Aļona Kaļeviča glezno jau vairāk nekā 14 gadus. Bez akadēmiskām studijām, bet ar neatlaidību un dziļu iekšēju motivāciju, viņa pati apguvusi un izkopusi savu māksliniecisko rokrakstu. Laika gaitā hobijs pāraudzis pilna laika nodarbošanās, bet vēlme radīt – dzīvesveidā. Viņas darbi izceļas ar neparastu tehniku – akrila krāsas uz audekla tiek klātas nevis ar otu, bet ar sūkli. Šī pieeja piešķir gleznām telpiskumu, faktūru un emociju blīvumu. Katra kompozīcija ir kā savdabīga ainava starp realitāti un sajūtu. Aļonas gleznas ir bijušas skatāmas izstāžu zālēs, viesnīcās un tirdzniecības centros visā Latvijā, kur tās atpazīstamas pēc jūras motīviem, viļņu ritma un plašuma, kas ienāk telpā līdz ar krāsām. “Man jūra ir vairāk nekā tikai ainava. Tā ir sajūta, pie kuras es atgriežos atkal un atkal – gan dzīvē, gan mākslā. Tur ir miers, spēks un brīvība. Gleznot jūru nozīmē ielūkoties sevī. Tā ir terapija, saruna bez vārdiem,” saka māksliniece. “Es ticu, ka daba runā ar mums – un es cenšos šo balsi attēlot krāsās”.