«Tas, kas Jelgavā paveikts, lai uzlabotu daudzdzīvokļu māju energoefektivitāti, ir apbrīnas vērts. Bauskā nekas tamlīdzīgs līdz šim nav realizēts un šajā jomā iet smagi, taču man ir cerība, ka situācija tomēr varētu manīties. Tieši tādēļ esam šeit – lai pārņemtu Jelgavas labo praksi ēku renovēšanā,» teic SIA «Bauskas namsaimnieka» valdes locekle Jolanta Ķikute.
Sintija Čepanone
Viņa stāsta, ka daudzdzīvokļu mājā Helmaņa ielā 3 bijusi jau iepriekš un par paveikto darbu apjomu un kvalitāti pārliecinājusies pati. «Taču viena lieta ir dzirdēt, ka, lūk, Jelgavā ir šādi renovēti nami, bet pavisam kas cits pašam to redzēt, uzzināt, kā līdz tam iedzīvotāji nonākuši, ar kādām problēmām saskārušies, varbūt arī kādas kļūdas pieļāvuši, tieši tādēļ māju vecākos un arī daudzdzīvokļu māju iedzīvotājus, īpaši tos, kas kaut kādu apsvērumu dēļ ir pret māju siltināšanu, rosināju doties pēc pieredzes uz Jelgavu. Kaut pieteikušies bija vairāk cilvēku, Jelgavā esam sešpadsmit,» stāsta J.Ķikute, piebilstot, ka no Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvaldes (JNĪP) šajā jomā neapšaubāmi ir ko mācīties.
JNĪP valdes loceklis Juris Vidžis norāda, ka baušķenieku ieinteresētība bijusi liela, par ko liecina daudzie apsaimniekotājam uzdotie jautājumi, turklāt viņus interesējuši arī organizatoriskais darbs – kā tika uzsākti māju renovācijas projekti, kā organizētas sapulces, kas bijuši lielākie šķēršļi. «Protams, arī mums viss negāja gludi un pieļautas dažādas kļūdas. Piemēram, renovējot 4. līnijas 1. māju, iedzīvotāji bija kategoriski pret pagraba siltināšanu, taču to vajadzēja izdarīt. Svarīgi arī, izvēloties uzņēmumu, kam uzticēt renovācijas darbus, pārliecināties par viņu darbu kvalitāti. Lētākais piedāvājums ne vienmēr ir arī tas labākais,» pieredzē ar Bauskas iedzīvotājiem dalījās J.Vidžis.
Savukārt pēc tam baušķenieki klātienē varēja iepazīties ar paveikto Helmaņa ielā un trīs un pārliecināties par darbu kvalitāti. «Jau tepat Jelgavā esam pārliecinājušies, ka piemērs nostrādā – redzot renovēto māju un sarunās ar tās iedzīvotājiem noskaidrojot ieguvumus, šo jautājumu risināšanai sasparojas arī citu māju iedzīvotāji,» tā JNĪP tehniskais direktors Uldis Lazdiņš. Un piemērs «nostrādāja» arī šajā gadījumā – baušķenieki guva pārliecību, ka siltināšana ir nepieciešama, turklāt to vēlams veikt nevis veikt pa daļām, bet gan vienā reizē. «Pirmais, ko taču nevar nepamanīt, ir mājās izskats – tā ir tiešām skaista un sakopta. Taču mani vairāk interesēja komunikācijas – par tādiem radiatoriem un caurulēm mēs varam tikai sapņot, arī alokatori mums ir kaut kas jauns,» teic Uzvaras ielas Bauskā iedzīvotājs Alberts. Viņš stāsta, ka pats dzīvo tā dēvētajā renovētajā mājā, taču tā ne vizuāli, ne tehniski klāt nestāv Helmaņa ielas 3. mājai. «Apzinos, ka no kļūdām jāmācās, un ceru, ka mācīšos ne tikai es, bet arī citi iedzīvotāji. Mūsu mājā renovācija notika zibenīgi, nomainot iekšējo ūdensvadu, kanalizāciju, radiatorus, bet neiedziļinoties niansēs. Arī pašu siltināšanu atlikām uz vēlāku laiku un tagad redzam, ka tie jau paveiktie darbi bijuši diezgan neveiksmīgi,» tā baušķenieks. Viņš pārliecināts – ja masveidā neuzsāks daudzdzīvokļu māju renovāciju, tās vienkārši sabruks, nemaz jau nerunājot par to, ka ar katru gadu iedzīvotājiem nāksies maksāt arvien vairāk un vairāk, turklāt ne tikai par siltumu.
6.7 °C,
5 m/s,
52.7 % 
6.7 °C,
5 m/s,
52.7 %