23.2 °C, 4.2 m/s, 52.4 %

Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvs

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsVideoAivars Eipurs jaunajā grāmatā raksta par piedzīvoto Jelgavas ielās
Aivars Eipurs jaunajā grāmatā raksta par piedzīvoto Jelgavas ielās
24/03/2013

Savā jaunākajā grāmatā «minimas jeb zemestrīce zābakā» Aivars Eipurs, kurš literārajās aprindās pazīstams ar pseidonīmu Eduards Aivars, stāsta par piedzīvoto Jelgavas ielās.

Ilze Knusle-Jankevica

Savā jaunākajā grāmatā «minimas jeb zemestrīce zābakā»
Aivars Eipurs, kurš literārajās aprindās pazīstams ar pseidonīmu
Eduards Aivars, stāsta par piedzīvoto Jelgavas ielās.

Dzejnieks ļoti asprātīgi apraksta atsevišķas situācijas, kurās,
visticamāk, pats ir nonācis. Viena minima ir par to, kā viņam
sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols par ielas šķērsošanu
pie sarkanās gaismas, otra – par iekšējo dilemmu: vērot vai
palīdzēt, trešā – ierosinājums laikā, kamēr jāgaida iedegamies
luksofora zaļais signāls, lasīt grāmatas. Viņa grāmatas.

Grāmata «minimas jeb zemestrīce zābakā» izdota šā gada martā
izdevniecībā «Dienas grāmata» un ir autora astotā grāmata. Tajā
publicēti īsprozas teksti, ko autors pats nodēvējis par minimām.
«Tāpat kā dzejoļi ar gariem virsrakstiem, arī minimas ir mans
jaunievedums latviešu literatūrā. Var teikt, ka minima ir mana
literārā stihija. Tā sakņojas lakoniskā formā, kuru es varu paturēt
galvā iedvesmas brīdī, – pretēji dzejoļa vēstnešiem, kuri ir prom,
tikko tu neesi paspējis viņus apgredzenot kā gājputnus. Minimu,
tikko es to apjaušu, es galvā izdomāju līdz izklāsta veidam un
detaļām. Tad pietiek pierakstīt vai ierunāt diktofonā tikai tēmas
nosaukumu, jo es atcerēšos to jebkurā brīdī, kad uzduršos šim
pierakstam vai audioierakstam. Ar dzejoļiem tas tā nav, jo pat
šķietami veiksmīgs sākums lielākajā daļā gadījumu negarantē
veiksmīgu rezultātu. Tas izskaidrojams ar dzejas un prozas
atšķirībām gan iedvesmā, gan realizācijā. Turklāt minimas ir
pateicīgas savā īsumā, un man ir iespēja diezgan ātri lasītājam
parādīt kādu šķietami ikdienišķu parādību, situāciju, notikumu,
sapni vai fantāziju negaidītā veidā. Šodienas laika zibējumā
minimas var izlasīt ātrāk nekā romānu, pie tam to var darīt gan
lidmašīnā, gan tramvajā, gan upmalā,» tā izteicies A.Eipurs. Viņš
uzskata, ka šis ir vispiemērotākais žanrs viņa domu paušanai un,
piemēram, uzrakstīt romānu viņam nebūtu pa spēkam. «Mēģinājumos
rakstot romānu, es jūtos pilnīgi bezcerīgi un neticu, ka tas varētu
ienest ko jaunu tapušo un topošo romānu kopainā. Attiecībā uz
minimām un dzeju man pagaidām vēl arvien ir tā sajūta, ka ir ko
teikt, un savādāk nekā citiem.»

Grāmatas nosaukums radies Itālijā, kur dzejnieks piedzīvojis
zemestrīci. «Kad pirms dažiem gadiem biju Itālijā, tur bija
zemestrīce. Kā zināms, Itālijai ir zābaka forma. Sākotnēji
nosaukums pielipa tieši tāpēc, un tikai pēc tam es sapratu, ka tāda
vietēja zemestrīce zābakā caur notikumiem daudziem no mums gadās
vai ik gadu, bet, ja vērojam cilvēku tuvplānā, tad katru dienu –
emocionāli. Ar zemestrīci grāmatā galvenokārt domāta mana un katra
cilvēka emocionālā sakāpinātība,» stāsta autors.

Dzejnieks A.Eipurs ir dzimis 1956. gadā Salaspilī un Jelgavā
dzīvo no 1986. gada. Kopš 1992. gada viņš ir Latviešu Rakstnieku
savienības biedrs. Viņam ir izdoti dzejoļu krājumi «Dejas» (1991),
«Jā» (1996), «Ainava kliedz» (1996), «Vasaras sniegs» (1999), «Es
pagāju» (2001), «Jauns medus» (2006), «Sāras mīlestība» (2008),
«Sakvojāžs» (2012) un īsprozas grāmatas «Minimas jeb vienā istabā
ar Antonu Vēbernu» (2008), «minimas jeb zemestrīce zābakā» (2013).
Dzejnieks 2002. gadā saņēmis Dzejas dienu balvu par labāko gada
dzejas grāmatu krājumu «Es pagāju». Savukārt par dzejas krājumu
«Sakvojāžs» saņēmis Ventspils starptautiskās rakstnieku un
tulkotāju mājas balvu (2012)

Minimas par Jelgavu 

Foto: Daina Mazmača
Video: KulturasDiena.lv

Saistītie raksti
Eduards Aivars
sarakstījis dzejoli par Jelgavu


Aivara Eipura grāmatas Minimas atvēršanas svētki