Pilsētā

Atzīmējot 450. gadadienu, kopš izveidojās Kurzemes hercogiste, šodien arhibīskaps Jānis Vanags Jelgavas pils Kurzemes hercoga kapenēs iesvētīja tikko restaurēto Kurzemes hercoga Gotharda Ketlera sarkofāgu. Šis jau ir piektais Ketleru dzimtas atjaunotais sarkofāgs. Bet pulksten 18 Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā tiks atklāta hercogistes jubilejai veltīta konference, kas turpināsies arī 14. septembrī Rundāles pilī.  

Iesvētīšanā piedalījās arhibīskaps J.Vanags,
Kurzemes Bruņniecības pārstāvji, Rundāles un Jelgavas pils
pārstāvji, Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš un
citi interesenti. Svinīgajā ceremonijā klātesošos uzrunāja Kurzemes
bruņniecības pārstāvis barons Oto fon Grothuss, pateicoties
Rundāles pils muzeja komandai un muzeja direktoram Imantam
Lancmanim par sadarbību un ieguldīto darbu. Viņš atklāja, ja
nemainīsies vienošanās ar I.Lancmani, tad nākošo plānots atjaunot
Gotharda vecākā dēla Frīdriha sarežģītāko sarkofāgu un pēc tam
samērā vienkāršo hercogienes Annas sarkofāgu.

Vēsturiskā sarkofāga restaurācijā
piedalījušies Rundāles pils muzeja speciālisti Arvis Druviņš un
Jānis Līdaka Restaurācijas nodaļas vadītājas Ainas Balodes vadībā.
A.Druviņš portālam www.jelgavasvestnesis.lv stāsta,
ka sarkofāga atjaunošanas darbi sākti šī gada agrā pavasarī.
«Jāatzīst, darbs bija patiešām smags, jo īpaši lodēšana. Sarkofāgs
bija ļoti deformēts – tā sāni uz āru izgāzušies un tāpēc ilgi bija
jāstrādā pie tā, lai tas atgūtu sākotnējo formu. Tāpat liela
uzmanība bija jāpievērš gravējumiem uz sarkofāga,» stāsta
A.Druviņš, viņa kolēģis J.Līdaka piebilst, ka sarežģītākais bijis
izdomāt tieši tehnoloģijas kā restaurēt, jo restaurācijai nav
vienota tehnoloģija, tālab veikti vairāki eksperimenti, lai atrastu
īsto. Jāpiebilst, ka sarkofāga restaurācija notika ar Kurzemes
Bruņniecības finansiālu atbalstu un Rundāles pils muzeja
finansējumu. Hercoga G.Ketlera alvas sarkofāgs ir vienkāršā
kastveida formā ar uzraksta gravējumu uz vāka un gravētiem
Meklenburgas un Kurzemes ģerboņiem uz sāniem. Sarkofāgu, domājams,
darinājis Rīgas alvas lējējs Ciriaks Klints.

Hercogs G.Ketlers (1571.02.02. – 1587.17.05.)
dzimis Vestfālenē. Kopš 1537. gada bijis Livonijas ordeņa loceklis,
1559. gadā ievēlēts par ordeņa mestru. Pēc Livonijas ordeņa
likvidēšanās kļuva par Polijas–Lietuvas karaļa vasali,
jaunizveidotās Kurzemes–Zemgales hercogistes valdnieku. G.Ketlera
valdīšanas laikā hercogistē nodibinātas 70 baznīcas, astoņas skolas
un astoņas nabagu patversmes.

Bet pulksten 18, atzīmējot 450. gadadienu
kopš Kurzemes hercogistes izveidošanās, Ģederta Eliasa Jelgavas
Vēstures un mākslas muzejā tiks atklāta jubilejai veltīta
konference, kas turpināsies trešdien, 14. septembrī, Rundāles pils
muzejā. Jelgavas pašvaldības Sabiedrisko attiecību sektors informē,
ka konferences darba valoda ir vācu un tajā notiks tā dēvētie
«Homburgas lasījumi 2011» (Homburger Gespräch). Bet Jelgavā šodien
uzstājas vēstures zinātņu doktors Pēteris Versters no Herdera
institūta Marburgā, Vācijā, Rundāles pils muzeja direktors Imants
Lancmanis un emeritētais filoloģijas profesors Valdis Bisenieks.
Šajā konferences daļā klātesošie tiks iepazīstināti ar unikālā
dokumenta «Pacta subiectionis» faksimila kopiju un komentāriem par
šo 1561. gadā starp Polijas karali un hercogu G.Ketleru sastādīto
dokumentu, kas kalpoja Kurzemes hercogistes izveides politiskajam
un tiesiskajam pamatam un fiksē šī Kurzemes valstiskā veidojuma
sākotni. I.Lancmanis stāstīs par Kurzemes hercogu sarkofāgu vēsturi
un amatnieciskajām kvalitātēm, to izgatavotājiem, izpētes un arī
atjaunošanas vēsturi. Savukārt V.Bisenieks iepazīstinās plenārsēdes
dalībniekus ar baroka laikmeta dzejas mākslu Jelgavā.

Par godu Kurzemes hercogistes izveidošanas
450. gadskārtai uz šo pasākumu Latvijā ieradīsies ap 20 vēstures,
mākslas un kultūras vēstures speciālistu, mācībspēku un savus
doktora darbus rakstošie Vācijas, Igaunijas un Zviedrijas pētnieki,
kuri demonstrēs savas zināšanas par Kurzemes hercogistes izveides
politiskajiem apstākļiem, analizēs ievērojamāko vēsturisko personu
ieguldījumu hercogistes kultūrpolitikā, Eiropas kontekstā vērtēs
Kurzemes 16. līdz 17. gadsimta arhitektūras un mākslas
parādības.

14. septembrī visi konferences dalībnieki
apmeklēs Kurzemes hercogu Bīronu dinastijas vasaras rezidenci
Rundāles pili. Tajā gan vācu, gan latviešu vēsturnieki un mākslas
vēsturnieki vērtēs ar Kurzemes hercogu namu saistītos hercogistes
garīgās, saimnieciskās, politiskās un kultūras dzīves izziņas
aspektus.

Kurzemes hercogistes 450 gadu jubilejas
pasākumus rīko pārstāvji no M.K.A. Boeckler – Mare Balticum fonda
Vācijā, Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja,
Latvijas Mākslas akadēmijas un Rundāles pils muzeja.

Foto: Ivars Veiliņš