SIA «Jelgavas cukurs» sācis cukura realizāciju un prasīs kvotu ražošanai, raksta laikraksts «Dienas Bizness».
www.jelgavasvestnesis.lv
«Jelgavas cukura» dibinātājs Vladimirs Bičkovskis, kurš pazīstams arī kā nišas produkta «Samogon nr.1» ražotājs, sācis cukura realizāciju tirdzniecībā.
Uzņēmējs «Dienas Biznesam» stāsta, ka patlaban tas ir lētākais cukurs valstī – 0,59 lati par kilogramu, un pieejams «Jelgavas cukura» kapitāldaļu īpašniekiem. Pārējiem pircējiem tas ir salīdzinoši dārgāks.
Cukurs tiek ievests no Polijas un realizēts atsevišķos veikalos, kā arī izklaides un atpūtas klubā «Imho club» fasēts nelielos iepakojumos.
«Jelgavas cukurs» sācis ražot arī tā saucamās cukura galvas no sulām, ko pazina jau Hercoga Bīrona laikos, taču saražotie apjomi pagaidām ir nelieli. Tā esot ļoti ekskluzīva niša un produkts samērā dārgs. Tiesa, pieprasījums pēc šāda produkta esot milzīgs, īpaši Krievijā.
V.Bičkovskis stāsta, ka tuvākajās dienās vērsīsies Zemkopības ministrijā ar lūgumu piešķirt cukura ražošanas kvotu 2013./2014. gadam. Nepieciešamais kvotas apjoms – 48 000 tonnu. Ja kvota tiks piešķirta, pusgada laikā «Jelgavas cukurs» ir gatavs dot bankas garantijas jaunas ražotnes būvniecībai.
Uzņēmējs norāda, ka ir liela interese no potenciālajiem Krievijas un Ukrainas investoriem šāda projekta realizācijai. Rūpnīcas būvniecības projektu varētu realizēt Jelgavā, kas jau izsenis lepojās ar savu cukurrūpniecību, taču pirms dažiem gadiem Eiropas Savienības (ES) cukura reformas rezultātā «Jelgavas cukurfabrika» pārtrauca cukura ražošanu un rūpnīcu nojauca.
V.Bičkovskis uzskata, ka cukurs ir stratēģiska prece, tāpēc arī jādomā par nepieciešamajām izmaiņām likumdošanā.
Brisele tieši Latvijai esot apstiprinājuši visaugstākās ievedmuitas nodevas, kas vairākas reizes pārsniedz, piemēram, Dānijas eksportētāju daudz izdevīgākos noteikumus, taču, neskatoties uz to, cukura cena Latvijā ir viena no augstākajām pasaulē, akcentē uzņēmējs.
Atbildot uz izskanējušo informāciju par iespējamo cukura ražošanas atjaunošanu Latvijā ar mērķi ražot produktu, kuru realizēt tālāk ES iekšējā tirgū, Zemkopības ministrija (ZM) uzsver, ka pirmais nosacījums, kas ir jāizpilda visiem ES cukura ražotājiem, – tiem ir jābūt atzītiem.
Tā kā Latvijai saskaņā ar Eiropas regulu cukura ražošanas kvota noteikta nulle tonnu apmērā, tad mēs nevaram ražot cukuru, lai to realizētu ES iekšējā vai ārējā tirgū, uzsver ZM.
Izņēmums ir gadījums, ja ražotājs, kuram nav pieejama cukura ražošanas kvota, ražo cukuru no izejvielām, kas ir saražotas cukura kvotas sistēmas ietvaros citā dalībvalstī. Tā, piemēram, iepērkot no cita ES ražotāja kvotas ietvaros saražotu izejvielu (piemēram, cukura sīrupu), ir iespējams ražot balto cukuru un realizēt to ES iekšējā tirgū bez īpašiem ierobežojumiem. Jebkāda cita veida saražotais cukurs tiek pakļauts ārpus kvotas cukura tirgus regulējumam.
Ja ārpus kvotas saražotais tiek realizēts ES iekšējā tirgū, tad attiecīgi cukura ražotājam ir jāmaksā papildu nodeva 500 eiro (350 latu) par katru cukura tonnu, kas tiek realizēta tirgū.
ZM vērš uzmanību, ka citas ārpus kvotas saražotā cukura realizācijas iespējas, nemaksājot šo papildus nodevu, ir ļoti limitētas. Atbilstoši regulai par vienotā tirgus organizāciju un regulai par ārpus kvotas saražoto cukuru ražotājs, kurš ir pārsniedzis tam piešķirto cukura ražošanas kvotu, šādu produktu var realizēt industriālajām vajadzībām (piemēram, bioetanola ražošanai). Tomēr šādā gadījumā ir jāievēro nosacījums, ka gan cukura, gan gala produkta ražotājs ir atzīti ražotāji, ka starp abiem pirms 30.septembra ir noslēgts piegādes līgums un ka produkts tiek piegādāts vēlākais līdz 30.novembrim.
ZM nav iebildumu pret cukura ražošanu Latvijā, ja vien tiek ievērots ES regulējums cukura tirgum.
21.6 °C,
1.8 m/s,
72.2 % 
21.6 °C,
1.8 m/s,
72.2 %