Šodien Jelgavas 4. vidusskolas 7. un 8. klasēm notika Valsts policijas rīkotais pasākums «Atkarības. Administratīvā atbildība», kurā dažādos veidos tika pārbaudītas skolēnu zināšanas par atkarībām. Skolēnu sagatavotie priekšnesumi skaidri parāda – viņi apzinās, ka pat pēc vienas reizes var rasties atkarība, ka par smēķēšanu, alkohola un narkotiku lietošanu var tikt sodīts, ka no viena slietas atkarīgs cilvēks ir atvērts arī citām atkarībām un vieglāk «iekārdināms», ka ir jābūt ar stingru raksturu, lai spētu pateikt «nē».
Ilze Knusle-Jankevica
Pasākumā katra klase – trīs 7. un trīs 8. – demonstrēja savu priekšnesumu, kā arī izveidoto plakātu. Tie visu nedēļu bija apskatāmi skolā, un gan skolēni, gan skolotāji nobalsoja par savu simpātiju. Savu favorītu šodien noteiks arī policistes. Gan plakāti, gan priekšnesumi parādīja, ka skolēni zina, kādas vielas un lietas izraisa atkarības, kāda atbildība jāuzņemas par atkarību izraisošu vielu lietošanu un izplatīšanu. Viņi arī demonstrēja reālo situāciju, kad cigaretes, alkoholu vai narkotikas piedāvā draugi vai apziņas, nereti pat «spēlējot uz jūtām» un uzsverot, ka tas nepieciešams, lai iederētos pulciņā.
7.b klases audzinātāja Ilze Klāva pasākumu vērtē kā noderīgu, jo pirms lielā noslēguma pasākuma Kārtības policijas biroja 2. nodaļas vecākā inspektore Tatjana Flandere katrai klasei atsevišķi demonstrējusi modernu prezentāciju par šo tēmu. Savukārt, lai sagatavotu mājasdarbus un piedalītos konkursos, skolēni padziļināti apguvuši likumdošanu, lai noskaidrotu, kas ir atļauts un kas – nav, par kādiem pārkāpumiem paredzēts sods un kāds. «Septītā klase ir tieši laiks, kad skolēniem sāk interesēt lielā dzīve un viss, kas ar to saistīts. Lai gan nevienu skolēnu neesmu pieķērusi smēķējam, daži ir atzinušies, ka ir vismaz pamēģinājuši,» tā skolotāja, piebilstot, ka tomēr apstāklis, ka jaunieši mācās mūzikas klasē, viņus disciplinē – pasniedzēji noteikti uzreiz pamanītu izmaiņas balsī.
Arī portāla www.jelgavasvestnesis.lv uzrunātie skolēni stāsta, ka atkarību izraisošas vielas nelieto, jo tās nodara ļaunumu veselībai un sabojā dzīvi, bet draugu lokā noteikti ir tādi, kas to dara. Mairita no 8.c klases stāsta, ka pati nesmēķē un alkoholu nelieto, bet draugu lokā daži smēķējot. Viņa arī zināja, ka kopš vasaras jaunieti, kurš nav sasniedzis 18 gadu vecumu, var sodīt par smēķēšanu vispār – vienalga, vai tas ir skolas teritorijā, pasākumā, uz ielas vai mājās. Tomēr vislielāko ļaunumu cilvēkam, viņasprāt, nodara narkotikas. «Narkotikas ir vislielākais ļaunums, jo var pārdozēt un nomirt. Alkoholu jau tomēr cilvēki lieto samērīgās devās,» uzskata Mairita.
Valters no 7. klases gan uzskata, ka vislielāko ļaunumu nodara cigaretes, jo sabojā veselību. «Es esmu pamēģinājis uzsmēķēt, bet man nepatika. Tagad, kad draugi smēķē, aizeju labu gabalu prom no viņiem vai pat izliekos, ka tobrīd nepazīstu. Arī mani vecāki smēķē, bet arī viņiem cenšos mācīt, ka tas ir kaitīgi. Mazs progress jau ir, viņi siet pīpēt ārā,» tā viņš. Valters uzskata, ka viņa vecuma jauniešus narkotikas vēl neinteresē.
9. klases skolnieks Jānis, kurš arī bija ieradies uz pasākumu, gan atzīst – viņš ir atkarīgs. «eE esmu atkarīgs no mūzikas, jo nevaru ne pamācīties, ne padarīt ko citu, ja man fonā neskan mūzika. Tā man palīdz domāt,» teic jaunietis, piebilstot, ka šī atkarība nav kaitīga un nekādu ļaunumu viņam nodarīt nevar. Arī viņam ir draugi, kuri smēķē, viens pat to darot jau no astoņu gadu vecuma. «Tie mani draugi, kuri smēķē, nemaz negrib atmest, jo netic, ka ir jau atkarīgi,» piebilst Jānis.
Pasākums tika rīkots projekta «Preventīvi pasākumi jauniešu noziedzības mazināšanai Zemgalē» gaitā. Tā ietvaros izveidots arī nepilngadīgo noziedzības prevencē iesaistīto institūciju sadarbības mehānisms, noziedzības prevencē iesaistītie speciālisti apmācīti darbam ar mērķa grupu, 289 speciālisti (sociālā dienesta, bāriņtiesas, izglītības iestāžu, valsts policijas, pašvaldību policijas u.c.) Zemgales reģionā paaugstinājuši savu kvalifikāciju, veikti drošības infrastruktūras uzlabojumi reģionā. Projekta īstenošana tika uzsākta 2009. gada 15. septembrī un ilgs līdz šā gada 30. aprīlim. To īsteno Zemgales plānošanas reģions un tā kopējās izmaksas ir 354 334 eiro, no kuriem 301 183 eiro (85 procentus) sastāda Norvēģijas grants, bet 53 150 eiro (15 procenti) ir valsts vai pašvaldības budžeta līdzfinansējums.
Foto: Ivars Veiliņš
15.1 °C,
1.2 m/s,
72.5 % 
15.1 °C,
1.2 m/s,
72.5 %