«Ļoti lūdzu palīdzību nomainīt dzīvojamās mājas Svētes ielā 24 jumta bojāto segumu!» ar šādu lūgumu «Jelgavas Vēstneša» redakcijā vērsās daudzdzīvokļu mājas 11. dzīvokļa saimniece Olga. Viņa dzīvo pēdējā, otrajā, stāvā, un ir neizpratnē par citu dzīvokļu īpašnieku bezatbildīgo attieksmi pret savu īpašumu. «Jumts, cik zinu, vispār nav labots, un lietus laikā nu esmu spiesta istabās likt bļodas, lai savāktu ūdeni, kas no griestiem jau tek strūklā,» situāciju atklāj pensionāre, norādot, ka ne reizi vien par šo problēmu runājusi gan ar mājas vecāko, gan citiem iedzīvotājiem, bet atbilde ir viena: mājai naudas nav, bet mēs neesam gatavi uzņemties papildu kredītsaistības. «Vai tiešām pirmā stāva iedzīvotājiem ir tik grūti saprast, ka par jumtu ir atbildīgi ne tikai augšējā stāvā dzīvojošie, bet visi īpašnieki?!» tā viņa.
Svētes ielas 24 mājas vecākā Inese Gedrovica atklāj, ka jautājums par jumta nomaiņu aktualizēts vairākkārt, taču visi plāni apstājušies pie izmaksām. «Mūsu mājai ir vairāk nekā 50 gadi, un nopietnus remontdarbus tā nav piedzīvojusi. Šīfera jumts ir tādā stāvoklī, ka uzkāpjot tas vienkārši sabruks – jumtu nav jēgas labot, tas ir jānomaina. Pagājušajā gadā nama apsaimniekotājs SIA «Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvalde» mums piedāvāja iespēju pakāpeniski norēķināties pēc darbu izpildes, lai mēs varētu to izdarīt, taču… kaut sākotnēji visi piekrita šiem darbiem, sapulcē lielākā daļa dzīvokļu īpašnieku nobalsoja «pret». Vien augšējā stāvā dzīvojošie bija gatavi atvēlēt līdzekļus jumta seguma nomaiņai,» situāciju Svētes ielā 24 atklāj I.Gedrovica, norādot, ka nu šādas iespējas vairs nav, bet jumta stāvoklis kļūst arvien kritiskāks. Arī viņa dzīvo otrajā stāvā, un, kad laukā ir spēcīgs vējš un lietus, ūdens tiek padzīts zem šīfera un bojā vannas istabas griestus.
Uz jautājumu, vai tuvākajā laikā iecerēts bojātā jumta jautājumu atkal aktualizēt dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē, viņa nosaka: «Protams, mēs to mēģināsim, lai gan cerības, ka iedzīvotāju attieksme mainīsies, ir niecīgas. Mūsu mājā ir 12 dzīvokļi, te dzīvo ļoti daudz pensionāru, kuri, kā paši saka, nav gatavi maksāt. Turklāt jau pašlaik mājas kopējais parāds sasniedz 2000 latus plus vēl parāds par siltumu, kas ir apmēram 1700 lati.» Viņa pieļauj, ka bēniņos varbūt varētu ieklāt plēvi, lai gan apzinās, ka tas problēmu neatrisinās.
SIA «Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvalde» (JNĪP) valdes loceklis Juris Vidžis apstiprina, ka pērn piedāvāto iespēju jumta nomaiņai dzīvokļu īpašnieki diemžēl ir palaiduši garām – pašlaik tādas vairs nav. «Taču mēs esam gatavi kopā ar dzīvokļu īpašniekiem meklēt citas iespējas, kā kopīgiem spēkiem problēmu atrisināt. Jāņem gan vērā, ka nama pārvaldītājam nav tiesību rīkoties bez dzīvokļu īpašnieku pieņemta lēmuma, tādēļ arī šajā gadījumā problēmas risināšanā iesaistīsimies tikai tad, kad par jumta nomaiņu būs lēmuši dzīvokļu īpašnieki,» akcentē J.Vidžis, norādot, ka pilsētā jau ir vairākas mājas, kurās JNĪP un dzīvokļu īpašnieku sadarbības rezultātā rasts optimāls risinājums jumta nomaiņai.
J.Vidžis stāsta – ja dzīvokļu īpašnieki nolemj par jumta nomaiņu un vēršas JNĪP, speciālisti var aprēķināt provizorisko cenu, lai iedzīvotāji zinātu aptuvenās izmaksas, ar ko jārēķinās, veicot šos darbus, tāpat arī kopā meklēt izdevīgāko risinājumu līdzekļu iegūšanai un kredīta atmaksai. «Ja mājai ir uzkrājums un papildus nepieciešamā summa remontdarbiem nav pārāk liela, iespējams uz laiku palielināt apsaimniekošanas maksu, tādējādi ikmēneša maksājumi būs tikai nedaudz lielāki. Ja nepieciešama lielāka summa, pastāv iespēja ņemt kredītu, teiksim, uz pieciem, desmit gadiem, atkarībā no tā, kā dzīvokļu īpašnieki vienosies,» iespējamos risinājumus ieskicē J.Vidžis.
Taču viņš dzīvokļu īpašniekus par sava kopīpašuma stāvokli aicina domāt jau savlaicīgi, veidojot mājas uzkrājumus. Kaut arī pārvaldīšanas izdevumi kā Rīgā, tā Jelgavā ir vienādi, vidējā apsaimniekošanas maksa mēnesī Rīgā ir 25 – 30 santīmi par kvadrātmetru, bet Jelgavā – būtiski zemāka, līdz ar to līdzekļu, ko atvēlēt remontdarbiem, praktiski nav. «Vēl joprojām vairākās JNĪP apsaimniekotajās mājās apsaimniekošanas maksa mēnesī ir 13 – 17 santīmu robežās par kvadrātmetru. Tā ir maksa, kas noteikta vēl 1999. gadā,» tā J.Vidžis.
Sagatavoja Sintija Čepanon, foto: Ivars Veiliņš
13.5 °C,
8.5 m/s,
91.7 % 
13.5 °C,
8.5 m/s,
91.7 %