«Latvijā tūrisma nozare sevi ir pierādījusi kā dzīvot un sadarboties spējīgu un attaisnojusi, bet pēdējos divus gadus šis pierādīšanas process ir kļuvis svarīgāks, jo esam sapratuši, ka šī industrija ne tikai dod darba vietas, ne tikai pārvieto cilvēkus no vienas vietas uz otru, ne tikai rada sajūtas un emocijas, bet arī palīdz valstij attīstīt ekonomiku,» atklājot starptautisko tūrisma izstādi «Balttour 2011» izstāžu hallē «Ķīpsala», Rīgā, norāda Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas ALTA prezidente Kitija Gitendorfa. Izstādē ar stendu par Jelgavas pilsētu un Jelgavas un Ozolnieku novadu piedalās arī Jelgavas reģionālais Tūrisma centrs (JRTC).
Ilze Knusle-Jankevica
Jelgavas stends atrodas Zemgales zonā. Tā centrālais objekts ir Svētās Trīsvienības baznīcas torņa makets, tomēr īpaši piedomāts pie tā, lai stends būtu interaktīvs – te skārienjutīgā monitorā iespējams iepazīties ar iespējām, ko piedāvā Jelgava un abi novadi, piemēram, apskates objektiem, atpūtas iespējām. Tāpat izstādes apmeklētājiem visas trīs dienas tiks piedāvātas dažādas atrakcijas. Savdabīga Jelgavas vizītkarte ir arī Ledus bārs pie halles ieejas durvīm, bet tam līdzās esošajos monitoros plānots rādīt tiešraides no Starptautiskā Ledus skulptūru festivāla, kas šajā nedēļas nogalē norisinās Jelgavas Uzvaras parkā.
Par Jelgavu un tās apkārtni interesējās gan tūrisma nozares profesionāļi, gan cilvēki, kuri uz Jelgavu plāno atbraukt ar ģimeni vai draugiem, gan tie, kuri apmeklē lielākos pasākumus mūsu pilsētā. JRTC pārstāvji norāda, ka tūrisma firmas lielākoties jautā par sadarbības iespējām, piemēram, kādas autobusu iznomātājfirmas pārstāvis gribējis noskaidrot, ko tūrisma grupām var piedāvāt Jelgavā – ko apskatīt, kur paēst. «Man aprīlī būs grupa no Rīgas, kura apmeklēs Svētās Trīsvienības baznīcas torni. Es viņus gribu aizvest vēl kaut kur Jelgavā, tāpēc meklēju idejas, variantus,» tā gide no Dobeles Biruta Brāķere. Viņa uzskata, ka Jelgavā ir ļoti daudz ko rādīt, un mūsdienu tūrisma grupas galvenokārt grib tikai skatīties, degustēt, iepirkties. Aktīvā atpūta un iespēja darboties pašiem grupas ne pārāk interesējot. «Parasti katrā vietā, uz kurieni vedu tūristus, cenšos izmantot vietējā gida pakalpojumus,» piebilst B.Brāķere. Viņasprāt, Jelgavā ir ļoti labi gidi, kas izsmeļoši un interesanti var pastāstīt par savu pilsētu. Vislielāko iespaidu uz tūristiem atstājot Motormuzejs Ozolniekos un psihoneiroloģiskās slimnīcas «Ģintermuiža» muzejs. Savukārt lielākās Jelgavas problēmas ir nesakārtotie ceļi un tualetes.
Arī tūristu grupas vadītāja Ilze Fricsone Jelgavu plāno iekļaut tūrisma maršrutā. «Par gidi sāku strādāt nesen, un vēlos izveidot maršrutu par Kurzemes un Zemgales Hercogistes vietām. Līdz šim grupas vedu uz Kurzemes vidieni, bet, tā kā hercogiste nav iedomājama bez hercoga Jēkaba, noteikti maršrutā jāiekļauj arī Jelgava,» viņa stāsta. Ilzē interesi par hercogistes laikiem radījusi pērn masu medijos plaši atspoguļotā hercoga Jēkaba 400. jubileja.
Jelgavu par iespējamo tūrisma objektu, vietu, kur atbraukt ar ģimeni un draugiem, labprāt izraugās lietuvieši. Viens no iemesliem – tā ir tuvu. Kestutis Preidžius no Lietuvas pilsētas Biržai lēš, ka Rīga un Jelgava viņam ir tuvāk nekā Viļņa, jo Biržai atrodas 20 kilometrus no abu valstu robežas. Tā kā ģimenes locekļiem intereses ir dažādas un daudzpusīgas, galvenais esot karte – tad jau varēšot atrast, kur un ko darīt. Savukārt Neringa Gecevičiute no Ignalīnas priekšroku dod aktīvai atpūtai un pieļauj, ka šovasar varētu atbraukt uz Jelgavu. «Nezinu, ko var darīt Jelgavā. Nekad neesmu tur bijusi, un man viss ir jauns. Bet es gribētu pie jums aizbraukt,» tā viņa.
Nenoliedzami, tūristus uz Jelgavu «vilina» arī lielie pasākumi, īpaši ledus un smilšu skulptūru festivāli. «Pēdējos trīs gadus esmu apmeklējis Jelgavas ledus skulptūru festivālu, un arī šogad noteikti aizbraukšu. Tā taču ir māksla, tāpat kā smilšu skulptūras,» stāsta Ritvars Alainis. Tā kā viņam Jelgavā dzīvo radi, te sanāk paviesoties diezgan bieži, un kopiespaids Ritvaram izveidojies labs – pilsēta ir skaista un sakopta. To, ka Jelgava daudziem saistās tieši ar ledus skulptūrām, varēja novērot arī pie halles ārpusē uzstādītā ledus bārā. Bārmeņiem nereti nācās atbildēt uz jautājumu, kad tad šogad notiks festivāls. Tiesa, informācija par Ledus festivālu tika pārraidīta ekrānos, kas atradās abpus bāram. Tāpat portāls www.jelgavasvestnesis.lv novēroja, ka izstādes apmeklētāji labprāt fotografējās pie ledus aļņa – Jelgavas simbola.
Jāpiebilst, ka ledus bārs ir trīs metrus garš, divus metrus plats, 2,5 metrus augsts un 50 centimetrus biezs un izgatavots no 3,7 tonnām ledus, kas iegūts, sasaldējot trīsreiz destilētu ūdeni. Bāru veidoja mākslinieks Uldis Zariņš ar «FrostiArt» komandu.
Foto: Ivars Veiliņš
15.1 °C,
3.3 m/s,
95.7 % 
15.1 °C,
3.3 m/s,
95.7 %