Kaut arī valsts finansējums Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) zinātniskajiem pētījumiem samazinājies, laboratorijās rosība notiek nepārtraukti, aktīvi piesaistot Eiropas finansējumu. LLU zinātņu prorektors Pēteris Rivža atzīst, ka zinātnei un pētījumiem LLU tiek piesaistīti ievērojami līdzekļi, piemēram, pērn no Eiropas Sociālā fonda pētniecībai, iekārtu iegādei un infrastruktūras uzlabošanai piesaistīti 1 565 017,40 lati, no Eiropas Reģionālās attīstības fonda – 2 967 338,11 lati. Visvairāk pētījumu ir Pārtikas tehnoloģiju (PTF), Meža (MF) un Tehniskajā fakultātē (TF). PTF strādā pie armijas pārtikas iepakojuma izstrādes, pēta selekcionētus pīlādžus, marmelādes ražošanu no ķirbjiem un āboliem. Savukārt TF aktīvi pēta atjaunojamos enerģijas resursus, MF strādā pie jaunas koku resursu uzskaites sistēmas ar lāzera metodi. Šobrīd LLU zinātnieki paši vai arī sadarbībā ar uzņēmējiem arvien vairāk savus atklājumus vēlas aizsargāt ar patentu, lai izvairītos no situācijas, ka «kaimiņš nočiepa manu ideju». Pērn LLU no Patentu valdes apstiprinājumu saņēma 16 agrāk iesniegtiem patentiem, bet augstskolai pavisam ir 31 aktīvs patents – daļa patentu, kuri pieder tikai LLU, daļa – kopīgi ar uzņēmumiem. Ja LLU ir viens īpašnieks, visi ienākumi, ja kāds vēlas to pirkt, nonāk augstskolai, bet, ja divpusējs, – līgumā tiek atrunāts, kāda ir katra peļņas daļa. Tiesa, šobrīd patentus izmanto tikai uzņēmumi pasūtītāji un pagaidām neviena trešā persona nav tos vēlējusies pirkt. Pētījumi LLU tiek veikti par Eiropas un ieinteresēto uzņēmēju līdzekļiem. Pērn LLU iesniegusi arī pirmo starptautisko patenta pieteikumu par metodi bioetanola pussausai kongruentai dehidrēšanai – metodi, ar kuras palīdzību no bioetanola (benzīna un spirta maisījuma) ar ievērojami mazākiem resursiem spirtā var samazināt ūdens daudzumu. Apstiprinājums iesniegšanai Eiropas Patentu organizācijai saņemts, taču process līdz patenta apstiprināšanai ir garš – var paiet pat trīs, pieci gadi.
Kaut arī valsts finansējums Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) zinātniskajiem pētījumiem samazinājies, laboratorijās rosība notiek nepārtraukti, aktīvi piesaistot Eiropas finansējumu. LLU zinātņu prorektors Pēteris Rivža atzīst, ka zinātnei un pētījumiem LLU tiek piesaistīti ievērojami līdzekļi, piemēram, pērn no Eiropas Sociālā fonda pētniecībai, iekārtu iegādei un infrastruktūras uzlabošanai piesaistīti 1 565 017,40 lati, no Eiropas Reģionālās attīstības fonda – 2 967 338,11 lati. Visvairāk pētījumu ir Pārtikas tehnoloģiju (PTF), Meža (MF) un Tehniskajā fakultātē (TF). PTF strādā pie armijas pārtikas iepakojuma izstrādes, pēta selekcionētus pīlādžus, marmelādes ražošanu no ķirbjiem un āboliem. Savukārt TF aktīvi pēta atjaunojamos enerģijas resursus, MF strādā pie jaunas koku resursu uzskaites sistēmas ar lāzera metodi.
Šobrīd LLU zinātnieki paši vai arī sadarbībā ar uzņēmējiem arvien vairāk savus atklājumus vēlas aizsargāt ar patentu, lai izvairītos no situācijas, ka «kaimiņš nočiepa manu ideju». Pērn LLU no Patentu valdes apstiprinājumu saņēma 16 agrāk iesniegtiem patentiem, bet augstskolai pavisam ir 31 aktīvs patents – daļa patentu, kuri pieder tikai LLU, daļa – kopīgi ar uzņēmumiem. Ja LLU ir viens īpašnieks, visi ienākumi, ja kāds vēlas to pirkt, nonāk augstskolai, bet, ja divpusējs, – līgumā tiek atrunāts, kāda ir katra peļņas daļa. Tiesa, šobrīd patentus izmanto tikai uzņēmumi pasūtītāji un pagaidām neviena trešā persona nav tos vēlējusies pirkt. Pētījumi LLU tiek veikti par Eiropas un ieinteresēto uzņēmēju līdzekļiem. Pērn LLU iesniegusi arī pirmo starptautisko patenta pieteikumu par metodi bioetanola pussausai kongruentai dehidrēšanai – metodi, ar kuras palīdzību no bioetanola (benzīna un spirta maisījuma) ar ievērojami mazākiem resursiem spirtā var samazināt ūdens daudzumu. Apstiprinājums iesniegšanai Eiropas Patentu organizācijai saņemts, taču process līdz patenta apstiprināšanai ir garš – var paiet pat trīs, pieci gadi.
«Šobrīd visā pasaulē ir populāri runāt par ekoloģiju, līdz ar to arī par zaļo būvniecību. Tieši koks ir viens no dabai draudzīgākajiem materiāliem. Tas ir CO2 neitrāls, celtniecībā to izmanto daudzās valstīs, tikai mēs no pašmāju materiāla baidāmies, jo ugunsdzēsēji saka, ka koka mājas esot nedrošas,» stāsta LLU Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūta tehniskais vadītājs Edgars Bukšāns.
Viņš ilgu laiku strādājis pie koksnes materiālu ugunsdrošību ietekmējošo faktoru izpētes un uguns reakcijas prognozēšanas. «Daudzi aizbildinās, ka koks ir bīstams, taču mans mērķis tomēr bija pētīt koka reakciju ugunī un strādāt, lai apgāztu visus šos stereotipus un mēs arvien vairāk celtu koka mājas, viesnīcas, bērnudārzus, protams, komplektējot koku ar citiem materiāliem, kas videi draudzīgāki. Kāpēc Skandināvijā ceļ astoņu stāvu mājas un tas ir droši, bet mēs baidāmies?» tā E.Bukšāns, piebilstot, ka koksne ir unikāls materiāls, jo var uzlabot tā īpašības, kas pasargā no liesmu attīstības, ugunsgrēka veidošanās. «Nereti nevis koks ir vainojams, bet gan nekvalitatīvi veikti būvdarbi. Ar koku ir svarīgi kvalificēti strādāt, precīzi ievērojot visas prasības. Būvniekam jābūt zināšanām par koka fiziskajām un mehāniskajām īpašībām,» tā E.Bukšāns. Viņa pētījuma dati tiek skatīti, lai varētu uzlabot Latvijas būvnormatīvus attiecībā uz ugunsdrošību un veicinātu koka izmantošanu būvniecībā. «Patiesībā koka konstrukcijas ir drošākas nekā metāla, kas šobrīd ir populāras. Metāla konstrukcija temperatūras ietekmē strauji uzsilst, labi vada siltumu, kļūst plastiskas un jau zemā temperatūrā zaudē nestspēju, sabrūk. Bet koka – ugunsgrēkā deg dažus milimetrus, centimetrus no ārējā slāņa, pārogļojoties aptuveni vienu milimetru minūtē. Ja ugunsgrēks izceļas metāla karkasa ēkā, tā sabruks dažu minūšu laikā, bet, ja būs koka sijas, ēka var izturēt līdz 30 minūtēm, stundai vai vairāk. Kokam ir unikāla īpašība – iekšējie slāņi neuzsilst vairāk par 100 grādiem, kamēr koksnē ir mitrums,» tā E.Bukšāns.
Ražotājiem aizvien aktuālāks kļūst jautājums, kā produktu ilgāk saglabāt svaigu, pagarinot derīguma termiņu. Šo jautājumu šobrīd risina arī PTF zinātnieces docente Sandra Muižniece-Brasava un profesore Lija Dukaļska. Viņas pēta dažādu iepakojuma materiālu saderību ar produktiem, meklējot risinājumu produktu ilgākai uzglabāšanai. Piemēram, gaļas salātu iepakošanai atrasta pieeja, lai salāti uzglabātos pat līdz 52 dienām.
«Mūsu pētījuma lauks – iepakojumi mijiedarbībā ar produktu. Pētām produkta saderību ar materiālu, lai pagarinātu derīguma termiņu, neizmantojot konservantus, atrodot piemērotāko iepakojumu un iepakošanas tehnoloģiju,» stāsta S.Muižniece-Brasava. Uzņēmumus, ar kuriem tiek strādāts, viņa nesauc konkurences dēļ, taču pētīta tiek maize, piena produkti, gaļas salāti, gatavie otrie ēdieni.
«Bieži vien patērētājam šķiet, ka visu var pakot vienādos polimēra maisiņos. Nebūt ne – pavisam ir apmēram 800 materiālu veidi, un mūsu uzdevums ir katram produktam atrast labāko, lai produkts būtu svaigs, drošs, kvalitatīvs un ilgāk uzglabātos,» tā zinātniece. Kā piemēru viņa min eksperimentu ar svaigiem zaļumiem. «Veikalā gadās redzēt, ka daļai iepakotu zaļumu derīguma termiņš nav ne tuvu beigām, taču tie iepakojumā ir savītuši vai parādījies norasojums, turpretim citiem termiņš teju beidzies, bet tie izskatās, kā tikko būtu iepakoti. Tas panākts ar iepakojumu un iepakojuma tehnoloģiju,» tā zinātniece. Arvien vairāk tiek pētīts aktīvais iepakojums jeb videi draudzīgie materiāli, kas īsā laikā sadalās. «Tajos blakus produktam tiek ievietoti mazi maisiņi, mitruma vai skābekļa savācēji. Ar šo iepakojumu strādājam, taču tas šobrīd nav pieprasīts, jo ir dārgs,» atzīst S.Muižniece-Brasava. Tieši šajā laboratorijā tapusi jauna iepakojuma tehnoloģijas metode – Sous vide, kas aizsargāta ar diviem patentiem, strādājot sadarbībā ar «VSL Pārtikas grupu», kas ražo salātus. «Kopā ar uzņēmuma īpašnieka meitu Vitu Levkāni esam izstrādājuši gaļas salātu ar majonēzi iepakošanas tehnoloģijas režīmu metodi, kas ļauj salātus uzglabāt līdz 52 dienām. Salāti, kas vienu dienu jau nostāvējuši veikalā, ne vairs ir garšīgi, ne kārdinoši izskatās, taču, ja salāti iepakoti ar šo metodi, tie būs svaigi arī pēc četrām piecām dienām. Pērn izstādē «Rīga Food» apmeklētājiem devām nogaršot tajā dienā gatavotus un 29 dienu nostāvējušus – atšķirības nekādas,» tā S.Muižniece-Brasava. Šī metode ieinteresējusi arī pārējos salātu ražotājus un aviokompānijas. «Ir gadījumi, kad uzņēmējs atnāk ar produktu, kurš vairs nav svaigs, un prasa, lai mēs atgūstam tā svaigumu. Taču mēs nevaram uzlabot sabojājušos produktu, bet tikai palēnināt bojāšanās procesu,» tā zinātniece. Ar šādas metodes palīdzību zinātnieki vēlas uzlabot situāciju, ka trešā daļa pasaules pārtikas katru dienu nonāk atkritumos vai vismaz 15 procenti no katra pasūtījuma atpakaļ pie ražotāja, kas tādējādi cieš zaudējumus.
«Mežu īpašnieki arvien vairāk domā par to, kā ekonomiski saimniekot ilgtermiņā, lai katru gadu saņemtu ienākumus no meža. Lai meža saimnieks neaprobežotos tikai ar vidējiem rādītājiem par īpašumu, ko saņem no Valsts meža dienesta (VMD), esam radījuši datorprogrammas, kas dod precīzus datus par to, kas tad tajā mežā ir – kādi koki, sortimentācija, kad tas būs pieaudzis un kad to varēs cirst nost, kad jāizkopj, kad jāstāda jauns,» stāsta Informāciju tehnoloģijas fakultātes pētnieks Salvis Daģis.
Viņš kopā ar Meža fakultātes meža nozares speciālistiem izstrādājis trīs datu apstrādes programmas, lai varētu noteikt meža īpašuma vērtību. Lielākie klienti – Meža konsultāciju pakalpojumu centrs, SIA «Meža fonds», Dabas aizsardzības pārvalde, SIA «Pata AB», «Latvijas valsts meži».
«Cilvēki vēlas stratēģiskāk plānot, kā no meža iegūt peļņu ne tikai šodien, bet arī nākamajos gados,» tā S.Daģis. Lai palīdzētu novērtēt un plānot, zinātnieki piedāvā datorprogrammas. Vienkāršākā ir «Mežvērte», kuru izmanto operatīvai un precīzākai cirsmu novērtēšanai mazām platībām. «Saimnieks vai taksators aiziet uz mežu ar dastmēru – elektronisku mērītāju –, uzmēra visus kokus, noskaidro koku sugu, resnumu un garumu. Mājās pieslēdz ierīci datoram, izlādē datus un programmā apstrādā. No tās iegūst apkopotu informāciju: taksācijas rādītājus – diametrus, augstumus, krāju; cirsmu novērtējumu; sortimentāciju – resni, tievi, papīrmalka,» stāsta S.Daģis. Otra programma «Meža eksperts» paredzēta stratēģiskai un taktiskai plānošanai, lielākiem mežu īpašniekiem – līdz 5000 hektāru. Viņi saņem vidējos meža novērtēšanas rādītājus no VMD, kurus ievada programmā, bet programma novērtē sīkāk, kas ir mežā un ko no tā var dabūt šogad, nākamgad. Tā autorizēti nosaka, kad atsevišķiem nogabaliem jāparedz ciršana, bet kad – kopšana un atjaunošana, konkrēti arī norādot, kurā nogabalā drīkst cirst, cik daudz un kādus kokus, ievērojot Meža likumu un meža nozares normatīvos aktus. Ar šīs programmas palīdzību iespējams simulēt virtuālo augšanu, piemēram, kas notiks ar mežu turpmākajos 120 gados. «Dota iespēja plānot cirsmas gatavību, ienākumus. Īpaši saistoši tas ir uzņēmumiem, kuriem slēgti līgumi par atsevišķa materiāla piegādi katru gadu. Ņemot talkā optimizācijas metodes, viņš var noteikt daudzumu, cik konkrētā gadā drīkst no meža paņemt, lai arī turpmāk būtu, ko izzāģēt,» stāsta S.Daģis. Bet jaunākā programma – scenāriju ģenētiskā optimizācija – ļauj modelēt, piemēram, 12 scenārijus, kā nogabals attīstīsies. Programma katram nogabalam atrod labāko risinājumu jeb vidusceļu, lai nesvārstītos ne augšanas rādītāji, ne peļņa. Jāpiebilst, ka maziem klientiem šīs programmas alternatīva «Meža apsaimniekošanas plānošanas informācijas sistēma» bez maksas pieejama internetā: http://mapis.itf.llu.lv.
PTF šobrīd tiek pētīti bezglutēna miltu izstrādājumi un izstrādātas bezglutēna maizes un biskvītu receptūras, lai piedāvātu celiakijas slimniekiem pašu mājās gatavotus produktus bez glutēna. Šobrīd maizes receptūra aprobēta, iesniegts patenta pieteikums uz bezglutēna maizes gatavošanas paņēmienu un ražotājs aktīvi strādā, lai jau drīzumā Latvijas veikalu plauktos parādītos šī maize.
«Celiakija ir gremošanas trakta autoimūna saslimšana, ko izraisa glutēna – graudu olbaltumvielas – nepanesība. Pret šo slimību nav medikamentu, vienīgais pieejamais un iedarbīgākais risinājums ir visas dzīves laikā ievērot bezglutēna diētu. Bezglutēna produkti ir diētiski pārtikas produkti, kas nedrīkst saturēt kviešus, rudzus, miežus vai no šiem graudaugiem izgatavotas sastāvdaļas,» skaidro jaunā zinātniece Laila Ozola, kura šobrīd strādā pie bezglutēna miltu izstrādājumu pētīšanas un izstrādā bezglutēna maizes un biskvītu receptūras. «Līdz ar jaunā pētījuma ieceri atradās arī ieinteresēts ražotājs, kura ceptuvē maizes receptūras aprobētas – izstrādātas un pilnveidotas,» tā L.Ozola, piebilstot, ka šobrīd ir iesniegts patenta pieteikums bezglutēna maizes gatavošanas paņēmienam, bet ražotājs aktīvi strādā pie tā, lai laistu tirgū šo maizi. Pasaulē celiakija un bezglutēna produkti tiek plaši pētīti, pētījumi uzsākti pēdējos 50 gados. Latvijā tādi nav veikti. «Celiakija šobrīd ir izplatīta slimība, bet Latvijā netiek ražoti bezglutēna produkti. Tiem, kas slimo ar celiakiju, nākas iegādāties no ārzemēm importētus produktus, kas līdz ar to ir dārgi. Ja mēs par maizes kukulīti tērējam 0,60 latus, tad celiakijas slimniekiem maize maksā vidēji 1,50 latus, bet visbiežāk viņi izvēlas nopirkt miltu maisījumus un cept maizi mājās, taču tas aizņem laiku,» skaidro L.Ozola. Šobrīd L.Ozola interneta vietnē www.visidati.lv/aptauja/442495204/1/ veic aptauju, kuras mērķis ir uzzināt, kādas ir ar celiakiju slimojošo cilvēku domas par bezglutēna produktiem, to pirkumu tradīcijas. «Sabiedrība kopumā ir maz informēta par to, kas ir celiakija un bezglutēna produkti, jo, kad slimojošie jautā pārdevējiem, vai produkti satur glutēnu, viņi nemāk atbildēt un nesaprot atbildes nozīmīgumu. Zinu to, ka celiakijas slimnieki vēlas plašāku produktu klāstu, tāpēc mums ir, kur tiekties. Nožēlojami ir tas, ka ne vienmēr viss produktu sastāvs ir atšifrēts, jo mēs, tie, kas neslimojam ar šo slimību, neaptveram, ka pat visvienkāršākie ikdienas produkti var saturēt glutēnu un, ja uz pakas pilnībā nav uzrakstīts produkta saturs, tas var nopietni kaitēt celiakijas slimniekam. Ir jāpanāk, lai šis atšifrējums tomēr būtu,» tā L.Ozola.
Sagatavoja Ritma Gaidamoviča, foto Ivars Veiliņš
13.2 °C,
3.1 m/s,
63 % 
13.2 °C,
3.1 m/s,
63 %