SIA «Ceļu būvniecības sabiedrības «Igate»» apgrozījums 2011. gadā provizoriski bijis ap 11,7 miljoniem latu, kas ir par 58 procentiem vairāk nekā 2010. gadā, kad apgrozījums bija 7,4 miljoni latu. Pagājušo gadu «Igate» noslēdza ar 260 000 latu peļņu, informē uzņēmuma personāla un biroja vadītāja Dace Zviņģele, piebilstot, ka šie ir provizoriskie dati, jo 2011. gada pārskats vēl tiek gatavots.
Ilze Knusle-Jankevica
No pērn sasniegtā 11,7 miljonu latu apgrozījuma nepilni 10 miljoni latu apgrozīti, veicot darbus ceļu būves nozarē. Atlikušo apgrozījuma daļu veido saražotās produkcijas (asfaltbetons, bruģakmens, minerālmateriāli) realizācija. «Kā ierasts, lielākā daļa materiālu, ko uzņēmums izmanto ceļu būvē, arī 2011. gadā tika saražoti «Igates» apakšstruktūrās – asfaltbetona rūpnīcā, Vilces minerālmateriālu ražotnē un bruģa ražotnē. Tieši tas ļauj nodrošināt nemainīgi labu kvalitāti pabeigtajos ceļu būves objektos,» tā «Igates» valdes priekšsēdētājs Māris Peilāns.
Starp lielākajiem darbu pasūtītājiem 2011. gadā jāmin Jelgavas pilsētas, Jelgavas novada, Dobeles novada, Saldus novada un Ozolnieku novada pašvaldība, kā arī VAS «Latvijas valsts meži».
«Igates» provizoriskā peļņa pērn bijusi mazāka nekā 2010. gadā, kurš tika noslēgts ar 481 260 latu peļņu. Uzņēmuma vadītājs uzskata, ka peļņas samazinājumu radījusi ražošanas izmaksu augšana. Pērn auga izmaksas degvielai, materiāliem un citas, un daļu no ražošanas izmaksu pieauguma «Igate» uzņēmās uz sevi. «Līdzīgi kā rīkojāmies krīzes laikā arī pagājušogad lielu daļu no izmaksu pieauguma sedzām no savas kabatas, un tāpat kā krīzes kulminācijā savlaicīgi pabeidzām visus objektus,» skaidro M.Peilāns, piebilstot, ka jau otro gadu «Igate» noturas peļņā pēc ekonomiskās krīzes kulminācijas 2009. gadā, kad ar kopējo astoņu miljonu latu apgrozījumu uzņēmums bija strādājis ar bruto zaudējumiem, kas sasniedza miljonu latu. «2009. gadā uzvarēti konkursi mums nozīmēja nodrošināt biznesu un saglabāt darba vietas strādniekiem, necerot uz peļņu. Iepirkumos valdīja tāds dempings, ka līgumcenas nereti bija zem materiālu izmaksām. Līdz ar to krīze lielā mērā ir pārvarēta, nezaudējot savus darbiniekus un savu daļu biznesā.»
Pēdējā laikā ceļu būves uzņēmumiem rūpes rada naftas produktu cenu kāpums. «Ja 2008. gadā cenas nokritās, tad nesen tās uzskrēja galvu reibinošā augstumā. Vistrakāk ir ar bitumenu, kas ceļu būvē ir pamata izejviela. Tā cena ir divkāršojusies – cena par tonnu bitumena tuvinās 400 latiem,» skaidro M.Peilāns. Viņš ir pārliecināts, ka šo cenu pieaugumu nosaka pasaules naftas magnāti, kuri ar to spekulē, un te nevar vainot valdību neizdarību. «Tas, kas mums pašiem nepatīk, runājot par ceļu kvalitāti, ir bitumena kvalitāte. Mūsuprāt, to ietekmē augošās naftas cenas un naftas produktu ražotāji, kuri, domājot, kā ietaupīt, ne vienmēr piegādā labākās kvalitātes bitumu. Tādēļ vietām var ciest ceļa kvalitāte. To saku, jo esam fiksējuši gadījumus, kad pēc visiem tehnoloģiskajiem standartiem izveidots ceļa klājums sāk «uzvesties» neadekvāti tam, kā būtu jābūt.»
Foto: JV
23.4 °C,
1.8 m/s,
56.7 % 
23.4 °C,
1.8 m/s,
56.7 %