Pilsētā

Jānis Kovaļevskis

Ar Svētās Trīsvienības baznīcas torņa atklāšanu Jelgava
tūrisma jomā piedzīvojusi tādu kā atdzimšanu, jo pilsēta ir
atguvusi vienu no saviem simboliem. Turklāt ik gadu tiek sakārtots
vēl kāds objekts, kurš varētu būt uzmanības vērts ne tikai
jelgavniekiem, bet arī pilsētas viesiem. Pēc rekonstrukcijas jaunu
elpu ir guvis Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs,
izbūvēta promenāde gar Lielupes krastu, savus vēsturiskos vaibstus
atguvusi vecpilsēta. Tie ir tikai daži objekti, ap kuriem veidot
pilsētas piedāvājumu potenciālajiem tūristiem. 

Tā ir taisnība, jo pilsētai bija citas prioritātes.
Pateicoties infrastruktūras sakārtošanai pilsētā, pēdējo gadu laikā
realizēta virkne projektu, kuru rezultātā esam ieguvuši daudz
sakārtotāku vidi. Turklāt tūrismu līdz šim par savu prioritāti bija
izvirzījusi teju katra pašvaldība, kaut gan ne vienmēr tas bijis
pamatoti. Varbūt tieši šobrīd ir Jelgavas laiks, jo Ventspilī visi
jau bijuši. Mūsu uzdevums ir pārliecināt cilvēkus, ka uz Jelgavu ir
vērts atbraukt un te ir ko redzēt. Nav šaubu, ka labākā reklāma ir
cilvēku atsauksmes, tādēļ īpašu uzmanību pievēršam klientu
apkalpošanai.

Interese par torni ir liela – nedēļas nogalēs vien mūs apmeklē
vidēji 400 cilvēki. Viņiem patīk gan ekspozīcijas, gan skatu
laukums, kurā var aplūkot pilsētas panorāmu. Atšķirībā no
tradicionālajām vēstures ekspozīcijām pie mums cilvēki visu var
aptaustīt un ar tehnoloģiju starpniecību daudz niansētāk izjust
pilsētas vēsturi. Vieni atzīst, ka neko tādu nav redzējuši, citi –
ka tas jau ir Eiropas līmenis. Ir apmeklētāji, kas nāk atkārtoti,
lai rūpīgāk iepazītos ar ekspozīciju saturu. Daži pat pavada šeit
vairākas stundas, jo apmeklējuma ilgums nav ierobežots.

 

Cilvēki sniedz arī priekšlikumus, kuri, izvērtējot iespējas,
tiek ņemti vērā. Piemēram, tiek gatavotas dāvanu kartes torņa
apmeklējumam, top viesu grāmata, tiek paplašināts suvenīru klāsts.
Pat darba laiks sestdienās un svētdienās ir pagarināts. 

 

Parādās arī interese par telpu izmantošanu pasākumiem – tiek
īrēta gan konferenču zāle, gan skatu laukums – svinībām, jubilejām,
kāzām.

 

Protams, cilvēku uztvere ir dažāda. Kādam varbūt šķiet, ka
šeit viss ir pārāk digitalizēts, tāpēc aicinām ikvienu apmeklēt
torni klātienē un gūt savu personīgo pieredzi. 

 

Jau tas vien, ka tūristu grupas no Rīgas uz Rundāli dodas caur
Jelgavu, nevis Bausku, ir labi, jo mēs jau esam iekļauti tūrisma
maršrutos. Tagad tikai pakāpeniski jāpanāk, lai šie cilvēki Jelgavā
uzkavētos ilgāk. Sadarbībā ar Jelgavas un Ozolnieku novadu veidojam
piedāvājumu, kurš varētu ieinteresēt potenciālos tūristus. Sākumā
tā varētu būt divu trīs stundu ekskursija pa pilsētas un novadu
ievērojamākajiem objektiem, bet vēlāk varētu piedāvāt arī dienas
programmu. Lielā mērā gan tas būs atkarīgs no tūrisma operatoriem
jeb uzņēmējiem, vai spēsim piedāvāt ko oriģinālu, jo tūrisma nozarē
visu laiku gaida kaut ko jaunu un nebijušu. Šī ir mūsu iespēja,
kura jāizmanto.

Līdz ar JRTC izveidošanu pašvaldība pieņēmusi lēmumu ieguldīt
resursus tūrisma attīstībā. Jācer, ka uzņēmēji to novērtēs un būs
gatavi aktīvāk piedāvāt arī savus pakalpojumus, kurus centrs
labprāt ieteiktu saviem apmeklētājiem. Nav noslēpums, ka pilsētā
strādājošās viesnīcas un ēdināšanas uzņēmumi lielākoties cits uz
citu raugās kā uz konkurentiem, nevis sadarbības partneriem, kaut
gan patiesībā būtu jāmeklē kopīgas intereses, jo no tūristu
piesaistes pilsētai ieguvēji būs visi. Šobrīd redzu, ka sadarbībā
ar uzņēmējiem pilsētas tūrisma piedāvājums būtu jāattīsta četros
virzienos. Jelgava ir rūpnieciska pilsēta ar senām tradīcijām, arī
šajā ziņā mums ir ko parādīt, piemēram, rūpnīca RAF un tās
mantiniece «Amo Plant», Gaļas kombināts, tekstilizstrādājumi. Kā
otrs virziens varētu būt kultūrvēsturiskais mantojums jeb
ekskursija uz Kurzemes–Zemgales hercogistes galvaspilsētu. Trešais
virziens varētu būt saistīts ar dabas tūrismu, piedāvājot
izbraucienus ar kuģīšiem pa Lielupi, savvaļas zirgu apskati un
putnu vērošanu palieņu pļavās. Noteikti neiztiksim arī bez aktīvā
tūrisma ar velomaršrutiem un laivošanu. Savukārt ziemā varētu
piedāvāt distanču slēpošanu. Piemēram, lidlauka teritorija tam būtu
piemērota, tikai jāpadomā par iespējām to apgaismot vakara
stundās. 

Ir vairāki aprēķini tūristu skaita noteikšanai, piemēram,
nakšņojošo skaits tūrisma mītnēs, Tūrisma informācijas centra (TIC)
apmeklētāju skaits, tūrisma objektu apmeklējums. Daļēji varētu būt
arī pasākumu apmeklējums, tomēr šeit liels īpatsvars ir vietējiem
iedzīvotājiem, tādēļ precīzu tūristu skaitu nav iespējams noteikt.
Viens tūrists var apmeklēt vairākus objektus un izmantot dažādus
pakalpojumus, tāpēc par tendencēm var spriest, analizējot katru
rādītāju atsevišķi. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem,
Jelgavas pilsētai, salīdzinot ar citām lielajām pilsētām, ir
vismazākais tūristu mītnēs apkalpoto personu skaits: 2009. gadā –
8364 (visvairāk Jūrmalā – 94 457 un Ventspilī – 48 181).

 

TIC 2008. gadā apmeklējuši 1232, bet 2009. gadā – tikai 968
cilvēki. Tas nozīmē, ka mums ir kur augt. Jau tuvākā gada laikā
plānojam šos skaitļus vismaz trīskāršot.

 Rekonstruēto Sv.Trīsvienības baznīcas troni novērtējuši
ne tikai jelgavnieki – to pamanījusi arī Rietumeiropas latviešu
avīze «Brīvā Latvija», bet «Dienas Bizness» to nominējis kā gada
būvi Zemgalē. 

 

Gaidījām lielāku atsaucību. Interesi par šo iespēju izrādīja
35 cilvēki, no kuriem tikai trim bija atbilstoša kvalifikācija.
Šobrīd esam noslēguši līgumu ar četriem cilvēkiem, kuri var vadīt
ekskursijas latviešu, krievu, angļu un vācu valodā. Interesanti, ka
sākotnēji neviens no interesentiem nebija gatavs vadīt ekskursijas
angļu valodā. Tas pārsteidza un lika secināt, ka ar steigu
jāorganizē gidu kursi. Esam izveidojuši datu bāzi ar potenciālajiem
gidiem, kuriem tiks piedāvāts iziet gidu apmācības nākamā gada
sākumā, aicināsim pietiekties arī citus interesentus. Jāpiebilst,
ka šīs apmācības paredzētas ar personas līdzmaksājumu. Noslēgumā
plānots izdot sertifikātu «Jelgavas gidi» un arī sagatavot
izskatīšanai domē pašvaldības saistošos noteikumus par gidu darbību
Jelgavā.

 

Pats galvenais uzdevums ir iekļūt tūrisma apritē. Panākt, lai
tūrisma operatori Jelgavu iekļauj savos ceļojumu maršrutos. Tādēļ
pēc iespējas ātrāk, līdz aktīvajai tūrisma sezonai, jāizstrādā savs
piedāvājums potenciālajiem tūristiem. Jānoslēdz sadarbības līgums
ar Jelgavas un Ozolnieku novadu, kā arī jāattīsta sadarbība ar
Tūrisma attīstības valsts aģentūru (TAVA), Zemgales Tūrisma
asociāciju, uzņēmējiem. Savu piedāvājumu varētu veidot, balstoties
uz tādiem objektiem kā Svētās Trīsvienības baznīcas tornis,
Jelgavas pils, Dzelzceļa muzejs, vecpilsēta, Lielupes gājēju
promenāde, Jelgavas ūdens tornis un perspektīvā arī Aerodiums. Jau
šobrīd esam iekļauti TAVA izstrādātajā maršrutā «Riga +», kas
aptver interesantākos objektus ap Rīgu. 

Viena no iespējām ir sadarboties ar Jelgavas sadraudzības
pilsētām, īpaši Šauļiem un Pērnavu. Labprāt uzņemsim arī ārvalstu
žurnālistus, kuru vizītes Latvijā organizē TAVA. Uzrunāsim
starptautiskos tūrisma operatorus. Plānojam sagatavot informatīvos
materiālus svešvalodās, tai skaitā mājas lapu
www.tornis.jelgava.lv, kura ir izstrādes stadijā. 

Jelgavā būtu jāizceļ aktīvā atpūta un izklaide savienojumā ar
izglītību un kultūrvēsturi. Būtu svarīgi parādīt, ka Jelgava
attīstās un ir kļuvusi par mūsdienīgu pilsētu, respektējot
vēsturisko fonu. Īpaši varētu akcentēt ievērojamus cilvēkus, kuri
saistīti ar Jelgavu, piemēram, hercogs Jēkabs, Kazanova, Kaliostro.
Ap šīm personībām arī varētu veidot tā saukto Jelgavas «stāstu».
Noteikti ekskursijā pa Jelgavu jābūt braucienam ar kuģīti pa
Lielupi. Šai ziņā cerīgi raugāmies uz Čakstes bulvāra
rekonstrukcijas projektu, kurā iepretim tornim iecerēta laivu
piestātne.

Plānojam veidot atsevišķu stendu Jelgavas pilsētai un blakus
esošajiem Jelgavas un Ozolnieku novadiem. Akcentēsim torni, kā arī
sadarbībā ar uzņēmējiem piedāvāsim apmeklētājiem piedalīties
dažādās aktivitātēs, balvā saņemot iespēju apmeklēt kādu no
pilsētas tūrisma objektiem. Ņemot vērā, ka izstāde notiks
vienlaikus ar Ledus skulptūru festivālu, aicināsim cilvēkus
apmeklēt arī šo pasākumu.

Šobrīd JRTC strādā astoņi cilvēki – vadītājs, četri
speciālisti un trīs tehniskie darbinieki. Nākamgad plānojam
piesaistīt arī cilvēku, kurš būs atbildīgs par tornī izvietotajām
vēsturiskajām ekspozīcijām un organizēs dažādus tematiskos
pasākumus, salonmūzikas vakarus, dzejas lasījumus, kā arī
pasākumus, kuru uzmanības lokā būtu latviešu tradīcijas un
etnogrāfijas tematika.

Redzam, ka pieprasījums pēc šāda veida pakalpojuma pilsētā ir.
Nedēļas nogalēs restorāns ir pilns. Cilvēki izmanto iespēju un
restorāna apmeklējumu apvieno ar pilsētas panorāmas apskati no
skatu laukuma. Zīmīgi, ka restorānu īpaši iecienījuši viesnīcas
«Jelgava» viesi.

 

Foto: Ivars Veiliņš