20.2 °C, 1 m/s, 93.3 %

Pilsētā

Bezdarbniekiem tiek dota iespēja
04/10/2009

Valstī kopumā Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) plāno no šā gada septembra līdz 2010. gada beigām darbā iesaistīt vismaz 38 000 bezdarbnieku, Jelgavā šis skaits varētu būt vairāk nekā 500. Šonedēļ sākuši strādāt pirmie 35 bezdarbnieki, kuri, maksimums, var strādāt sešus mēnešus. Bezdarbnieks par to saņem 100 latu stipendiju mēnesī, bet pašvaldībai tā ir iespēja bez papildus ieguldītiem līdzekļiem piesaistīt darbaspēku.

Kristīne Langenfelde

Valstī kopumā Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) plāno no
šā gada septembra līdz 2010. gada beigām darbā iesaistīt vismaz 38
000 bezdarbnieku, Jelgavā šis skaits varētu būt vairāk nekā 500.
Šonedēļ sākuši strādāt pirmie 35 bezdarbnieki, kuri, maksimums, var
strādāt sešus mēnešus. Bezdarbnieks par to saņem 100 latu
stipendiju mēnesī, bet pašvaldībai tā ir iespēja bez papildus
ieguldītiem līdzekļiem piesaistīt darbaspēku.

Šis projekts ir Eiropas Sociālā fonda (ESF) līdzfinansēts, un
Jelgavā šobrīd jau četras iestādes ir piekritušas darbā iesaistīt
šos bezdarbniekus – aģentūra «Pilsētsaimniecība», aģentūra
«Zemgales Eko», aģentūra «Kultūra», kā arī bibliotēkas.
No vienas puses, tas ir ieguvums ilgstoši bez darba esošajiem
cilvēkiem, bet, no otras, – pašvaldībai, kurai tagad ir iespēja par
projekta naudu nodarbināt cilvēkus, piemēram, pilsētas
labiekārtošanā, kā arī citos darbos. 
Tomēr pilnīga rīcības brīvība, kur un kā nodarbināt bezdarbniekus,
nav. Projekts paredz, ka darba prakses vietām jābūt izveidotām
pašvaldībā vai pašvaldības aģentūrās, bet tās nedrīkst būt
pašvaldības uzņēmumos. Ja bezdarbnieka darba praktizēšanas vieta
tiek iekārtota iepriekš pastāvējušā darba vietā, tad darba
attiecībām ar darbinieku, kas agrāk tika nodarbināts šajā darba
vietā, ir jābūt pārtrauktām vismaz četrus mēnešus, pirms tiek
parakstīts līgums ar NVA. Bezdarbnieki nevar būt nodarbināti ar
uzņēmējdarbību saistītos darbos. Tāpat darba praktizēšanai nedrīkst
būt komerciāli nolūki – tas var būt tikai mazkvalificēts darbs un
tam jāsniedz labums sabiedrībai.
Lielākais skaits projektā iesaistīto bezdarbnieku šobrīd Jelgavā
strādā aģentūrā «Pilsētsaimniecība» un «Zemgales Eko», kur pārsvarā
viņi iesaistīti pilsētas sakopšanas darbos – tiek grābtas lapas,
cirsti krūmi, apkoptas puķu dobes. Abām aģentūrām jau ir pieredze
bezdarbnieku nodarbināšanā, arī veicamo uzdevumu pietiek, lai
visiem ierādītu darbu. Lai gan pilsētas teritorijas uzkopšanā ik pa
laikam darbā tiek iesaistīti bezdarbnieki, tomēr arī šis projekts
savā ziņā atvieglos «Pilsētsaimniecības» darbu. Pāris cilvēku
norīkoti strādāt pie pilsētas mežziņa. Mežzinis Pēteris Vēveris
skaidro, ka līdz šim darbus, ko tagad veiks bezdarbnieki, uz līguma
pamata īstenojuši individuālie komersanti. «Tātad mēs vismaz daļēji
atslogosim savus izdevumus, jo tādus darbus kā meliorācijas grāvju
attīrīšana no krūmiem tagad paveiks bezdarbnieki. Protams, mežā
laist viņus strādāt pagaidām neuzdrošināmies, jo tur tomēr
vajadzīgs speciālists, taču grāvju tīrīšana, domāju, viņiem ir pa
spēkam,» tā P.Vēveris.
Savukārt aģentūra «Kultūra» bezdarbniekus nodarbina pirmo reizi.
Aģentūras direktora vietnieks saimnieciskos jautājumos Andris
Vaišļa jau pagājušajā nedēļā iepazinās ar visiem pieciem
bezdarbniekiem, kuri jau šonedēļ sākuši darbu. «Mēs ceram, ka viņi
atslogos mūsu darbiniekus. Tā, piemēram, vienu no viņiem esam
norīkojuši par sētnieku kultūras namā «Rota». Līdz šim mums «Rotā»
vispār nebija sētnieka, jo to nevarējām atļauties. Teritoriju
uzkopa dežurants, cik nu tas bija iespējams. Bet tagad tomēr rudens
un priekšā ziema – lapu kaudzes, sniegs jāšķūrē, teritorija arī nav
maza, tā kā tas noteikti mums ir ieguvums,» atzīst A.Vaišļa.
Tāpat ieguvums būs divi pilsētas kultūras nama tehniskie
darbinieki, kas arī piesaistīti no bezdarbnieku vidus. «Tā mums
vienmēr ir bijusi problēma – mums pašiem ir trīs tehniskie
darbinieki, bet sezonas laikā, kad intensīvi notiek pasākumi, jau
skatuves uzbūvēšanai vien vajag vismaz piecus cilvēkus, lai darbs
ritētu normāli. Tāpat pietiek citu sīko darbu, kas regulāri
jāpaveic kā vienā, tā otrā mūsu ēkā – kaut kas jāpielabo, kaut kas
jāpiekrāso. Vēl vienu cilvēku esam paņēmuši, kas būs tāds kā
aizvietotājs – ja būs nepieciešams, aizvietos apkopēju, palīdzēs
garderobē, kad notiek pasākumi, vai arī pārbaudīs biļetes pie
ieejas pasākumos. It kā sīkumi, taču, piemēram, tieši šobrīd mums
apkopēja ir saslimusi, tādēļ ļoti labi, ka ir tāds cilvēks, kurš
var aizvietot. Es ceru, ka mums šī sadarbība patiesi būs veiksmīga
un iegūsim kā mēs, tā arī nodarbinātie cilvēki,» spriež
A.Vaišļa.
Taču tajā pašā laikā viņš uzsver, ka katra bezdarbnieka paveiktajam
ļoti rūpīgi tiks sekots līdzi. «Ir svarīgi, lai cilvēks gribētu
strādāt un savu darbu darītu godprātīgi – pretējā gadījumā mums būs
jāšķiras. Jāatzīst, ka no viena cilvēka šķīrāmies, tā arī darbu
nemaz neuzsākuši. Vienkārši cilvēks jau pirmajā dienā ieradās
pamatīgā alkohola reibumā – tādu personu nodarbināt mēs atteicāmies
un aizsūtījām atpakaļ uz NVA,» uzsver A.Vaišļa.
Ar 1. oktobri bezdarbniekus darbā iesaista arī bibliotēkas.
Jelgavas Zinātniskās bibliotēkas vadītāja Aija Nadziņa skaidro, ka
viens tiks nodarbināts kā bibliotekāra palīgs, bet otrs strādās ar
kopētāju. «Savukārt no novembra pieņemsim vēl divus cilvēkus –
apkopējas, kas strādās Miezītes un Pārlielupes bibliotēkās. Tas
neapšaubāmi ir ieguvums un šie cilvēki atslogos bibliotekāru darbu.
Mēs jau šajā projektā iesaistījāmies, lai ar papildu darbaspēku
spētu iekļauties mums atvēlētajā budžetā,» tā A.Nadziņa.
Jau šovasar bibliotēka, samazinoties finansējumam, bija spiesta
atteikties no bibliotekāra palīga un kopētāja pienākumu veicējiem.
«Vasarā varbūt kopēšanas darbi mums ir mazāk pieprasīti, bet tagad
– sezonā – darba patiesi ir daudz. Tāpat arī bibliotekāra palīgam
darba netrūks, protams, stingrā bibliotekāra uzraudzībā,» skaidro
A.Nadziņa. Savukārt no apkopējām minētajās bibliotēkās nācies
šķirties jūlijā, kad darbu atstājuši pensijas vecuma cilvēki,
kuriem bija jāizšķiras – saņemt samazināto pensiju vai algu. «Tā nu
kopš tā brīža apkopējas pienākumus kā papilddarbu šajās bibliotēkās
veica pašas bibliotekāres. Tagad no 1. novembra mēs viņas varēsim
atslogot,» uzsver A.Nadziņa.
Protams, arī A.Nadziņa šobrīd nelolo ilūzijas par to, ka katrs no
šiem cilvēkiem jau ar pirmo dienu savu darbu darīs apzinīgi. «Tomēr
mēs esam pacietīgi un jau ar zināmu pieredzi, jo esam nodarbinājuši
arī tos, kuri vēlas saņemt pabalstus par komunālajiem
pakalpojumiem. Tāpēc skaidri zinām, kādas mēdz būt problēmas –
cilvēks var vienu dienu nostrādāt un nākamajā darbā pat
neierasties, tāpat var rasties priekšstats, ka te kāds maksās par
nekā nedarīšanu, taču tā nebūs,» piebilst A.Nadziņa.