21.1 °C, 2 m/s, 62.3 %

Ekonomika

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsEkonomika«Igates» apgrozījums pērn audzis par 58 procentiem – otrais gads noslēgts ar peļņu
«Igates» apgrozījums pērn audzis par 58 procentiem – otrais gads noslēgts ar peļņu
28/05/2012

SIA «Ceļu būvniecības sabiedrības «Igate»» apgrozījums 2011. gadā provizoriski bijis ap 11,7 miljoniem latu, kas ir par 58 procentiem vairāk nekā 2010. gadā, kad apgrozījums bija 7,4 miljoni latu. Pagājušo gadu «Igate» noslēdza ar 260 000 latu peļņu, informē uzņēmuma personāla un biroja vadītāja Dace Zviņģele, piebilstot, ka šie ir provizoriskie dati, jo 2011. gada pārskats vēl tiek gatavots.

Ilze Knusle-Jankevica

SIA «Ceļu būvniecības sabiedrības «Igate»» apgrozījums
2011. gadā provizoriski bijis ap 11,7 miljoniem latu, kas ir par 58
procentiem vairāk nekā 2010. gadā, kad apgrozījums bija 7,4 miljoni
latu. Pagājušo gadu «Igate» noslēdza ar 260 000 latu peļņu, informē
uzņēmuma personāla un biroja vadītāja Dace Zviņģele, piebilstot, ka
šie ir provizoriskie dati, jo 2011. gada pārskats vēl tiek
gatavots.

No pērn sasniegtā 11,7 miljonu latu apgrozījuma nepilni 10
miljoni latu apgrozīti, veicot darbus ceļu būves nozarē. Atlikušo
apgrozījuma daļu veido saražotās produkcijas (asfaltbetons,
bruģakmens, minerālmateriāli) realizācija. «Kā ierasts, lielākā
daļa materiālu, ko uzņēmums izmanto ceļu būvē, arī 2011. gadā tika
saražoti «Igates» apakšstruktūrās – asfaltbetona rūpnīcā, Vilces
minerālmateriālu ražotnē un bruģa ražotnē. Tieši tas ļauj
nodrošināt nemainīgi labu kvalitāti pabeigtajos ceļu būves
objektos,» tā «Igates» valdes priekšsēdētājs Māris Peilāns.

Starp lielākajiem darbu pasūtītājiem 2011. gadā jāmin Jelgavas
pilsētas, Jelgavas novada, Dobeles novada, Saldus novada un
Ozolnieku novada pašvaldība, kā arī VAS «Latvijas valsts meži».

«Igates» provizoriskā peļņa pērn bijusi mazāka nekā 2010. gadā,
kurš tika noslēgts ar 481 260 latu peļņu. Uzņēmuma vadītājs
uzskata, ka peļņas samazinājumu radījusi ražošanas izmaksu augšana.
Pērn auga izmaksas degvielai, materiāliem un citas, un daļu no
ražošanas izmaksu pieauguma «Igate» uzņēmās uz sevi. «Līdzīgi kā
rīkojāmies krīzes laikā arī pagājušogad lielu daļu no izmaksu
pieauguma sedzām no savas kabatas, un tāpat kā krīzes kulminācijā
savlaicīgi pabeidzām visus objektus,» skaidro M.Peilāns,
piebilstot, ka jau otro gadu «Igate» noturas peļņā pēc ekonomiskās
krīzes kulminācijas 2009. gadā, kad ar kopējo astoņu miljonu latu
apgrozījumu uzņēmums bija strādājis ar bruto zaudējumiem, kas
sasniedza miljonu latu. «2009. gadā uzvarēti konkursi mums nozīmēja
nodrošināt biznesu un saglabāt darba vietas strādniekiem, necerot
uz peļņu. Iepirkumos valdīja tāds dempings, ka līgumcenas nereti
bija zem materiālu izmaksām. Līdz ar to krīze lielā mērā ir
pārvarēta, nezaudējot savus darbiniekus un savu daļu biznesā.»

Pēdējā laikā ceļu būves uzņēmumiem rūpes rada naftas produktu
cenu kāpums. «Ja 2008. gadā cenas nokritās, tad nesen tās uzskrēja
galvu reibinošā augstumā. Vistrakāk ir ar bitumenu, kas ceļu būvē
ir pamata izejviela. Tā cena ir divkāršojusies – cena par tonnu
bitumena tuvinās 400 latiem,» skaidro M.Peilāns. Viņš ir
pārliecināts, ka šo cenu pieaugumu nosaka pasaules naftas magnāti,
kuri ar to spekulē, un te nevar vainot valdību neizdarību. «Tas,
kas mums pašiem nepatīk, runājot par ceļu kvalitāti, ir bitumena
kvalitāte. Mūsuprāt, to ietekmē augošās naftas cenas un naftas
produktu ražotāji, kuri, domājot, kā ietaupīt, ne vienmēr piegādā
labākās kvalitātes bitumu. Tādēļ vietām var ciest ceļa kvalitāte.
To saku, jo esam fiksējuši gadījumus, kad pēc visiem
tehnoloģiskajiem standartiem izveidots ceļa klājums sāk «uzvesties»
neadekvāti tam, kā būtu jābūt.»

Foto: JV