Zemgales Plānošanas reģionā (ZPR) uzsākts darbs pie Latvijā vienīgā inovatīva pilsētu – lauku mijiedarbības attīstības modeļa izveides.
www.jelgavasvestnesis.lv
Pašlaik jau ir uzsākta teritorijas plānojuma revīzija, iestrādājot minētā modeļa vadības principus, informē Juris Kālis, ZPR speciālists. Turklāt ir notikuši divi semināri – diskusijas, kurās Zemgales pašvaldību attīstības plānotāji, nevalstisko organizāciju un biznesa sfēras pārstāvji identificējuši desmit redzamākās problēmas pilsētu un lauku mijiedarbībā. Diskusiju dalībnieki par pilsētu iedzīvotāju lielu priekšrocību uzlūko iespēju izmantot plašāku veselības, transporta, izglītības, sociālo un sadzīves pakalpojumu klāstu, bet laukos – iespēju baudīt pievilcīgu ainavu un dzīvot ekoloģiski tīrā, nesagandētā vidē. Savukārt Zemgales uzņēmēju, Tūrisma informācijas centru darbinieku, LLU mācībspēku un studentu aptaujā noskaidrots, ka pilsētās esošā infrastruktūra vēl netiek pilnvērtīgi izmantota, toties laukos ir stipri ierobežota iedzīvotāju mobilitāte, galvenokārt vāji attīstīta sabiedriskā transporta maršrutu tīkla un ceļu sliktā stāvokļa dēļ.
Projekta ieviešanas rezultātā Zemgalē paredzēts izveidot jaunas pilsētu un lauku partnerattiecības, veicināt inovatīvu domāšanu un inovatīvu produktu radīšanu, panākot reģiona konkurētspējas, kā arī pievilcības palielināšanos. Zemgales ekonomiskā attīstība nākotnē galvenokārt balstīsies uz lauksaimniecību un lauksaimniecības produktu pārstrādi, apstrādes rūpniecību, mežsaimniecību un kokapstrādi.
Pilsētu – lauku mijiedarbības modelis tiks īstenots, piedaloties Baltijas jūras reģiona Transnacionālās sadarbības programmas projekta «New Bridges» ieviešanā, ko finansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds. Minētajā projektā pavisam piedalās 12 partneri no astoņām Baltijas jūras reģiona valstīm – Dānijas, Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Polijas, Somijas, Vācijas un Zviedrijas. «New Bridges» vadošais partneris ir Baltijas jūras reģiona Pilsētu savienība, kas atrodas Somijas pilsētā Turku. Projekta mērķis ir uzlabot pilsētu un lauku teritoriju mijiedarbības vadīšanu, izstrādāt dzīves kvalitātes koncepciju pilsētu un lauku attīstības plānošanai, izvērtēt potenciālu ilgtspējīgām pilsētu un lauku mijiedarbībām, ņemot vērā līdzšinējo pieredzi, izveidot un pārbaudīt praksē mijiedarbības vadības modeli, kas visvairāk atbilst Baltijas jūras reģiona valstu iedzīvotāju vajadzībām, vērtībām un dzīvesveidam.
5.2 °C,
3.2 m/s,
76.9 % 
5.2 °C,
3.2 m/s,
76.9 %