Darba aizsardzības speciālistu novērojumi liecina, ka Latvijas iedzīvotāji vieglprātīgi uztver ar darba drošību saistītos jautājumus, kā arī neatpazīst arodslimības un nav informēti par to profilakses iespējām. Vispasaules darba aizsardzības dienai veltītās konferencē Jelgavā dalībnieki diskutēja par aktualitātēm darba aizsardzības jomā Zemgales reģionā un Latvijā kopumā un individuālo aizsardzības līdzekļu pielietojumu arodslimību profilaksē.
www.jelgavasvestnesis.lv
Pērn Latvijā reģistrēti 807 pirmreizējie arodslimnieki, no kuriem 73 diagnosticēti Zemgales reģionā. Kaut arī kopējais pirmreizējo arodslimnieku skaits Zemgalē nav augsts, tā dinamika ir negatīva – kopš 2010. gada šo arodslimnieku skaits reģionā palielinājies par teju 70 procentiem, 2010. gadā diagnosticēti 63 arodslimnieki, bet 2011. gadā – 43, informē Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) komunikācijas konsultante Karīna Javtušenko.
Visbiežāk Zemgales reģionā arodslimībām ir pakļauti veselības un sociālās aprūpes, kā arī tirdzniecības un pārtikas produktu ražošanas nozarēs strādājošie. Bet izplatītākie arodslimību iemesli ir piespiedu darba pozas, pārslodze un smagumu pārvietošana.
«Kopējā situācija arodsaslimšanu jomā Zemgalē un valstī kopumā nav apmierinoša, jo šī ir tikai oficiālā statistika. Reālais arodslimnieku skaits varētu būt pat divas līdz trīs reizes lielāks, jo strādājošie bieži nenojauš, ka viņu veselības problēmu cēlonis ir arodslimības. Cilvēkiem trūkst informācijas par to, kas ir arodslimības, kā tās savlaicīgi identificēt un kāda ir to profilakse. Tāpēc ne reizi vien esam ieteikuši klientiem apmeklēt arodārstu, jo viņi sūdzas par hroniskām kaitēm, kuru simptomi liek domāt, ka tā tomēr nav parasta saslimšana. Diemžēl, bet šīs aizdomas visbiežāk apstiprinās,» atklāj LBAS reģionālā konsultante darba tiesiskajos un darba aizsardzības jautājumos Zemgalē Ligita Brahmane.
Savukārt Zemgales reģionālās Valsts darba inspekcijas (VDI) vadītāja Valda Dūma novērojumi liecina, ka pirmreizējo arodslimnieku skaita pieaugums ir tieši saistīts ar konkrētā brīža valsts īstenoto politiku: «Pašlaik pirmreizējo arodslimnieku skaits pieaug, jo valdība ir atjaunojusi attiecīgo kompensāciju izmaksu. Skumji, bet statistika pierāda tikai to, ka lielākajai daļai arodslimnieku prioritāte ir sociālās garantijas, nevis reālas rūpes par veselību pirms tā sabeigta pavisam.»
Arodbiedrību pārstāvji uzskata, ka arodsaslimšanas lielā mērā veicina darba devēji, jo vidēji tikai katrs trešais uzņēmums Latvijā veic darba vides risku novērtēšanu. LBAS 2013.gada februārī interneta vidē veica aptauju, kurā piedalījās 1 229 respondenti vecumā no 26 līdz 65 gadiem. Veiktās aptaujas dati liecina, ka tieši Zemgales reģiona iedzīvotāji ikdienā saskaras ar visformālāko attieksmi pret darba aizsardzības jautājumiem no darba devēja puses – kvalitatīvu darba aizsardzības instruktāžu savā darba vietā regulāri saņem tikai 16 procenti aptaujāto.
Taču arī paši strādājošie nav bez vainas, jo nereti apzināti ignorē darba aizsardzības noteikumus, piemēram, nelieto individuālos darba aizsardzības līdzekļus, uzskatot, ka ar viņiem nekas ļauns notikt nevar. Tā, ja 62 procenti Zemgales iedzīvotāju norāda, ka darba drošība viņiem ir pirmajā vietā, vienmēr un visus darba drošības noteikumus ievēro tikai 25 procenti aptaujāto, bet katrs otrais atzīst, ka ievēro tikai noteikumus, kas var radīt tiešus draudus viņa dzīvībai.
«Diemžēl, bet arodsaslimšanas ir daudz nopietnāka problēma Latvijā nekā domā lielākā daļa sabiedrības. Šis jautājums būtu jārisina ļoti sistemātiski, turklāt valstiskā līmenī, jo VDI tam nepietiek resursu. Piemēram, PSRS laikā runāt par kaitīgo darba vides faktoru neatgriezenisko ietekmi uz cilvēku veselību nebija pieņemts. Tajā pašā laikā darbinieki, kuri strādāja veselībai kaitīgos apstākļos, saņēma «specpienu» un regulāras piemaksas pie darba algas, kā arī varēja doties pensijā ātrāk,» tā V.Dūms.
Jāatgādina, ka Vispasaules darba aizsardzības dienai veltītā konference Jelgavā norisinājās 19. aprīlī.
Foto: LBAS
17.1 °C,
1.3 m/s,
92.3 % 
17.1 °C,
1.3 m/s,
92.3 %