Katastrofu riska mazināšanas spēju uzlabošana, veicinot publiskā un pilsoniskā sektora sadarbību

Par CREWS

CREWS projekts risina pieaugošo nepieciešamību stiprināt katastrofu riska mazināšanas (DRR) spējas Baltijas jūras reģionā. Izmantojot pilsoniskās sabiedrības potenciālu, CREWS veicina vietējo kopienu iesaistīšanos un palīdz pārvarēt plaisu starp oficiālajām iestādēm un neformālajiem dalībniekiem krīzes situācijās.

CREWS projekts jeb “Katastrofu riska mazināšanas spēju uzlabošana, veicinot publiskā un pilsoniskā sektora sadarbību” veicina pārrobežu sadarbību un zināšanu apmaiņu, lai izstrādātu kopīgu sadarbības mehānismu starp valsts iestādēm un pilsonisko sabiedrību, kas pielāgots reģionālajām vajadzībām. Tā galvenie rezultāti – sadarbības modelis un digitālās koordinācijas rīks – atbalsta efektīvāku koordināciju un veicina visas sabiedrības pieeju krīžu pārvaldībai un noturības veidošanai.

CREWS sniedz ieguldījumu ES stratēģijā Baltijas jūras reģionam (ESSBSR), jo īpaši drošības politikas jomā, uzlabojot sagatavotību un reaģēšanas spējas un veicinot kopīgu sabiedrības drošības kultūru. Tas atbalsta arī inovācijas politikas jomā.

CREWS projektu vada Hamburgas brīvpilsētas Altonas rajona birojs, un to līdzfinansē Interreg Baltijas jūras reģiona programma. Partnerībā piedalās 13 organizācijas, kas pārstāv pašvaldības, glābšanas dienestus, akadēmiskās iestādes un pilsonisko sabiedrību.

Oficiālā tīmekļa vietne: https://interreg-baltic.eu/project/crews/

CREWS mērķi:

• Stiprināt publiskā un pilsoniskā sektora sadarbību: veicināt efektīvu sadarbību starp publiskajām iestādēm un pilsonisko sabiedrību katastrofu riska mazināšanā.
• Uzlabot kopienas noturību: dot iespēju vietējām kopienām ātri un iekļaujoši reaģēt uz plašu krīžu klāstu.
• Veidot institucionālās spējas: nodrošināt iestādes un pirmās palīdzības sniedzējus ar praktiskiem rīkiem un apmācību, lai uzlabotu krīzes koordināciju.
• Aktivizēt pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanos: dot iespēju brīvprātīgajiem un NVO uzņemties strukturētu un jēgpilnu lomu katastrofu sagatavotībā un reaģēšanā uz tām.
• Izstrādāt pielāgojamus risinājumus: izveidot sadarbības modeli un digitālo rīku, ko var mērogot un pārnest dažādos kontekstos un valstīs.

Galvenās aktivitātes

• Sadarbības mehānisma izstrāde: kopīgi izstrādāt strukturētas sadarbības modeli starp valsts iestādēm un pilsoniskās sabiedrības dalībniekiem, kas būtu pielāgojams reģionālajam un valsts kontekstam.
• Digitālā koordinācijas rīka izveide: izveidot lietotājam draudzīgu rīku resursu un brīvprātīgo pārvaldības atbalstam katastrofu laikā, kas pārbaudīts reālās dzīves scenārijos.
• Apmācību izstrāde un sniegšana: izstrādāt apmācību programmas un materiālus, lai atbalstītu sadarbības mehānisma un digitālā rīka efektīvu izmantošanu.
• Risinājumu pilotēšana un pilnveidošana: modeļa un rīka testēšana scenārijos, kas saistīti ar ekstremāliem laikapstākļiem un militārām krīzēm, integrējot gūtās atziņas gala rezultātos.
• Rezultātu izplatīšana un politikas veidošana: iesaistīt ieinteresētās personas, veicināt ieviešanu, izmantojot tīklus un platformas, un saistīt projekta rezultātus ar politikas izstrādi.

Fons

Baltijas jūras reģions saskaras ar arvien pieaugošu apdraudējumu klāstu, tostarp plūdiem, sausumu, pandēmijām un ģeopolitisko spriedzi, kas apdraud kopienu noturību visā ES. Tradicionālā katastrofu pārvaldība bieži vien lielā mērā balstās uz valsts dalībniekiem, piemēram, ugunsdzēsības dienestiem, medicīnas komandām un policiju. Tomēr tādas lielas krīzes kā Covid-19 pandēmija un karš Ukrainā ir atklājušas šīs pieejas ierobežojumus un izcēlušas vietējo kopienu un pilsoniskās sabiedrības būtisko lomu efektīvā krīzes reaģēšanā.

Neskatoties uz to, daudzas reģiona valstis nav pilnībā integrējušas pilsoniskās sabiedrības dalībniekus savās katastrofu riska mazināšanas sistēmās. Paļaušanās uz stingriem komandvadības un kontroles modeļiem var kavēt elastīgu un koordinētu reaģēšanu sarežģītu ārkārtas situāciju laikā.

CREWS mērķis ir pārvarēt šo plaisu, veidojot prasmes, spējas un uzticēšanos starp valsts iestādēm un vietējo pilsonisko sabiedrību. Veicinot iekļaujošu sadarbību un stiprinot vietējos tīklus, projekta mērķis ir mazināt valsts dienestu slogu un uzlabot kopējo noturību pret katastrofām Baltijas jūras reģionā.

Projekta ieviešanas laiks

2025. gada marts – 2028. gada februāris

CREWS projekta partneri

1. Brīvā Hanzas pilsēta Hamburga, Altonas rajona pārvalde , Vācija (vadošais partneris)
2. Varšavas pilsēta, Polija
3. Baltijas jūras valstu padome (BJVP),
4. Dānijas Civilās aizsardzības līga
5. Igaunijas Glābšanas pārvalde
6. Somijas Nacionālā glābšanas asociācija
7. Lietuvas Republikas Iekšlietu ministrijas Ugunsdzēsības un glābšanas departaments
8. Hamburgas ugunsdzēsības un glābšanas dienests (HFRS), Vācija
9. Jelgavas pašvaldības iestāde “Jelgavas digitālais centrs”, Latvija
10. Klaipēdas Universitāte, Lietuva
11. Lietuvas Sarkanā Krusta biedrība
12. Latvijas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests
13. Austrumsomijas Universitāte

Finansējums

CREWS finansē ES Interreg Baltijas jūras reģiona programma .