkama tendence: apgriezienus uzņem arī ražošanas uzņēmumi.
Ilze Knusle-Jankevica
Pēc šā brīža datiem, pērn apgrozījums 10 miljonus latu pārsniedzis tikai diviem Jelgavas uzņēmumiem – naftas produktu un degvielas vairumtirgotājam «Danfort» un graudu un sēklu vairumtirgotājam «Agro Trade Latvija», bet daļa uzņēmumu vēl tikai tagad iesniedz atskaites par pērnā gada rezultātiem. Jelgavas pilsētas pašvaldības Attīstības pilsētplānošanas pārvaldes speciāliste Zigrīda Sokolova, analizējot Jelgavas uzņēmumu publiski pieejamos finanšu datus par pagājušo gadu, norāda, ka tirgotājiem apgrozījums vienmēr ir bijis liels, turklāt sarakstā nav iekļauti lielo veikalu ķēžu, piemēram, «Rimi», «Maxima», «IKI», veikali, kuru juridiskā adrese ir Rīgā. Tomēr pozitīvi ir tas, ka sarakstā parādās arī ražošanas uzņēmumi. «Daudzas ražotnes tomēr šobrīd nestrādā ar pilnu jaudu, un tām ir potenciāls kāpināt ražošanas apjomus. Tomēr uzņēmumiem, kas vairāk orientējas uz vietējo tirgu, piemēram, būvkompānijām, ir grūtāk, jo cilvēku maksātspēja ir stipri kritusies. Ir jāmeklē noieta tirgi, kas ārvalstu kompānijām nav aktuāls jautājums – viņi praktiski visu saražoto eksportē,» vērtē Z.Sokolova.
Palīdz «mammas» Labāk gājis tiem uzņēmumiem, kuru produkts – naftas produkti, graudi, metāls – kotējas pasaules tirgū, jo tas mazinājis krīzes sekas.
Topa 2. vietā ierindojies graudu un minerālu vairumtirgotājs SIA «Agro Trade Latvija», kura apgrozījums pērn bija 12,59 miljoni latu. Šādi rādītāji sasniegti, pat neskatoties uz to, ka pērn maijā uzņēmums pārtraucis graudu iepirkšanu un tirdzniecību, paliekot pie celtniecības, lauksaimniecības un meža tehnikas tirdzniecības. Šobrīd «Agro Trade Latvija» juridiski eksistē, bet darbību ir pārtraucis, savukārt tā jomu – graudu un minerālmēslu vairumtirdzniecību – ir pārņēmis jaunizveidots uzņēmums SIA «Elagro Trade», kura juridiskā adrese ir Rīgā, bet drīzumā tas pārnāks uz Jelgavu. Līdz ar to Somijas koncernam «Konekesko» Latvijā palicis tikai meitas uzņēmums «Konekesko Latvija», kas nodarbojas ar tehnikas tirdzniecību Latvijas tirgū. Arī pārējās Baltijas valstīs ir meitas uzņēmums, kas orientēts tieši uz šīs valsts tirgu.
«Graudu un minerālmēslu biznesa īpatnība ir tā, ka ļoti grūti prognozēt cenas, jo tās ir atkarīgas no tendencēm pasaules tirgū. Tomēr, ja uzņēmums «Agro Trade Latvija» būtu strādājis visu gadu, cipari būtu trīsreiz lielāki,» norāda «Konekesko Latvija» valdes priekšsēdētāja Antra Spickus. Viņa uzsver, ka būtisks atspaids ir «lielā mamma», kas jo īpaši svarīgi bija ekonomiskās krīzes sākumposmā, kad tirgū bija izteikts finanšu trūkums, daudziem uzņēmumiem trūka apgrozāmo līdzekļu un tie nespēja norēķināties par saņemtajām precēm un pakalpojumiem.
Ražotnes, kas pieder ārvalstu kompānijām, lielāko daļu produkcijas eksportē. Tās Latvijā darbojas tikai tāpēc, ka te tas ir lētāk nekā valstī, kurā atrodas mātes kompānija. SIA «VT East» ir Dānijas kompānijas meitas uzņēmums un Jelgavā darbojas jau 12 gadus. Ražotnes atrašanās vietu noteikuši vairāki apstākļi. «Latvijā ir daudz lētāks darbaspēks nekā Dānijā. Arī elektrība te ir lētāka. Atsevišķi nodokļi Latvijā ir zemāki, piemēram, uzņēmuma ienākumu nodoklis Dānijā ir 25 procenti, bet Latvijā – 15, savukārt darbaspēka nodoklis abās valstīs ir vienāds,» salīdzina uzņēmuma valdes loceklis Hans Kurts Pedersens, norādot, ka ražošanas izmaksas joprojām zemākas ir Latvijā. Pērn uzņēmums paplašinājās un palielināja ražošanas jaudas par apmēram 25 procentiem, saražojot gadā 600 tonnas dažādu pilsētvides labiekārtošanas metāla elementu – velosipēdu statīvus, atkritumu urnas, nožogojumus, nojumes. 99 procenti produkcijas tiek sūtīti uz Dāniju, no kurienes tālāk uz Ziemeļeiropu.
Garants – «ejošs» produkts Lai spētu pastāvēt, uzņēmumam jāspēj reaģēt uz pieprasījumu. «Ejošu» jomu ir atradusi SIA «VA&AL», kas Jelgavā strādā trīs gadus un nodarbojas ar metāla uzpirkšanu, pārstrādi un tirgošanu un kravas transporta pakalpojumiem. «VA&AL» valdes priekšsēdētājs Daņiils Sidorovs atzīst, ka uzņēmums krīzi neizjuta, jo metāls ir «ejoša» prece. «Viss jūk – rūpnīcas tiek likvidētas, paliek iekārtas, tehnika, angāri. Tas kaut kur ir jāliek,» viņš stāsta. Uzņēmums metāla izstrādājumus, visbiežāk caurules, žogus, mašīnas, iepērk Latvijā, tad tos sašķiro, sagriež un pārdot tālāk. Parasti produkts tiek nogādāts ostā, kur to pārdod un ved uz visām pasaules malām, piemēram, Turciju, Indiju, Spāniju. Nenoliedzami, biznesu ietekmē arī fakts, ka pēdējā laikā būtiski pieaudzis metāla zādzību skaits. «Mēnesī vismaz trīs, piecas reizes saskaramies ar situāciju, kad mums grib pārdot zagtu metālu, piemēram, nes aku vākus, caurules. Saskaņā ar likumdošanu šādus izstrādājumus iepirkt nedrīkstam un pie tā arī strikti pieturamies,» tā D.Sidorovs, piebilstot, ka ne vienmēr gan tiekot saukta policija. Parasti šādi klienti vienkārši tiek raidīti prom, jo uzņēmumā saprot, ka tagad katrs cīnās par izdzīvošanu, kā nu māk. Nākotnē uzņēmums plāno paplašināties un iepirkt vēl citus materiālus, piemēram, plēvi, kartonu, gumiju, bet pagaidām akcents tiek likts uz autoparka uzlabošanu. Šobrīd uzņēmumā strādā desmit cilvēki.
Savu vietu atradis arī ādas apstrādes uzņēmums «Ritales», kam Latvijā konkurences nav. Uzņēmuma valdes loceklis Valdis Priede norāda, ka veiksmes pamatā ir stabils, ilggadējs sadarbības partneris Itālijā, kas iepērk ādas pusfabrikātus. «Ritales» pārstrādā liellopu ādas – gatavā āda paliek Latvijā, un no tās tiek izgatavotas, piemēram, jostas, suņu saites un uzpurņi, ieroču makstis, pastalas, bet pusfabrikātā pārstrādātā jēlāda tiek eksportēta uz Itāliju. «Tur izgatavo somas, apavus, piekar birku «Made in Italy» un sūta atpakaļ uz Latviju un citām valstīm,» norāda V.Priede.
«Ritales» strādā 11 mēnešus gadā un vidēji mēnesī pārstrādā 80 – 100 tonnas ādu. Darbu uzņēmums dod ap 50 cilvēkiem.
Traucē valsts Uzņēmumi norāda, ka visvairāk attīstīties traucē valsts politika, neprognozējamā nodokļu politika un augstās cenas. Piemēram, ādu apstrādātājs «Ritales» vidēji mēnesī par gāzi maksā 2500 – 3000 latus, kas ir apmēram trešā daļa no visiem izdevumiem. Augstās cenas un nodokļi mazina uzņēmuma konkurētspēju, piemēram, salīdzinot ar Krievijas, Baltkrievijas uzņēmumiem.
Arī citi uzņēmumi kā kavējošos faktorus norāda valstī notiekošo – iedzīvotāju neziņu par savu ekonomisko stabilitāti, kad izdevumi pieaug, bet ienākumi – ne, biežās nodokļu izmaiņas, darbspējīgo Latvijas iedzīvotāju izbraukšanu, demogrāfisko situāciju valstī. Līdz ar to samazinās gan iedzīvotāju pirktspēja, gan pieejamie cilvēkresursi.
Galvenā vērtība – darba vietas Z.Sokolova uzsver, ka ne vienmēr liels apgrozījums nozīmē, ka uzņēmums ir strādājis ar peļņu. Piemēram, ja uzņēmums spiests pārdot produkciju zem tās pašizmaksas, pieaugot apgrozījumam, palielinās zaudējumi. Tāpat var būt, ka uzņēmums ir investējis līdzekļus un paplašinājis vai atvēris jaunu ražotni, kas apgrozījumu ļauj palielināt, bet sākotnēji peļņu nenes. Tomēr augošie apgrozījuma rādītāji vieš cerības, ka ekonomiskā situācija uzlabosies. «Lai kāpinātu apgrozījumu, jābūt noteiktam strādājošo skaitam, jo katrs darbinieks var saražot noteiktu vienību daudzumu. Tiesa, ne vienmēr tas nozīmē, ka palielinās darba vietu skaits, jo daļa uzņēmumu atgriežas pie pilna darba laika, kas krīzes apstākļos bija samazināts,» tā pašvaldības Attīstības plānošanas sektora galvenā speciāliste uzņēmējdarbības attīstības jautājumos. Tieši darba vietas dod pašvaldībai iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas veido apmēram 50 procentus no pašvaldības budžeta ieņēmumu daļas. Šie līdzekļi, savukārt, tiek tērēti, lai pašvaldība varētu pildīt savas funkcijas. Tikmēr valsts kasē nonāk pievienotās vērtības nodoklis un uzņēmuma ienākuma nodoklis.
Lai gan Jelgavas uzņēmumu topā ar lielāko apgrozījumu pagājušajā gadā dominē vairumtirdzniecības kompānijas, banku analītiķi uzskata, ka izkārtojums ir likumsakarīgs un atspoguļo situāciju valstī kopumā, turklāt saskata arī pozitīvu tendenci – viņuprāt, nākotnē pilsētas ekonomiskā situācija varētu uzlaboties, jo, skatoties pa nozarēm, šajā topā ir samērā daudz ražošanas uzņēmumu. «Nordea» vecākais ekonomists Andris Strazds stāsta, ka uzņēmumiem, kas darbojas kā starpnieki, piemēram, vairumtirgotājiem, peļņas procents, rēķinot no apgrozījuma, bieži ir neliels – vien daži procenti. Līdz ar to, lai atpelnītu sākotnējos ieguldījumus un gūtu adekvātu peļņu, šādam uzņēmumam ir jāpanāk relatīvi liels apgrozījums – pretējā gadījumā uzņēmums vienkārši nespēj pastāvēt. «Tas arī izskaidro to, kāpēc apgrozījuma rādītāju ziņā tirgotāji bieži ir starp līderiem. Kopumā tirdzniecības īpatsvars Latvijas ekonomikā pēdējo trīs gadu laikā ir samazinājies par vairākiem procentiem, jo šajā nozarē kritums ir bijis viens no lielākajiem un lielāks nekā vidēji ekonomikā. Nākotnē gan ir prognozējama līdzsvarotāka attīstība – eksportējošo uzņēmumu nopelnītajai naudai ienākot Latvijā, tā veicinās arī patēriņu pašmāju tirgū un tādējādi arī uz vietējo tirgu orientētu uzņēmumu izaugsmi,» uzskata A.Strazds.
Liela loma apgrozījumā ir cenu izmaiņām. «Pirmā vieta tikusi energoresursu tirgotājiem. Ja pavērtē valsts kopējos rādītājus, tad degvielas patēriņš – nopirktie litri – krītas. Kaut arī cenas kož, ne vienmēr ir iespējams atteikties vai samazināt degvielas patēriņu. Rodas situācija, ka patēriņš krītas, bet par nopirkto nākas samaksāt vairāk, un rezultātā uzņēmuma apgrozījums ceļas. Medikamentu tirdzniecība – lieta, no kā iedzīvotāji arī īsti atteikties nevar. Šīs nozares apgrozījuma pieaugumā lielu devumu sniedz cenu pieaugums. Pirktspējas kritums bieži vien liek taupīt uz ārstu apmeklējumu un meklēt palīdzību aptiekās. Savukārt metāllūžņu uzpirkšanas labais apgrozījums veidojas labvēlīgo apstākļu pasaules tirgū ietekmē, jo strauji aug gan pieprasījums pēc šī resursa, gan cenas,» situāciju komentē SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis. Viņš piebilst, ka apgrozījums var pieaugt arī tad, ja saražoto, pārdoto preču vai pakalpojumu apjoms samazinās, bet to kompensē cenu pieaugums, attiecīgi iespējama arī pretēja situācija. Tāpat svarīgi ir apzināties, ka līdztekus apgrozījuma pieaugumam ir jādarbojas arī izlaides apjomu kāpināšanā. Tas ir nozīmīgi, lai, piedzīvojot cenu kritumu, uzņēmums nebankrotētu.
Analizējot šā gada situāciju valstī, «Swedbank» vecākā ekonomiste Lija Strašuna norāda, ka ekonomikas kopējo izaugsmi gada 1. ceturksnī virzīja galvenokārt eksportējošās vai ar eksportu saistītās nozares – apstrādes rūpniecība, viesnīcas un restorāni, transports un sakari, iekšējā tirdzniecība, ko ietekmē ražojošo uzņēmumu attīstība, jo tie dažreiz savus produktus eksportē ar tirdzniecības uzņēmumu starpniecību. Šajā laika periodā mājsaimniecību patēriņa izaugsme ir lēna un nevienmērīga, savukārt iekšzemes kopprodukta pieaugums, kaut nedaudz mazāks par prognozēto, ļauj saglabāt IKP izaugsmes prognozi šim gadam ap četriem procentiem. Viņa lēš, ka ekonomikas izaugsme varētu nedaudz paātrināties nākamajā ceturksnī, pieaugot investīciju aktivitātei un turpinoties eksporta izaugsmei. Nozaru griezumā straujāks pieaugums saglabāsies, viņasprāt, jau minētajās eksportējošās un ar eksportu saistītajās nozarēs.
Foto: Krišjānis Grantiņš