«Uz Aglonu dodos, lai gūtu mierinājumu. Jā, ir grūti iet tik garu ceļa gabalu, taču tās sajūtas, kas rodas ceļā un nonākot Aglonā, nav vārdos aprakstāmas. Svētceļojums sniedz piepildījumu, uz daudzām lietām ļauj paskaties citādāk. Un, kaut arī esi gājis tik ilgi, tu rodi spēku jauniem darbiem. Viennozīmīgi – svētceļojums cilvēku tikai stiprina,» tā jelgavniece Gita Kalniņa, kura svētceļojumā dodas otro reizi.
Ritma Gaidamoviča
Šorīt pie Jelgavas Romas Katoļu katedrāles valdīja atkalredzēšanās prieks un skanēja laba vēlējumi, jo vairāk nekā 50 svētceļnieku devās 300 kilometru garajā ceļā uz Aglonu. To viņi plāno sasniegt 12. augustā, lai 14. un 15. augustā izdzīvotu lielos ticības svētkus. Visus ceļiniekus pavadītāja arī bīskaps Antons Justs, kurš vadīja arī rīta dievkalpojumu.
No mūsu pilsētas garo ceļu šodien sāka gan tādi, kas vēl ratiņos sēž, gan jaunieši, gan pieaugušie un arī sirmgalvji. Cits svētceļojumā dodas pirmo reizi, citam šī jau ceturtā, vēl citam – padsmitā reize. Tikpat atšķirīgi ir iemesli, kāpēc dodas ceļā.
Ar lielu satraukumu uz Aglonu šodien pirmo reizi devās Katrīna Tomsone. «Es jau sen to gribēju, taču darbs un pienākumi neļāva. Tagad strādāju skolā, ir vasaras brīvlaiks, un nolēmu, ka ir īstais laiks pārbaudīt savus spēkus, pārliecināties, vai es to varu. Kāpēc? Tāpēc, ka man gribas izrauties no ikdienas, atklāt savu iekšējo pasauli, ko ikdienā nav iespējams izdarīt tik dziļi. Patiesībā šo divu nedēļu laikā es gribu pabūt pati ar sevi, sakārtot domas un rast iekšēju mieru,» atzīst K.Tomsone. Pirmā reize arī Ērikai Skujai. «Vienmēr visam pienāk pirmā reize. Manuprāt, svētceļojums ir iespēja parādīt mīlestību uz Dievu, pateikties par viņa žēlastību. Uzskatu, ka man tas ir jādara. Tā ir arī iespēja kaut uz brīdi attālināties no pasaules rūpēm, pilnveidot savu ticību. Un es ceru, ka to visu arī gūšu,» tā Ē.Skuja.
«Kāpēc es eju? Vienmēr gribas zināt, vai es to izturēšu. Tas ir liels pārbaudījums man pašam. Jāatzīst, uz Aglonu esmu devies vairākkārt, tāpēc zinu – pirmās trīs dienas ir ļoti grūtas un ne reizi vien prātā iezogas doma: «Nē, stop, es braucu mājās!» Taču, esot kopā un lūdzoties, tu atkal rod spēkus, un tad tie kilometri šķiet tīrais nieks. Tās sajūtas nav vārdos aprakstāmas, katram pašam tas ir jāizdzīvo. Tiesa, lai arī ceļš ir garš un morāli grūts, tā tomēr ir atpūta no ikdienas,» tā students Ainārs Nešports, kurš uz Aglonu dodas jau ceturto reizi. Savukārt pensionāri Elenu Pētersoni jau 17. reizi uz Aglonu mudina doties Dievs. «Tik vecs cilvēks kā es nevarētu aiziet, ja Dievs man nedotu spēku. Tās ir neaprakstāmas sajūtas, ko tu gūsti, dodoties svētceļojumā. Tikai gājējs pats sapratīs, kas ir svētceļojums un vai viņš tajā grib iet,» tā E.Pētersone.
Jelgavas grupas maršruts – 1. augustā: Jelgava – Staļģene, 2. augustā: Staļģene – Bauska, 3. augustā: Bauska – Skaistkalne, 4. augustā: Skaistkalne – Ērberģe, 5. augustā: Ērberģe – Nereta, 6. augustā: Nereta – Aknīste, 7. augustā: Aknīste – Subate, 8. augustā: Subate, 9. augustā: Subate – Ilūkste, 10. augustā: Ilūkste – Daugavpils, 11. augustā: Daugavpils – Višķi, 12. augustā: Višķi – Aglona, no 12. līdz 15. augustam: Aglona.
Jāpiebilst, ka šogad mājas lapā www.kurtuesi.lv/sekot/svetcelojums ikviens var sekot līdzi, cik tālu katra svētceļnieku grupa ir tikusi, jo katrai grupai līdzi ir GPS uztvērējs. Ikviens interesents varēs novērot grupu faktisko atrašanās vietu, pārvietošanās ātrumu un virzienu.
Foto: Ivars Veiliņš